Šīs nedēļas nogalē Rīgā noritēs tradicionālie pilsētas svētki. Tajos būs vērienīga programma, no burātāju festivāla un aviācijas šova līdz pat uguns instalācijām, zvaigžņu vērošanai naksnīgajās debesīs un ierastajam salūtam. Šim pasākumam ir arī savi diriģenti, un tie mīt Kultūras pārvaldē.
Programma plaša, izvēle liela
Šo trīs dienu laikā dažādās galvaspilsētas vietās notiks aptuveni pussimts pasākumu. «Pilsētas svētki ir pats galvenais gada izklaides notikums Rīgā un arī vērienīgākais. Katriem svētkiem ir kāda vienojošā ideja, un šiem svētkiem tā ir dārzu un parku tēma - zaļā Rīga,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite. «Rīga patiešām ir zaļa un skaista, parki ir unikāli, ļoti kopti un ar daudzveidīgām puķu dobēm. Turklāt šogad aprit 200 gadu, kopš Anna Vērmane uzdāvināja pilsētai zemes gabalu, lai tur tiktu ierīkots Vērmanes dārzs. Šis notikums kalpoja par pamatu tam, kāpēc izvēlēties dārzus un parkus, un zaļo Rīgu par vadmotīvu, kas sasaista visus pasākumus. Bet tas savukārt nosaka to, ka otra lielākā svētku norises vieta aiz 11. novembra krastmalas būs Vērmanes dārzs. Arī krastmala svētku dienās pārtaps par tādu kā nosacītu parku - tā vizuāli būs izveidota kā promenāde ar rotājumiem, ziediem un gaismām.»
RADOŠI. Baiba Šmite mēdz arī pati vadīt dažādus Kultūras pārvaldes rīkotos pasākumus - darbojoties televīzijā, roka uz šādu darbiņu jau ir iesista. Attēlā - vadot pateicības pasākumu 4. maija svētku programmas veidotājiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā / Foto: no Kultūras pārvaldes arhīva
Jau ierasts, ka Rīgas svētki notiek dažādās pilsētas vietās. Arī šogad tiks apdzīvots gan Ziemeļblāzmas parks, gan Dzegužkalns, gan Ziedoņdārzs. Jaņa Rozentāla laukumā Esplanādes parka pusē tiks izveidota Ceļojošā iedomu pilsēta, Arkādijas parkā franču kompānija Cie Carabosse pirmoreiz Latvijā rādīs uguns un gaismas šovu, kas būs ļoti vērienīgs un interesants notikums ar dažādām ugunsskulptūrām. Pie Kongresu nama notiks tradicionālais basketbolistu Krastu mačs, Spilvē - aviācijas šovs utt. «Svētku mērogs ir ļoti, ļoti liels, bet, kā rāda pieredze, cilvēki par notikumiem interesējas jau krietni iepriekš, tāpēc arī atrod to, kas viņus interesē visvairāk, jo visu tāpat nevar pagūt apskatīt. Jāver vaļā svētku mājaslapa internetā un jāskatās, kas katram šķiet interesantākais,» aicina Baiba Šmite.
Lai gan katram Rīgas svētku programmas projektam savs koordinators, par visu kopumā ir atbildīga Kultūras pārvalde. «Mēs veidojam kopējo programmu, sludinām atklātos konkursus un aicinām producentiem pieteikt idejas, vērtējam un atbalstām tās un pēc tam vadām šo procesu - izveidojam programmu, izvēlamies piemērotāko pasākuma norises vietu, vienojamies ar producentiem par dažādām niansēm, lai konkrētā iecere iekļautos kopējā kontekstā. Mēs esam kā galvenais producēšanas birojs,» svētku aizkulises skaidro Kultūras pārvaldes priekšniece. «Nepieciešams kārtot arī ļoti daudz dokumentācijas, slēgt līgumattiecības, risināt dažādus organizatoriskos jautājumus utt. Darbs notiek praktiski visa gada garumā, tas nav pēdējā brīža pasākums. Tā beigsies šie svētki, savukārt mēs jau centīsimies izvērtēt, kas būs galvenā tematika nākamo Rīgas jubilejas svinību laikā valsts simtgades gadā. Protams, vasarā notiek pats intensīvākais darbs, turklāt paralēli ir arī citi projekti, jo mēs rīkojam gan 4. maija svētku norises pilsētvidē, gan Līgo svētku pasākumus, septembra sākumā būs Mūsdienu kultūras forums Baltā nakts - darbs notiek nemitīgi, nepieciešama pamatīga loģistika, sistēma un plāns, lai to visu perfekti novadītu. Taču Kultūras pārvaldē strādā ļoti profesionāli cilvēki, arī mūsu sadarbības partneri ir ar pieredzi un motivēti.»
No žurnālistes līdz LTV1 direktorei
Baiba Šmite ierēdniecībā ienākusi no radošām aprindām - Kultūras pārvaldes vadībā viņa ir no 2013. gada septembra, bet pirms tam vairāk nekā 20 gadus nostrādāja Latvijas Televīzijā (LTV), bijusi pat LTV1 direktore. «Televīzijā notika lielas izmaiņas: mainījās valde, konceptuālie uzstādījumi. Tajā brīdī mani uzaicināja strādāt pārvaldē. Domāju, kā būs šeit strādāt pēc tik ilgstoša darba televīzijā, jo es dažādos laika posmos LTV biju gan žurnāliste un redaktore, gan projektu vadītāja, gan raidījumu vadītāja, gan arī kanāla direktore. Taču savā ziņā darbs šeit ir līdzīgs, jo tāpat nepieciešams aptver ļoti lielu kultūras procesu kopumu. Man pagāja kāds laiciņš, kamēr sapratu visu Rīgas struktūru, kas ir pilsētas, bet kas - valsts iestāžu atbildība. Taču man patiešām jau no pirmās dienas pārvaldē ir ļoti interesanti!» bez liekuļošanas saka Baiba.
Žurnālistikā viņa ienākusi būtībā pa standarta taciņu - mācījusies toreizējā Latvijas Valsts universitātē. «Manā kursā mācījās tādi šobrīd pazīstami žurnālisti kā Daina Jāņkalne, Elita Marga, Rimants Ziedonis, Aivars Pastalnieks un citi. Tad arī nonācu LTV mājā Āgenskalnā. Dzīvē daudz ko nosaka nejaušības. Es toreiz biju praksē laikrakstā un kādā no komandējumiem satikos ar LTV redaktori Grizeldu Podskočiju. Vēlāk man piedāvāja izveidot pirmo fotosižetu, kas, no šā brīža skatupunkta raugoties, liekas absolūti dīvaina lieta. Jau nākamajā vasarā uzsāku darbu praksē [LTV], un pēc tam mani pieņēma darbā. Tā kaut kā viss pavērsās,» atminas Baiba. «Toreiz televīzija bija pilnīgi citādāka. Šovasar tikāmies ar bijušajiem kolēģiem Verēnu Bērziņu, Rasmu Blauu, Virdžīniju Lejiņu un citiem. Par televīziju daudz nerunājām, taču vienu gan secinājām, ka mūsu laikos, 80.-90. gados, televīzija bija viena un unikāla, tai bija milzīga nozīme, to ļoti respektēja un cienīja. Katrā mājā, kurā ieradās televīzijas cilvēki, tie bija svētki, tas bija notikums. Pašlaik ir daudzas televīzijas, ir internets, iespēja katram savā telefonā kaut ko nofilmēt utt. Šī vide ir mainījusies.»
LTV strādāts jaunatnes un arī kultūras raidījumu redakcijā. «Savulaik bija raidījums Mozaīka, ko veidojām kopā ar Dainu Jāņkalni, vēl bija arī TV spēle Visu vai neko, kurā uzvarot jauniešiem - 90. gadu sākumā! - bija iespēja doties ārzemju braucienā. Šā gadsimta sākumā vadīju interviju raidījumu Personas kods, man bija iespēja satikties ar izcilām personībām un tās intervēt, piemēram, Pēteri Kļavu, Annu Žīguri - varētu tās skaitīt vēl un vēl. Tas bija ļoti interesants laiks,» savu karjeru LTV atminas Baiba. «Man televīzijas dzīve bija ļoti interesanta arī tāpēc, ka ik pa laikam mainīju nodarbošanās jomu. Kļuvu par projektu vadītāju un sāku strādāt administrācijā, pēc tam kanāla vadītāja - tas atkal savā ziņā bija ļoti, ļoti interesants darbs, jo vajadzēja veidot programmu, turklāt reizēm praktiski no nekā. Nācās strādāt radoši, un tas man patika. Tiesa, neklājās viegli, jo bija problēmas gan ar finansēm, gan ar autortiesībām, gan juridiskajām lietām. Atceros visu šo laiku labi, taču nostalģijā par to nedzīvoju.»
Atpūšas pie dabas
Daudziem kultūras dzīve un ceļojumi saistās ar atpūtu un brīvajiem brīžiem, bet Kultūras pārvaldes vadītājai tas bieži vien ietilpst darba pienākumos. «Šajā ziņā mana dzīve ir diezgan intensīva, jo bieži vien mans darbs ir arī doties atklāt tās izstādes, kuras rīkojam Rīgas Mākslas telpā, Pēterbaznīcā vai kultūras centros, tāpat arī apmeklēt koncertus un izrādes - pašvaldības paspārnē ir ļoti daudz kolektīvu. Tāpat Rīgai ir daudz sadraudzības pilsētu ārzemēs, un Kultūras pārvaldes pienākums ir veidot dažādas programmas, kuras atrādīt šajās pilsētās - iepriekšējos gados esam bijuši un sagatavojuši īpašu programmu Minskā, pirms kāda laika arī Kobē utt. - esmu diezgan daudz ko redzējusi plašajā pasaulē. Taču, protams, ja brauc darba lietās un delegācijas sastāvā, tas nav kā pašam kaut kur aizbraukt. Man ir tāds piesātinājums, ka tad, kad dažas nedēļas bija atvaļinājums, Rīgā tikpat kā neuzturējos - biju laukos. Man ļoti patīk lauki,» atzīst Baiba.
To meklējumos viņai nenākas īpaši piepūlēties - ir vieta, uz kurieni aizbraukt. «Man pašai ir lauki Limbažu pusē, Puikulē. Tieši blakus manai lauku mājai ir viena no skaistākajām dabas takām Latvijā - Purezera taka. Tagad katru dienu pa skaisto zemes ceļu tur garām brauc ekskursantu mašīnas, jo tā ir ļoti skaista, savā ziņā skandināviska vieta, ar priedēm, tumšu ezeru un purvu - tur var fotografēt un fotografēt, un sajusties it kā būtu nonācis pie pašiem dabas pamatiem,» sajūsminās Baiba. «Man patīk paceļot pa Latviju, pabūt dabā - vienkārši iebrist pļavā un kaut vai vākt ārstniecības augus. Šādi uzņemu dabas enerģiju un tad sajūtos saistīta ar visu, kas apkārt - ar vēju, ar sauli. Man šī sajūta ir nepieciešama!»
