Piektdien, 13. oktobrī, Rīgas Sv. Pētera baznīcā tiks atklāta izstāde Jānis Anmanis un draugi. Zelta aka. Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā Rīgas domes simpātiju balvas ieguvējs Jānis Anmanis tajā kopā pulcējis savus draugus ar viņu mākslas darbiem, kopumā būs aplūkojami 33 mākslinieku 150 darbu.
«Izstādē sapulcināti, protams, ne jau visi mani draugi. Tajā ar saviem mākslas darbiem piedalīsies ne tikai mākslinieki, bet dažādu profesiju pārstāvji, kuriem esmu devis impulsu, padomus vai iedvesmojis radīt mākslas darbus,» stāsta Jānis Anmanis. Protams, izstādē ir arī to mākslinieku darbi, kas savas gaitas mākslā uzsākuši Jāņa Anmaņa vadītajā Mākslinieciskās fantāzijas akadēmijā, pēc tam absolvējuši Mākslas akadēmiju, bet ir arī tādu draugu darbi, kuri mākslā ir tīrradņi, kuri vispār nekad nav gleznojuši, ir pat divi autori, kuri pirmo reizi mūžā ir radījuši gleznu. «Visos darbos ir dvēsele, un es uzskatu, ka mākslā ir jābūt dvēselei, un, ja tā ir, tad glezna dzied,» uzskata mākslinieks un piebilst, ka šajā izstādē visus darbus vienojošais ir - ārkārtīga mīlestība uz savu zemi. «Latvija ir zelta aka, un mākslinieki un skatītāji, kas atbalsta mūs, ir Latvijas vērtība, kuru nevar noniecināt. Izstādes nosaukums sākumā bija paredzēts Atgriešanās, bet tad Varakļānos ieraudzīju aku, mazdrusku ielūzušu, bija vakara saule, un man šķita, ka tā aka ir zeltā. Un tā nosaukums bija rokā. Un mani interesē Latvija, tās skaistā ainava, es to uzskatu par lielu vērtību,» stāsta Jānis Anmanis. Šis vizuālais impulss bijis tik spēcīgs, ka mākslinieks arī sarakstījis mūziku, kas tiks atskaņota šajā izstādē.
Sākotnēji Jānis Anmanis domājis, ka visu telpu atdos savu draugu veikumam, tomēr, tā kā māksliniekam pašam gadus sešus Rīgā nav bijis personālizstādes, viņa darbi tikuši izstādīti vien ārpus galvaspilsētas, ideja mainījusies, un rezultātā šajā izstādē būs aplūkojami mākslinieka 90 darbi, kas tapuši pēdējo gadu laikā, pārējie 60 būs viņa draugu. «Pirms pāris gadiem Francijā tika rīkots konkurss, kurā ikviens - gan profesionālis, gan neprofesionālis - varēja iesniegt savu gleznu, un uzvarēja astoņus gadus veca meitenīte. Tas tikai pierāda, ka vecums un samācītās gudrības nav izšķirošās. Galvenais, lai mākslas darbs dod cerību un iedvesmu, lai arī izteiksmes veids, iespējams, ir naivs, bet tam ir liela vērtība,» nosaka Jānis Anmanis. Mākslinieks ir pārliecināts, ka šajā steidzīgajā tehnoloģiju laikā arvien vairāk cilvēkiem vajadzētu nodarboties ar radošiem darbiem, jo «cilvēks ir laimīgs, radot - ar savu ideju, domu, rokām. Pieskaras audumam un rada savu pasauli, ticiet man - tas ir brīnums, kas cilvēkam liek uzplaukt, mudina priecāties par dzīvi un zemi, kurā viņš dzīvo. Mūsdienu māksla grib šokēt skatītāju, bet es uzskatu, ka vissarežģītāk mākslā ir radīt skaisto».
Nākamgad Jānim Anmanim apritēs 75 gadi, mākslinieks jau laikus iesniedzis pieteikumu rīkot izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet saņēmis atteikumu, jo viņš «neiederas muzeja izstāžu konceptā». Taču dzīves likums vēsta - ja vienas durvis aizveras, citas atveras, un jau zināms, ka mākslinieka jubilejas izstāde notiks Kongresu namā.
