Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Apsūdzētos piespiež sākt sniegt liecības

© F64, attēlam ir ilustratīva nozīme

Pēdējās tā dēvētās Lemberga prāvas sēdēs tiesa darīja visu iespējamo, lai nepieļautu Aivara Lemberga mēģinājumus pieteikt kādus lūgumus. Vārdu kaujas izvērtās patiešām smagas.

Kad tomēr A. Lembergs panāca savu un pieteica lūgumus par pierādījumu pievienošanu vai liecinieku izsaukšanu, tiesa darīja visu, lai lūgumus maksimāli ātrā tempā izskatītu un noraidītu, ar mērķi, lai piespiestu apsūdzētos uzsākt liecību sniegšanu. Pirmais pagājušajā piektdienā liecības sāka sniegt uzņēmējs Ansis Sormulis.

Likums paredz, ka apsūdzētie var izmantot tiesības sniegt savas liecības, bet var arī atteikties to darīt. Apsūdzētajiem liecību sniegšana ir tiesības, nevis pienākums.

Vēl pirms vasaras brīvdienām apsūdzētie apstiprināja savu gatavību sniegt liecības, bet tikai atbilstoši likumā noteiktajai pierādījumu pārbaudes secībai - vispirms tiek pārbaudīti prokuroru pierādījumi, nopratināti viņu liecinieki, pārbaudīti viņu sarūpētie rakstveida pierādījumi. Apsūdzētie vairākkārt tiesai skaidroja, ka visus savus lieciniekus un rakstveida pierādījumus viņi pieteiks tikai pēc tam, kad būs pārbaudīti visi prokuroru pierādījumi un tiesa būs paziņojusi, ka valsts apsūdzības pierādījumu pārbaude ir pabeigta.

Šāda apsūdzēto pozīcija nebija pa prātam nedz prokuroriem, nedz arī tiesai. Kad tiesa beigu beigās nepārprotami paziņoja, ka apsūdzētāju pierādījumu pārbaude ir pabeigta, A. Lembergs uzsāka mēģinājumus pieteikt vairākus lūgumus, tostarp arī atgādināja, kurus viņa iepriekš pieteiktos lūgumus tiesa nav izskatījusi.

Sākumā tiesa neļāva neko pieteikt. Tad A. Lembergs lika lietā savas pašvaldības vadītāja darbā uzkrātās prasmes argumentēt savu pozīciju, atsaucoties gan uz Latvijas likumiem, gan uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Atklājās, ka tiesa piemirsusi izskatīt ļoti daudzus - ap 20 - lūgumus, kurus nepilnu astoņu tiesvedības gadu garumā pieteicis A. Lembergs vai viņa advokāti, turpretī nebija pilnīgi neviena prokuroru lūguma, ko tiesa būtu piemirsusi izskatīt.

Vērojot procesu, Neatkarīgajai kļuva acīmredzams, ka tiesa nevēlas šajos lūgumos iedziļināties. Piemēram, pieteikto vairāk nekā 20 lūgumu paketi tiesa izlēma nepilnās desmit minūtēs. Nākamos lūgumus tā izskatīja vēl ātrāk - praktiski uzreiz pēc prokuroru viedokļu noklausīšanās paziņoja savu lēmumu. Prokurori pilnīgi visus lūgumus novērtēja kā «nepamatotus un pilnībā noraidāmus», kā tādus, kuri vērsti uz «procesa novilcināšanu».

Tiesa pilnīgi visus pieteiktos lūgumus noraidīja, pamatojot to ar frāzēm, «pilnīgi piekrītot prokuroru argumentācijai» vai «pilnībā piekrītot prokuroru viedoklim». Tādējādi tiesa uzsvērti nodemonstrēja, ka tā jau tagad, vēl pirms apsūdzēto liecībām un debatēm, pilnībā nostājusies prokuroru pusē.

Tādējādi tika noraidīta iespēja pievienot lietai dokumentus, uz kuriem aizstāvība bija plānojusi balstīt savu argumentāciju par apsūdzības aplamajiem pieņēmumiem un apgalvojumiem. Piemēram, lūgumos figurēja dokumenti par to, ka A. Lembergs nav un nevarēja būt patiesā labuma guvējs vairākās kompānijās, kuras viņam piedēvētas apsūdzībā. Tāpat A. Lembergs kā pašvaldības vadītājs ne pie kādiem apstākļiem nevarēja pieņemt lēmumus par daudzām valsts pakļautībā esošām struktūrām utt.

Lai arī tiesa visus pieteiktos lūgumus noraidīja, prokurora Jura Jurisa neapmierinātība auga augumā. Paužot viedokli par A. Lemberga lūgumiem, viņš pēkšņi sāka apsaukāt A. Lembega advokāti Irinu Kauki, nosaucot viņu par «advokāti Kauķi».

A. Lembergs metās advokāti aizstāvēt, lūdzot tiesai pārtraukt ņirgāšanos. J. Juriss parādā nepalika un pieprasīja A. Lembergam piemērot sankciju - izraidīšanu no tiesas zāles uz 10 minūtēm. Tiesai izdevās puses nomierināt mierīgā ceļā, bez sankcijām. Prokuroram tika liegts apsaukāt advokāti.

A. Lembergs tiesai apsolīja, ka arī turpmāk izmantos likumā noteiktās tiesības un turpinās pieteikt lūgumus par pierādījumu pievienošanu.

Kad intelektuālie un emocionālie «kautiņi» par un ap lūgumiem bija rimušies, liecības sāka sniegt A. Sormulis. Tajās izskanēja ļoti daudzi prokuroriem neglaimojoši fakti par to, cik bezkaunīgi fabricēta apsūdzība, kā prokurori ietekmējuši cilvēkus, lai izdabūtu no viņiem apsūdzēšanai vajadzīgās liecības.

***

Fragments no tiesas sēdes Rīgas apgabaltiesā

2016. gada 12. septembra tiesas sēde

Tiesnesis Boriss Geimans: - Jautājums apsūdzētajam Aivaram Lembergam - vai jūs šodien mums esat gatavi liecināt?

Aivars Lembergs: - Godātā tiesa, es uz šo jautājumu esmu atbildējis,

atbilstoši šim te dokumentam. Es varu atkārtot.

Geimans: - Nu, pasakiet vienkārši - jā vai nē?

Lembergs: - Nē, es atbildēšu atbilstoši kriminālprocesa likumam: 500. pants, pierādījumu pārbaudes kārtība.

Geimans: - Mēs lasījām šo pantu, nevajag mums atkārtot.

Lembergs: - Tad jums nevajag man uzstādīt tādu jautājumu, jo jūs zināt, kas te rakstīts. Nu, ko. Tad ir cits pants - 503. pants.

Geimans: - Pasakiet, lūdzu, kas pēc jūsu viedokļa vēl nav pārbaudīts.

Lembergs: - Jātiek galā ar to, ko jau nosauca. Godātā tiesa, nav nopratināti liecinieki, es neesmu kādus divdesmit lieciniekus vispār pratinājis. Man nav bijusi tāda iespēja. Nav izskatīti kaudze lūgumu un tā tālāk, un ir izsniegta jauna apsūdzība.

Geimans: - Skaidrs, konkrēti jūs nevarat šodien pateikt.

Lembergs: - Konvencija saka, ka vajag ...

Geimans: - Labi, paldies, paldies, paldies!

Lembergs: - Nē, bet man ir viens konkrēts lūgums, bet jūs jau man nedosiet nolasīt.

Geimans: - Kas tas par lūgumu?

Lembergs: - Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 3. daļas B punktam.

Geimans: - Par ko šis lūgums?

Lembergs: - Konvencija saka, ka ikvienam, kas apsūdzēts kriminālnoziegumā,

ir šādas minimālās tiesības. Es saprotu, ka man viņas nav, vienīgajam cilvēkam Eiropā, lai sagatavotu savu aizstāvību. Te man ir pamatojums, motivācija.

Es gribēju pieteikt, ja drīkst, es varētu...

Geimans: - Nē, nē, paldies, es sapratu, ko jūs. Tā!

Lembergs: - Bet es nevaru pieteikt lūgumu?

Geimans: - Pagaidām nē!

2016. gada 20. septembra tiesas sēde

Aivars Lembergs: - Jā, man ir, man ir tāds īss lūgums. Jūs pajautājāt mums - vai mums nav kādi lūgumi, kas nav izskatīti. Bet jūs nepajautājāt apsūdzībai, varbūt kādi viņu lūgumi nav izskatīti?

Tiesnese Irīna Jansone: - Nav, nav!

Lembergs: - Un, ja nav izskatīti, lai viņi to pasaka, lai nevelk procesu.

Tiesnesis Boriss Geimans: - Tā, jums ir kādi neizlemti?

Prokurors Juris Juriss: - Valsts apsūdzības uzturētājiem visi lūgumi, kurus mēs esam pieteikuši, ir izskatīti, un mēs arī neuzturam nevienu citu lūgumu.

Geimans: - Paldies!

Lembergs: - Jūs redzat, kāda diskriminācija?

Geimans: - Paldies, paldies!

Lembergs: - To es arī gribēju dzirdēt. Mums neizskata, jums skata!

Mums rindā jāstāv.