«Kad jaunas nedēļas sākumā saņemu darbu grafiku, man iestājas panika, jo liekas, ka to nevar pagūt izdarīt. Bet tad es drusku pasēžu, nomierinos un sāku plānot. Katrā ziņā, tas, kā darbu teātrī var samenedžēt ar privāto dzīvi, man pagaidām vēl ir mistika,» atzīst Dailes teātra aktrise Inita Sondore.
Pamazām atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, aktrisei šis mēnesis paies dziedot un dejojot. Vispirms trīs koncertos Spanovska ballīte - 3. sērija (ie)svētības uz Dailes teātra skatuves (15., 16. un 17. jūnijā), ko veido režisors Intars Rešetins, un tad - saulgriežu koncertuzvedumā Īs(t)a pamācība mīlēšanā sešās Latvijas pilsētās. Varenā ielīgošana sāksies 18. jūnijā Jēkabpilī, Krustpils brīvdabas estrādē, turpināsies Cēsu Pils parka estrādē (19. jūnijā), Saulkrastu brīvdabas estrādē (20. jūnijā), Tukumā, Durbes estrādē (21. jūnijā), Ikšķiles brīvdabas estrādē (22. jūnijā) un Līgo vakarā - Kuldīgas pilsētas estrādē. Arī šā jauniestudējuma režisors ir Intars Rešetins.
Nekas nav mainījies
Sagaidot pasaulē nākam savu dēliņu Augustu, kuram jau ir gads un četri mēneši, Inita Sondore uz mirkli bija izkritusi no teātra aprites, divas sezonas pagāja bez jauniestudējumiem. Šajā sezonā viņa pamazām atgriezās teātrī, spēlējot vecajās izrādēs, bet nu tās visas no repertuāra ir noņemtas. «Šobrīd esmu kā balta lapa, bez lomām. Jūtos kā jauniņā, kas tikko ienākusi teātrī un gatava jaunai dzīvei,» aktrise pasmaida un atzīst, ka, atgriežoties teātrī, ir sajūta, ka pārtraukuma nav bijis. Jo nekas nav mainījies. «Man likās: kamēr nebūšu teātrī, viss izmainīsies, ka pati izmainīšos, bet, kad šajā sezonā pirmo reizi atnācu uz savu veco izrādi [Nakts vēl nav galā] un apsēdos pie sava grima galdiņa, sapratu: vāveres ritenis nav pārstājis griezties - cilvēki tie paši, situācijas un problēmas tās pašas, visi kuļas cauri visam tam pašam, un nekas nemainās.»
ŠOVASAR 23. jūlijā Inita Sondore svinēs savu 30. dzimšanas dienu. Vīrs Krišjānis viņai jau uzdāvinājis ceļojumu uz Kuršu kāpām. «Mēs tur esam bijuši divatā, man tur ļoti, ļoti patika. Šogad turp brauksim jau trijatā / Privāts arhīvs
Pirmajā vietā ir ģimene
Aktrise vēl neko nezina, cik un kādas lomas būs jāspēlē jaunajā sezonā, un pagaidām par to arī neinteresējas. «Man šobrīd darbu pietiek, un galvenais jautājums, ar ko tagad jātiek galā, - kā samenedžēt darbu teātrī ar privāto dzīvi. Kā tas ir iespējams?! Pagaidām tā man ir mistika,» Inita pasmaida un secina, ka bez atbalsta komandas, kurā ir vīrs Krišjānis un viņas vecāki, tas nebūtu iespējams.
«Kolēģi jautā, vai es gribu nākt atpakaļ. Protams, ka gribu! Tāpēc jau esmu šeit un labprāt atsaucos darbu piedāvājumiem. Es apbrīnoju sievietes, kurām patīk būt tikai mājās. Protams, viņas ir malači, jo noteikti ir talantīgas mammas, sievas un šmorētājas, bet man prasās ko vairāk, gribas sevi arī radoši piepildīt. Jā, manī ir zināms egoisms, un es to neslēpju. Kad vīrs mani precēja, teicu, lai ar to rēķinās. Protams, man pirmajā vietā ir ģimene, nevis teātris, kā bija agrāk. Bet - agrāk man vienkārši nebija ģimenes. Tagad man tā ir, un turpmāk tā vienmēr būs pirmajā vietā,» aktrise uzsver, piebilstot, ka tikai jāiemācās, kā visu apvienot.
Inita apzinās, ka viens cilvēks nevar būt visās frontēs uz simt procentiem, ka kaut kas būs jāupurē. «Protams, vieglāk būtu neko nedarīt, bet es izvēlos darīt. Vismaz dzīve būs piepildītāka. Jo, ja dzīvē nav nekādu problēmu, ir garlaicīgi, liekas, ka nekam nav jēgas. Bet, tiklīdz ir problēmiņas, krīzītes, uzreiz ir interesantāk.»
Svētdiena ir brīvdiena
Inita stāsta: ikdienas rutīnā ar mazu bērnu viena no problēmām ir atrast laiku sev - vai grāmatu palasīt, vai nesteidzīgi kafiju padzert, vai vienkārši pabūt domās ar sevi. Tāpēc ar vīru vienojušies, ka svētdienas būs viņas brīvdienas, kurās varēs darīt tikai to, ko pati grib. «To es arī izmantoju - vai vienkārši paguļu ilgāk, vai kādu žurnālu palasu, vai nesteidzīgi ieeju dušā. Citiem tās ir pašaprotamas lietas, bet, kad tu esi mamma ar mazu bērnu, tu pat dušā nevari mierīgi ieiet. Jo paralēli jāklausās, vai istabā viss ir kārtībā... Jā, miera man dažkārt pietrūkst,» atzīst mazā Augusta mamma. Protams, nav jau tā, ka tai svētdienā viņa nepakustina pat mazo pirkstiņu - ja bērns grib ar mammu spēlēties, viņa to dara. Bet viņu spēcina apziņa, ka svētdiena ir brīvdiena un ka šajā dienā bez sirdsapziņas pārmetumiem var nedarīt neko.
ĪSA BIJA JĀŅU NAKTE. Režisora Intara Rešetina un dramaturga Egīla Šņores interpretācija par mīlestības tēmu būs vērojama šīs vasaras varenākajā saulgriežu koncertuzvedumā Īs(t)a pamācība mīlēšanā. To izspēlēs aktieri Vita Vārpiņa (no kreisās), Inita Sondore, Mirdza Martinsone, Āris Rozentāls un Akvelīna Līvmane, kā arī Ērika Eglija, Velta Straume, Marģers Eglinskis un citi. Tas būs muzikāli piesātināts un aizraujošs stāsts par to, ka mīlestībai vecuma ierobežojumu nepastāv / Publicitātes foto
Ielīst gultā un izgulēties
Taujāta, kā atguvusi formu pēc bērniņa piedzimšanas, aktrise atteic, ka tas nebija sarežģīti. Pirmkārt, ģimene dzīvo ceturtajā stāvā. Otrkārt, ir jāpiedalās visās dēla aktivitātēs - gan smilšu kastē, gan braucot pa slīdkalniņiem. Treškārt, Augusts ir diezgan alerģisks, tāpēc ļoti jādomā arī par ēdienkarti. «Kas attiecas uz ēšanu, mums tas sanāk ļoti organiski - mēs nelietojam junk pārtiku, vienmēr domājam, ko pērkam, cik daudz liekam šķīvī un cik regulāri ēdam. Vienīgi ar izgulēšanos mūsu ģimenē ir problēmas - esam bišķiņ miega badā,» stāsta aktrise.
Starp citu, šogad Līgo vakarā viņai pirmoreiz būs jāstrādā. «Bija plāns visiem kopā braukt uz laukiem, uz Krišjāņa tēta dzimtajām mājām Bukaišos. Es, protams, gribu, lai Krišjānim un Augustam ir svētki, tāpēc viņi būs laukos, bet man vēl jāizdomā, kā sevi no Kuldīgas uz turieni aiztransportēt, jo man nav autovadītājas tiesību. Es gan pieļauju, ka pēc visiem koncertiem būšu tā nogurusi, ka gribēšu braukt uz Rīgas mājām, ielīst gultā un klusumā izgulēties. Jā, tas būtu ideālais variants, kā svinēt Jāņus,» aktrise pasmaida un nosaka, ka šie svētki viņai neizraisa nekādas emocijas un tikpat labi viņa šajā laikā varētu arī būt prom ārzemēs.
«Kad vienu dienu biju mājās pilnīgi viena - tā notiek ļoti reti, tikpat kā nenotiek -, es pēkšņi secināju: ārprāc, cik dzīvoklis ir liels un biedējoši kluss. Tā bija ļoti jocīga sajūta. It kā man nenormāli pietrūkst vientulības, bet, kad man to iedod, tā pēkšņi ir tik šaušalīga, ka gribas, lai visi ātrāk nāk mājās. Vai nu es vairs nemāku būt pati ar sevi, vai esmu tik ļoti pieradusi, ka man ir ģimene, bērns, ka visu laiku ir kņada un ņemšanās?» aktrise pati sev jautā un tad, uz mirkli aizdomājusies, nosaka, ka varbūt viņai vairs nemaz nevajag vientulību, ka varbūt ir to jau izdzīvojusi.
