Pievērsiet uzmanību vienam no spožākajiem notikumiem šī rudens labā garastāvokļa literatūras plauktos. Lasot smaidīsiet ar garantiju. Turklāt nāksies arī nedaudz padomāt.
Labāks par pirmo
Pēc divu gadu pārtraukuma latviski atkal izdots franču rakstnieka Romēna Puertolā romāns. Tas pats, par kuru viņš visiem aizgūtnēm stāstīja brīdī, kad pēc romānu latviešu izdevēja - apgāda Zvaigzne ABC - uzaicinājuma viesojās Rīgā, lai prezentētu savu pirmo romānu, kas tobrīd bija kļuvis par starptautisku bestselleru Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī. Starp citu, skapī toreiz ielīda arī pats rakstnieks, un to, kā tas notika, varējāt apskatīt Neatkarīgās lappusēs.
Publicitātes foto
Romēna Puertolā otrais latviski tulkotais romāns "Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā", manuprāt, pārspēj internacionālo bestselleru Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī. Tas ir vieglāks, gaisīgāks, dzirkstīgāks. Tā vien šķiet, ja faķīrā Puertolā vietumis vēl tikai meklēja savu īsto izteiksmi, tad šajā grāmatā tā ir atrasta un rakstnieka prātu vairs nenodarbina. Viņš aizgūtnēm stāsta mums savu stāstu.
Salīdzinājumu meklējot
Ja meklējam salīdzinājumu, latviešu valodā šādu grāmatu ir diezgan maz. Varbūt TR Notāra Belaša jeb vilcienā lasāmās grāmatas pirmais teksts ir kaut kas ļoti attāli radniecīgs. Arī kaut kas no klasiskā Viļa Lācīša tekstiem, tomēr tās ir citas tēmas un cita svara kategorija turklāt. Šie darbi īsti salīdzināmi nav. Pavisam noteikti Puertolā ir daudz lasāmāks un vieglāk uztverams par igauņa Pāva Matskina Rīgas zilo gvardi vai čeha Patrika Ouržednīka romāniem Europeana un Lieta ir slēgta. Abi augšminētie kungi ir savam žanram nedaudz par daudz intelektuāli, un viņu joku dzirkstis un vārdu spēles palaikam aizbirst garām mērķim, jo lasītājs, ja nav apbruņojies ar enciklopēdiju kaudzi, tos vienkārši nesaprot. Romēns Puertolā mērķī trāpa, jo, jokus dzīdams, nesirgst ar tādu kā neviena nesaprasta Kafkas kompleksu. Rakstnieks zina, ko dara, turklāt šī nav tikai joku plēšamā grāmata. Ar smiekliem un asprātību pasniegtais cilvēciskuma lādiņš jaunajā romānā ir krietni lielāks par tā nosaukumā minēto Eifeļa torni. Ar to arī Puertolā atšķiras no minētajiem kungiem. Viņa stāstu cilvēciskuma dimensija ir dziļa un viegli nolasāma. Kaut arī esmu pamanījis, ka franču rakstniekiem nepatīk, ka viņiem piemin filmu Amēlija, starp citu, arī Romēns Puertolā savā jaunajā romānā par to pajoko, tomēr romānā Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā mājo tas pats smeldzīgais vieglums, kas mīt režisora Žana Pjēra Žunē filmā ar Odriju Totū galvenajā lomā. Kas par to, ja francūžiem pašiem šķiet, ka Amēlija ir nedaudz paviegla un pārāk nenopietna - pārējai pasaulei šis kinodarbs šķiet teju vai franču nacionālā pazīme.
Ticami par neticamo
Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā vēsta par franču pastnieci Providenci Dipuā, sievieti ar izoperētu dzemdi, kura pošas uz Maroku, lai izņemtu no slimnīcas savu adoptēto meitiņu Zaheru, kura sirgst ar smagu plaušu kaiti un var nomirt katru brīdi. Providence nonāk lidostā un uzzina, ka Islandes vulkāna izvirduma dēļ visi reisi tiek atcelti. Kā jums šķiet, vai varētu būt vēl labāks sižets latviski drūmam un smagam romānam vai suicidāli tendētam eiropeiskam autorkino, kurā vēža apdraudēta baltā sieviete cīnās par marokāņu meitenītes veselību?
Romēns Puertolā tomēr pārvērš savu stāstu neticamā, jautrā pasakā ar prezidentu Baraka Obamas un Fransuā Olanda piedalīšanos, bliežot uz lasītājiem tādas humora zalves, ka, piemēram, lasot Francijas prezidenta un ūsainās policistes dialogu, nesmieties bija neiespējami, kaut feministēm šī epizode varētu nepatikt. Viņa princips, ko rakstnieks deklarēja, viesojoties Rīgā, ir spēkā arī šajā romānā: «Es mēģinu radīt stāstus, kas ir tik neiedomājami neticami, ka, galu galā, izrādās, tie var notikt ar katru no mums. Jūs taču arī esat dzirdējis patiesus notikumus, kas šķiet absolūti neticami, bet kādam tā ir atgadījies pavisam reāli. Arī mans varonis, faķīrs, viņš ir tāds blēdīgs puisis un ierodas Parīzē bez naudas, lai nopirktu IKEA jogu gultu. Faķīrs piešmauc taksistu, naktī paslēpjas IKEA veikala skapī, jo viņam nav naudas viesnīcai. Tad atnāk kaut kādi zeļļi, iekrāmē skapi ar visu faķīru auto un aizved uz Lielbritāniju. Tālāk notiek vēl neticamākas lietas, bet tas viss var būt arī reāli.» Jāpiebilst, ka Romēns Puertolā šo teoriju par neticamo stāstu ticamo stāstīšanu jaunajā romānā realizē ļoti konsekventi, jo tajā notiekošais stāsts izskan kā friziera un viņa klienta saruna un vēstījums izskan ne vien no abu šo personāžu mutēm, bet arī viņu redzesleņķa. Ir satikušies divi vīrieši, kas izklaidē viens otru ar neticamu stāstu.
"Meitenītē, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā" rakstnieks globālo Eiropas lidostu sastrēgumu atrisina ar satriecošu vienkāršību. Providence Dipuā no Orlī dodas uz kaut kādu jocīgu Tibetas mūku ordeni, kurā visus Pazemīgās Dievlūdzēju Adītāju Kastas mūkus dēvē par metriem, piekabinot šim vārdam klāt arī viņu auguma centimetrus. Šie mūki, starp citu, ir pazīstami arī kā Mūki, kuri vēlējās atpirkt Ferrari - par tādiem taču noteikti būs dzirdējuši arī latviešu lasītāji? Ordenī pastniece Providence dažu stundu laikā iemācās lidot - ne jau ar lidmašīnu, bet tā vienkārši - vicinot rokas, it kā gribētu izvēdināt sev paduses, jo izrādās, viņai teju vai vienīgajai uz visas pasaules ir iedzimtas spējas lidot. Dipuā jaunkundzes tālākie piedzīvojumi ir aizraujoši un spoži. Uz viņu ar neizpratni raugās lidojoši putni, bet pasaule uz dažām minūtēm pēkšņi kļūst labāka. Veidu, kā tas tiek pasniegts, vislabāk raksturo paša Romēna Puertolā savulaik intervijā Neatkarīgajai teiktais: «Kāds gan franču humors! Vai tad tāds ir vispār? (Smejas.) Nē, tad jau es laikam esmu tuvāks angļu humoram. Man patīk britu joki.»
Britu joku manierē, iepinot mūsdienu globālās pasaules reālijas, romānā sastapsiet daudzas personas, notikumus, popkultūras parādības, kas dominēja mediju virsrakstos romāna rakstīšanas laikā. Stāsts raiti attīstās un virzās uz šķietami loģisko pasakas happy end. Vienubrīd tā vien šķita, tas izčākstēs kā parasti šī žanra darbos. Tomēr tas, ko Romēns Puertolā izstrādā ar romāna finālu, vēlreiz apliecina, ka reizēm ar smiekliem un labu joku var pasniegt arī ļoti nopietnu un dziļu stāstu, un šajā ziņā viņš noteikti pārspēj latviski tulkoto Matskinu vai Ouržednīku, kuri vienkārši uz beigām pamazām izbāl. Puertolā negaidīti apmet kūleni un, krietni izsmīdinājis, sarūpē smeldzi, liekot lasītājam arī domāt.
Labie meli
Vienu no atbildēm par to, kas varētu būt šī romāna pamattēma, varētu noformulēt šādi - tas ir stāsts par to, kā mazi, mīļi un glābjoši meli mūsdienu pasaulē reizēm var būt krietni labāki par riebīgu patiesību. Jo, galu galā, atkarībā no redzespunkta pasakā un arī literatūrā ir iespējami tikai divi fināli. Optimistiskais teic - viņi dzīvoja ilgi un laimīgi. Pesimistiskais apgalvo - beigās mirst visi. Pārējais jau ir tikai gaumes jautājums.
Neesmu franču valodas pārzinātājs, tomēr riskēšu apgalvot, ka tulkotāja Astra Skrābane veikusi lielisku darbu - nekad jau nav tā, ka jokus un asprātības var pārcelt citā valodā tādus, kādi tie ir. Smiekli nav pazuduši tulkojumā. Teksts raiti plūst, radot neapturamu vēlmi piebeigt grāmatu vienā rāvienā. Atceros, ka par Neparasto ceļojumu, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī ārzemju prese rakstīja kā par romānu, kuru tovasar noteikt vajagot ņemt līdzi uz pludmali. "Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā" tomēr liecina, ka Puertolā ir kaut kas vairāk par pludmales romānistu, kaut skats, kad desmitiem tūristu Lido salas pludmales zviļņos aizgūtnēm lasa vienu un to pašu grāmatu tulkotu kādās piecās valodās, ir ļoti iespaidīgs, un novēlu to kaut reizi redzēt katram, kurš mēģina izteikties par vieglā žanra literatūru ar nicinājumu. Ņemiet arī vērā to, ka Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā pagaidām vēl nav apvazāta pa visu iespējamo Eiropas valstu grāmatnīcām, jo, šķiet, vēl tā īsti nav beidzies faķīra mārketinga kampaņas izraisītais vilnis. Šis ir darbs, kas noteikti būs modē tikai pēc kāda laika, toties jums ir iespēja to lasīt jau tagad.
***
Romēns Puertolā
• Franču rakstnieks ar spāņu saknēm. Dzimis 1975. gada 21. decembrī Monpeljē
• Visumā atgādina savu varoni Providenci Dipuā, jo nespēj ilgi nosēdēt vienā vietā. Strādājis dažādus darbus, bijis dīdžejs, policijas virsnieks, lidostas kontrolieris, veidojis video
• Kļuvis slavens ar romānu Neparastais ceļojums, kurā faķīrs iestrēga IKEA skapī, kas Francijā tika izdots 2013. gadā, nepilnu divu gadu laikā pārtopot internacionālā bestsellerā. Tā latviešu tulkojumu veikusi Astra Skrābane. Darbs īsā laikā tulkots vairāk nekā 30 valodās
• "Meitenīte, kas norija mākoni Eifeļa torņa lielumā" pirmizdevumu piedzīvoja 2015. gadā.
