«Šobrīd teātrī ir milzīga konkurence. Man nav tādu lielu notikumu un skaļu nosaukumu, ar ko žilbināt šajā sarunā, jo man vairāk sanāk spēlēt Kamerzālē un Mazajā zālē, un es arī šajās kamerizrādēs labi jūtos,» saka Dailes teātra aktrise Aija Dzērve. Viņai šovakar pirmizrāde Kamerzālē, kur režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis jaunās dramaturģes Justīnes Kļavas oriģināldarbu Atzīšanās.
Tam par pamatu ņemts Aurēlija Augustīna jeb Svētā Augustīna (354-430) ievērojamākais darbs Atzīšanās (Confessiones), iedvesmojoties no viņa paša izstāstītā dzīvesstāsta un spēlējoties ar viņa dzīves notikumiem.
Aurēlijs Augustīns ir arābu izcelsmes imigrants no tagadējās Alžīrijas teritorijas, kurš vienmēr sapņojis kļūt par pasaulslavenu domātāju. Viņam ir ārlaulības dēls, despotiska māte, civilsieva - bijusī berberu kurtizāne, kā arī finansiālas problēmas, dzīve kā elle un atkarība no alkohola un seksa. Lai pieņemtu sevi tādu, kāds viņš ir, lai uzvarētu savas atkarības, lai iegūtu sirdsmieru, Aurēlijam ir jānoiet garš ceļš. Tagad mēs viņu zinām kā Svēto Augustīnu - vienu no pazīstamākajiem Rietumu filozofiem un baznīcas svētajiem. Viņa trūkumi, nepilnības un cīņa ar savām vājībām arī mums - 16 gadsimtus pēc viņa nāves - vieš cerību uzvarēt atkarības un iedvesmo atzīties savās nepilnībās, lai paveiktu ceļu uz sevis pieņemšanu un mīlestību. Galvenajā lomā ir Ģirts Ķesteris, pārējās lomās: Lilita Ozoliņa, Juris Bartkevičs, Artūrs Dīcis un Aija Dzērve. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone, horeogrāfs Modris Opelts, gaismu mākslinieks Rihards Sokolovs.
Nedrīkst šaubīties
«Šis man ir pirmais darbs pie režisora Dmitrija Petrenko, un gan spēles stilistika, gan tas, kā viņš šo darbu jūt, man ir pavisam jauna pieredze. Mēs nogājām diezgan garu ceļu, līdz sapratām, uz kuru pusi ir jāspēlē, jo jau pašā sākumā bija skaidrs, ka to nevar spēlēt reālpsiholoģiski,» mirkli pirms veras pirmizrādes priekškars, saka Aija Dzērve. Aktrise atzīstas, ka pirmdienas mēģinājumā pēkšņi izkristalizējās ļoti konkrēta doma. «Darba process ir ļoti interesants, bet, kamēr tu saproti, kā, paiet zināms laiks. Un, ja tu šaubies, darīt tā vai varbūt citādi, vienā brīdī saproti, ka ir tik daudz taisnību un nojukt var, ja nav savējās, kā teica Ziedonis.»
Aktrise uzskata, ka jauniestudējuma mērķauditorija ir domājoši un emocionāli nobrieduši skatītāji. «Tā katrā ziņā nav izklaide, lai gan - šis stāsts tiek izstāstīts viegli un diezgan saprotamā valodā.»
Ieva, Olga, Elīna un Skolotāja
Šajā sezonā Aijai Dzērvei šī ir vienīgā jaunā loma Dailes teātrī, bet līdztekus darbam uz sava teātra skatuves viņa spēlē arī galveno - Ievas - lomu dzejnieces Māras Zālītes un komponista Ulda Marhileviča traģikomiskās dziesmu spēles Tobāgo! atjaunotajā iestudējumā, ar ko pērnvasar izbraukāta teju visa Latvija, un nupat, 11. martā, nospēlētas arī divas izrādes skatītāju pārpildītā un aizkustinājuma aplausu pieskandinātā Dailes teātra Lielajā zālē - par godu lieliskās skatuves mākslinieces Olgas Dreģes apaļajai jubilejai. Vasaras izskaņā ieplānotas vēl divas Tobāgo! izrādes - 10. augustā Liepājas Olimpiskajā centrā un 11. augustā Sauleskalna estrādē Talsos.
Šobrīd Aija piedalās arī Olgas Dreģes jubilejas koncertos, kas ar plašu vērienu izskan visā Latvijā. Kopā ar pazīstamo rakstnieku un publicistu Ēriku Hānbergu viņai uzticēta šo koncertu vadīšana. «Es jūtos ļoti pagodināta, jau kopš bērnu dienām zinu viņu no filmām. Man ir bijusi tā laime kopā ar viņu spēlēt gan Dailes teātrī, gan projektos ārpus teātra, gan arī Sanfrancisko un Londonā, un mums vienmēr bijušas labas attiecības. Tas nav tā parasti - ne ar visiem kolēģiem izveidojas tik cieša saikne,» Aija secina. Lūgta pastāstīt, kāda līdz šim bijusi skatītāju atsaucība Olgas Dreģes jubilejas koncertos, viņa saka: «Ai, skatītāji viņu ļoti mīl... Viņa tikai iznāk uz skatuves, un visi jau ceļas kājās viņu godināt. Viņa arī nav parasts cilvēks, jo tā, kā Olga iznes koncerta otro daļu, katrs nevar. Es zemu paklanos viņas priekšā.»
Sezonas izskaņā Aijai būs vēl viena jauna loma - Elīna Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienās Silmačos, ko iestudēs režisors Intars Rešetins un ko pirmsjāņu laikā - no 14. līdz 23. jūnijam, ar noslēgumu Līgo vakarā Jēkabpilī - plānots izrādīt Latvijas lielākajās brīvdabas estrādēs. «Ejot uz Skroderdienām Silmačos Nacionālajā teātrī, vienmēr domāju, kā man patīk tie Silmači, bet - man nespīd tajos piedalīties. Un, kad man piedāvāja spēlēt Elīnu, lai arī uz mirkli aizdomājos, vai man tiešām vajag vasarā vēl vienu darbu, es tomēr nevarēju no tā atteikties.»
Savukārt 20. aprīlī pirmizrādi piedzīvos režisores Ināras Kolmanes spēlfilma Bille, kurā Aija spēlē Skolotāju. «Mana mamma ir skolotāja, mana krustmāte ir skolotāja, un mans brālis ir skolotājs. Laikam jau Dievs man piemiedza ar aci, ka režisore šo lomu uzticēja tieši man,» Aija pasmaida, neslēpjot, ka tas viņai bija liels notikums un ir arī gandarījums par padarīto. Viņa arī domā, ka jaunā filma būs ļoti laba.
Nosargāt iekšējo brīvību
Dailes teātra aktīvajā repertuārā Aijai šobrīd ir lomas piecās izrādēs, no kurām divas - F. Buļakova traģikomēdija Svēta lieta un A. Kuprina melodrāma Granātu krāsas aproce - attiecīgi 2. un 5. maijā tiks spēlētas pēdējo reizi. Viņai pašai abas ir ļoti mīļas izrādes, arī skatītāju atzinīgi novērtētas, tāpēc, ja nav sanācis noskatīties, nepalaidiet garām.
Vai aktrisei darba pietiek, vai viņa jūtas novērtēta un atbilstoši nodarbināta? «Savu dzīvi ārpus teātra esmu pati organizējusi diezgan aktīvu, tāpēc par to tā nedomāju. Bet, protams, gribētu just, ka par mani domā vairāk. To grib ikviens aktieris - ka režisors pienāk klāt un saka, ka nākamajā sezonā gribētu ņemt uz to un to izrādi. Tā ir privileģēta sajūta,» Aija nosaka, uzreiz gan piebilstot, ka, lai arī aktiera profesija ir ļoti atkarīga, gadiem ejot, viņa arvien vairāk nobriest kā personība, un nu jau gribas nosargāt arī savu iekšējo brīvību.
«Dzīves pieredze visus izmaina, un arī es, protams, šo septiņpadsmit sezonu laikā, kopš ienācu teātrī, esmu absolūti mainījusies,» Aija apgalvo. «Es joprojām ļoti respektēju un ar lielu pietāti izturos pret cilvēkiem, kuri ir pieredzējušāki, kuri ir autoritātes. Skatos, ka jaunajai paaudzei nav tāda respekta. Un, lai arī mana cieņa pret lielām personībām nav mazinājusies, man vairs nav vēlmes atrasties viņu ēnā. Studējot pirmajā kursā, man bija ļoti svarīgi no šādiem cilvēkiem mācīties, iedvesmoties, bet tagad es arvien vairāk apzinos, ka mana dzīve nav bezgalīga, ka arī es jau esmu ieguvusi zināmu dzīves pieredzi un - ir jāsāk smelt no sevis,» saka aktrise. Un viņa neslēpj, ka tādējādi citi cilvēki sāk kļūt mazsvarīgāki un ar katru gadu, ar katru jaunu lomu viņa arvien vairāk paļaujas uz sevi.
Savam ceļam uzticīga
Vai šīs atzīšanās pašai sev nāk reizē ar domām par Aurēlija Augustīna Atzīšanos? «Jā, ir ļoti daudz domu, atklāsmju un atzīšanos pašai sev, ko es negribētu paust šajā sarunā, bet - es tiešām esmu ļoti priecīga, runājot dziļi subjektīvi tikai par sevi, ka uz daudzām lietām, cilvēkiem, situācijām un notikumiem varu paskatīties pavisam mierīgi, un, paliekot katru zem kāda konkrēta nosaukuma, ir viegli visu salikt pa plauktiņiem. Un tādējādi arī tu pats saproti, kas esi konkrētajā dzīves periodā, un tad pats arī vari izlemt, vai gribi tāds palikt vai - gribi ko mainīt. Jo izvēle ir vienmēr,» Aija sapratusi.
Aizdomājoties par aktrises profesiju, viņa saka: «Paskatoties atpakaļ un redzot, ko un cik daudz sevī esmu pārvarējusi, es tomēr esmu uzticīga savai profesijai. Un, lai cik skaista arī neizskatītos kādas aktrises dzīve, kura kādā brīdī ir primadonnas statusā, es zinu, ka viņai nav tāda faila «es vairs nevaru». Jo faktiski tu esi sacīkšu zirgs un ļoti labi zini: ja nenoskriesi to maratonu līdz galam, tu vairs nebūsi tajā hipodromā...»
Aktrise gan pavisam vaļsirdīgi atzīstas, ka pienāk tādi mirkļi dzīvē, kad gribas izstāties no šīm sacīkstēm, visu pārdot, aizbraukt prom un gulēt pie zilas jūras siltā saulē. Kā daudzi arī dara. «Bet tajā pašā laikā es apzinos, ka tā ir mana dzīve, ar lielākiem vai mazākiem panākumiem, un tas ir mans ceļš. Un, ja tā nebūs absolūta apstākļu neizbēgamība vai priekšstāvja lēmums, es šim ceļam būšu uzticīga. Jo - tas ir mans ceļš.»
Aija DZĒRVE
- Latvijas Dailes teātra aktrise (kopš 1999./2000. g. sezonas)
- Dzimusi 1979. gada 28. maijā Gulbenē
- Izglītība: mācījusies Gulbenes pamatskolā, Valmieras ģimnāzijā un Valmieras Drāmas teātra studijā; pabeigusi Dailes teātra 8. studiju (1998-2002), iegūstot Latvijas Kultūras akadēmijas humanitāro zinātņu bakalaura grādu mākslās
- Strādājusi Valmieras Drāmas teātrī
- Repertuāra lomas: Māsa Flinna (K. Kīzija Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, 2015), Marta (F. Buļakova Svēta lieta, 2015), Anna Nikolajevna Friese, Veras māsa (A. Kuprina Granātu krāsas aproce, 2016), Končita (R. Atkočūna Karmena, 2017), Sieviete (J. Kļavas Atzīšanās, 2018)
- Spēlē Jaunā muzikālā teātra humora izrādē Made in Latvia
- Spēlē galveno - Ievas - lomu Māras Zālītes un Ulda Marhileviča traģikomiskās dziesmu spēles Tobāgo! atjaunotajā iestudējumā
- Kinolomas: Barbara (Naktssargs un veļas mazgātāja, rež. J. Streičs, 2002), Sieviete (Krišana, rež. F. Kelemens, Vācija, 2005), Mamma (Mazie laupītāji, rež. A. Zvirbulis, 2009), Skolotāja (Bille, rež. I. Kolmane, pirmizrāde - 2018. gada 20. aprīlī)
- TV: Elza TV seriālā Eņģeļu māja (rež. V. Lejiņa)
- Kopā ar Ati Auzānu piedalījusies TV3 šovā Dziedi ar zvaigzni. Milžu cīņas (2010)
- Meitai Esterei Almai ir 12 gadu
- Vaļasprieki: slēpošana, slidošana, peldēšana, grāmatu lasīšana, ceļošana
