Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Uzņēmējs atklāj, kā fabricēta apsūdzība

© F64

Uzsākot sniegt liecības tiesā, uzņēmējs Ansis Sormulis ar konkrētiem faktiem skaidroja, kā tā dēvētā Lemberga krimināllieta radīta kā apzināti nepatiesa – speciāli Aivara Lemberga notiesāšanai, kā arī apstākļiem, lai varētu piesavināties kriminālprocesā arestēto mantu.

«Mana pārliecība ir, ka šis kriminālprocess ir ticis radīts un īstenots politiski ekonomisku mērķu sasniegšanai un, protams, pirmkārt un galvenokārt, pret Aivaru Lembergu. Pēc iepazīšanās ar šā kriminālprocesa materiāliem esmu nostiprinājis savu pārliecību, ka atsevišķi prokuratūras darbinieki sadarbībā ar citām valsts institūcijām, Latvijas uzņēmējiem un ārvalstu advokātiem identificēja personu loku, pret kuriem tiks veikts kriminālprocess par jebko, ko vien šīm personām šķietami var «piesiet». Pēc tam, veicot kratīšanas un iebaidot lieciniekus vai vienojoties ar lieciniekiem par sadarbības modeli, izmantoja kratīšanās iegūtos materiālus, bet pamatā liecinieku liecības, lai radītu apsūdzību konkrēti pret mani,» teica A. Sormulis.

Mantas vilinājums

Viņaprāt, t.s. Lemberga krimināllietā veiktas vairākas darbības, lai piesavinātos mantu un gūtu no tās labumu. Šīs darbības veiktas, prokuroriem kooperējoties ar «mantas glabātāju un patiesā labuma guvēju no šobrīd arestētās mantas» Šveices advokātu Rudolfu Meroni.

Kā skaidroja A. Sormulis, kriminālprocess netiek veikts, izmeklējot kādu konkrētu notikumu vai konkrētu noziedzīgu nodarījumu ar mērķi noskaidrot, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums un kuras personas vainojamas konkrētā nozieguma izdarīšanā, bet gan «pret konkrētām personām, tajā skaitā pret mani, cenšoties manā rīcībā atrast jebkādu saistību ar jebkādu šķietami noziedzīgu nodarījumu veikšanu».

Apsūdzošo pierādījumu makšķerēšana

Viņš tiesai atgādināja, ka šajā procesā tiek vajāts kopš 2006. gada 19. decembra, kad nolūkā izņemt viņa rīcībā esošas mantas un dokumentus uzņēmēja dzīves un darba vietās ieradušies kratītāji. Jau vēlāk, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, A. Sormulis secinājis, ka kratīšanās netika meklēti pierādījumi konkrētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, bet gan «tika plānots veikt Lemberga un, izrādās, arī manas dzīves tādu kā krimināltiesisko auditu par visu periodu kopš dzimšanas. Kratīšanas gaitā netika meklēti kādi konkrēti pierādījumi par kādiem konkrētiem notikumiem, bet gan tika veikta tā sauktā «makšķerēšanas ekspedīcija» nolūkā atrast jebko, kas varētu noderēt, lai inkriminētu Lembergam un arī man jebkādus nodarījumus.»

Kā norādīja uzņēmējs, dokumentos par kratīšanu prokurors Andis Mežsargs tā arī nav norādījis, kādu uzņēmumu vai kādu darījumu dokumenti izmeklēšanai nepieciešami, - prokurors vadījies pēc principa: ko atradīs, to arī paņems, un tad jau redzēs, ko ar to iesākt. «Kratīšanā meklējamo dokumentu ārkārtīgi abstraktais apraksts sniedz skaidru priekšstatu par to, ka procesa virzītājs neveic šo kriminālprocesu par kāda noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu un atklāšanu, bet gan veic to pret konkrētu personu nolūkā atrast jebko, ko šai personai varētu inkriminēt,» teica A. Sormulis.

Draudēts ar cietumu un apsūdzībām

Uzņēmējs tiesai uzsvēra, ka par izmeklēšanas gaitā lietotajām prettiesiskajām metodēm liecinot arī valsts apsūdzības liecinieka Jura Šķibeļa 2009. gada 17. februāra iesniegums Rīgas apgabaltiesai, kurā J. Šķibelis norāda, ka atsakās no liecībām, kuras ir sniedzis šajā kriminālprocesā, jo pratināšanu laikā prokurors viņam draudējis ar cietumsodu par kukuļdošanu. Bailēs no draudiem pirmstiesas izmeklēšanā liecinieks liecības parakstījis, tās neizlasot.

A. Sormulis tiesai atgādināja, ka pirmstiesas izmeklēšanā arī pats ticis ietekmēts, lai panāktu prokuroriem vajadzīgo liecību sniegšanu. Prokurori uzņēmēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiesai pasnieguši kā tādu, kurš vēlas izvairīties no kriminālatbildības, slēpjoties ārzemēs. Pamatojoties uz šādu prokuroru izdomājumu, viņš 40 dienas bijis spiests pavadīt ieslodzījumā. Prokurors, viņu apsūdzot, skaidri zinājis gan viņa atrašanās vietu ārzemēs, gan viņa ārzemēs uzturēšanās iemeslus, gan uzņēmēja atgriešanās laiku Latvijā. Jau tad, kad A. Sormulis atradies apcietinājumā, prokurors Juris Juriss, iespējams, cerībā, ka uzņēmējs cietumā būs garīgi salūzis, viņu pratinājis ar mērķi iegūt pret A. Lembergu vērstas liecības un piekrišanu sadarbībai ar prokuratūru.

Patiesība neinteresē

A. Sormulis sniedza liecības nepilnas divas tiesas dienas. Viņš uzsvēra, ka beidzis sniegt liecības tikai par viņam izvirzītajām apsūdzībām, bet par krimināllietu kopumā un saistībā ar Aivaram un Anrijam Lembergiem izvirzītajām apsūdzībām viņš sniegs liecības pēc to sagatavošanas.

Uzņēmējs norādīja, ka atbildēt uz prokuroru jautājumiem nav nekādas jēgas, jo prokuroru interese nav vērsta uz patiesības noskaidrošanu. Pirmstiesas izmeklēšanā A. Sormulis sniedzis prokuroriem objektīvu, patiesu informāciju un uzrādījis dažādus dokumentus, taču prokurorus patiesība nav interesējusi, - viņus interesējušas vienīgi tādas liecības, kas ļautu apsūdzēt Lembergu.