Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Jutas Strīķes prasību pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par viņas atbrīvošanu no amata, paverot plašāk durvis viņas startam lielajā politikā. Eksperti lēš, ka viņas kandidatūra spētu mobilizēt gana daudz vēlētāju, taču šobrīd grūti pateikt, vai tikai ar viņu vien kādai partijai pietiktu, lai nokļūtu Rīgas domē.
Jautājumu par J. Strīķes iesaistīšanos politikā aizvien skaļāk sāka uzdot pēc tam, kad viņas bijušais kolēģis KNAB Juris Jurašs paziņoja, ka viņš pievienojies bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna dibinātajai politiskajai organizācijai Jaunā konservatīvā partija. Tobrīd ne J. Bordāns, ne J. Jurašs nevēlējās atbildēt J. Strīķes vietā, vai arī viņa pievienosies konservatīvajiem. Taču neoficiāla informācija liecināja, ka paziņot par iestāšanos partijā un kandidēšanu Rīgas domes vēlēšanās J. Strīķi kavē tikai pēdējā prāva ar bijušo darba devēju par atbrīvošanu no amata.
Pirmdien Administratīvā rajona tiesa šo prasību noraidīja, turklāt ar tādu argumentāciju, kas izredzes to veiksmīgi pārsūdzēt apelācijas instancē būtiski samazina.
Savā prasībā J. Strīķe vēlējās panākt biroja 2016. gada 8. jūlija rīkojuma, ar kuru tika atbrīvota, atcelšanu - atjaunošanu amatā un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.
Spriedumā norādīts, ka tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka J. Strīķe bez attaisnojoša iemesla disciplinārlietā norādītajā termiņā - no 2015. gada 1. novembra līdz 2016. gada 29. janvārim - neatradās darba vietā, tādējādi izdarot disciplinārpārkāpumu. Turklāt J. Strīķe neesot ieradusies darbā arī pēc šī perioda, tādējādi disciplinārpārkāpums turpinājies.
Tiesa secināja, ka pienākums ierasties darbā ir dabisks un nepieciešamas darba kārtības un pienākumu izpildes priekšnoteikums, tādējādi pieteicējas apzināta rīcība, ilgstoši neierodoties darbā un nepildot darba pienākumus, neesot savienojama ar valsts dienestu.
«Šāda rīcība ne tikai nevajadzīgi kavē valsts pārvaldes iestādei noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanu, bet arī grauj iestādes autoritāti sabiedrībā. Pieteicējas personīgie uzskati par pareizāko lietu kārtību un savstarpējie konflikti ar biroja vadību nevar būt par attaisnojošu iemeslu darba pienākumu nepildīšanai, jo amatpersonai primāri ir jādarbojas sabiedrības interesēs,» teikts tiesas paziņojumā.
To, vai J. Strīķe tomēr turpinās tiesāties vai nolems atmest ieilgušajam strīdam ar KNAB ar roku un startēs politikā, Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot. J. Jurašs viņas vārdā nevēlējās runāt ar presi, bet ar J. Strīķi sazināties neizdevās. Taču teorētiski viņai vairs nav šķēršļu startēt vēlēšanās un censties savu enerģiju ieguldīt pilsētnieku labklājības celšanā.
Politisko norišu eksperti un potenciālie politiskie konkurenti atzīst, ka bijušajai KNAB darbiniecei politikā ir milzīgs potenciāls un tādēļ viņas startēšanu vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas nedrīkstot noniecināt.
Tiesa, ja viņa izlems pievienoties konservatīvajiem, ar viņas potenciālu vien var nepietikt. «Viņai ir vilkme, to es nekādi negribētu apšaubīt. Viņa ir diezgan jaudīgs uzmanības pievērsējs. Bet ir fundamentālas lietas. Tai partijai šobrīd vispār nav reitingu. Tas nozīmē, ka viņi praktiski neeksistē, un tas savukārt nozīmē, ka viņai praktiski vienai būs jāizvelk tā partija,» saka politologs Filips Rajevskis un atgādina, ka jau sācies priekšvēlēšanu laiks ar ierobežojumiem aģitācijā, kas jaunas politiskās partijas popularizēšanu padara vēl sarežģītāku.
Jautāts, kurai partijai būtu visvairāk jābaidās no J. Strīķes kandidēšanas vēlēšanās, eksperts pauda viedokli, ka tā ir Vienotība.
«Viņa ir kā bākuguns. Ja kāds zaudēs balsis, tad tā noteikti ir Vienotība. Piemēram, Einara Repšes un viņa cīņas ar korupciju fani. Viņi, visticamāk, arī šobrīd ir Vienotības fani, bet ar Strīķi viņiem būtu alternatīva, par ko balsot,» pauž politologs.
