Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā. Saruna ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu par šo grozījumu jēgu, par to, vai šie grozījumi uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi un paaugstinās Latvijas vietu Doing Bussiness reitingā, kā arī par Nacionālās apvienības saistību ar maksātnespējas administratoriem.
- Maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums jau gadiem ilgi tiek pakļauts kritikai. Cik lielā mērā pieņemtie likuma grozījumi novērsīs tos trūkumus, par kuriem runāja iepriekš?
- Attiecībā uz šo regulējumu ir bijuši dažādi viedokļi. Ir bijis viedoklis, ka regulējums ir atbilstošs, bet tā piemērošana ir neatbilstoša mērķim, un bijuši viedokļi, ka regulējums būtu pilnveidojams. Tātad divējādi viedokļi. Viens no trūkumiem ir nepietekamais administratoru uzraudzības regulējums. Ar šiem grozījumiem ir mainīta administratoru uzraudzības kārtība, kas ietver gan sertificēšanas procesa nodošanu atpakaļ valstij, gan disciplināratbildības ieviešanu. Tiek izveidota disciplinārlietu komisija, kas skatīs pārkāpumus. Attiecībā uz disciplinārlietas ierosināšanu ir noteiktas personas, kurām ārpus maksātnespējas jomas ir tiesības lūgt šādu disciplinārlietu ierosināt. Piemēram, prokuroram vai tiesnesim, paturot iespējas pašai Maksātnespējas administratoru asociācijai lūgt izvērtēt savu kolēģu iespējamo prettiesisko rīcību disciplinārlietu kolēģijā. Šie ir tie instrumenti, kuri ir ieviesti normatīvajā regulējumā.
- Vecajā regulējumā tiesību pārsvars bija maksātnespējas administratoru pusē, un kreditoriem bija maz iespēju nomainīt administratoru, ja tas kādu iemeslu dēļ viņus neapmierina. Viens no grozījumu mērķiem bija nolīdzsvarot administratoru un kreditoru tiesības. Vai šis mērķis ir sasniegts?
- No normatīvā regulējuma viedokļa, es teiktu, ka arī līdz šim regulējums balstījās uz to, ka kreditori ir tie, kas pieņem gala lēmumu. Ja administrators nepilda likuma prasības, tad bija attiecīgi instrumenti, kādā veidā šo administratoru nomainīt. Tāpēc nevar teikt, ka administrators, kurš nepilda likuma prasības, būtu nenomaināms...
- Nav jau teikts, ka obligāti jāpārkāpj likums. Tur jau tas āķis, ka likumus var dažādi traktēt.
- Par kreditoru gribu ir tā, ka šobrīd šāds mehānisms ir likumā ieviests attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu. Kreditori var jebkurā brīdī personu, kas cita starpā var būt arī administrators, atcelt tikai tāpēc, ka viņš nepilda kreditoru dotos uzstādījumus. Šeit nav sasaistes ar iespējamo likuma pārkāpumu. Tas gan ir tikai tiesiskās aizsardzības procesā. Maksātnespējas procesā šādi grozījumi vēl top un tuvākajā laikā būs Saeimas darba kārtībā. Cita lieta, ka praksē bieži gadās, ka ir nesaprotami kreditoru lēmumi, par kuriem man nav skaidrojuma. Piemēram, noteikta nesamērīgi augsta administratoru atlīdzība.
- Vai vecais regulējums nepieļāva iejaukšanos no malas, ja notiek acīmredzama krāpšanās?
- Pieļāva, bet situācijas var būt ļoti dažādas. Ja visi kreditori saka - esam gatavi maksāt administratoram 50% no atgūtiem līdzekļiem, tad tā ir kreditoru nauda un kreditoru izšķiršanās. Valstij nav tiesību iejaukties kreditoru savstarpējās civiltiesiskajās attiecībās. Ir situācijas, kad viens kreditors neatbalsta šādu piedāvājumu. Viņam ir tiesības iesniegt tiesā sūdzību par tādu lēmumu. Tiesa to izvērtē, un, ja lēmums nav pamatots, tad tiesa to atceļ. Ja pamatots, tad tiesa to atstāj spēkā. Risku mazināšanai svarīgākais ir regulējums par fiktīvo kreditoru konstatēšanu. Papildus ir piesaistīts zvērināts revidents, kurš tiesiskās aizsardzības procesā var pārbaudīt viena vai otra kreditora prasību pamatotību, mazinot šaubas par konkrētā prasījuma fiktivitāti. Mērķis ir palīdzēt īstajiem kreditoriem, kuriem pienākas parādnieka mantas masa, kura vēlāk tiek sadalīta.
- Saeimas rīkotajā diskusijā par maksātnespējas jautājumiem Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Helmuts Jauja norādīja, ka, pēc viņu aprēķiniem, no 2008. gada līdz 2014. gadam maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā nodarīti 665 miljonus eiro lieli zaudējumi. Vai var cerēt, ka šie likuma grozījumi maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas iespējas mazinās?
- Piekrītu, ka atsevišķos gadījumos, ko arī tiesa kādreiz ir konstatējusi, viens vai otrs process ir izmantots ļaunprātīgi, kā rezultātā, iespējams, ir radušies zaudējumi. Neņemos spriest par šo zaudējumu apmēru. Metodikas var būt dažādas. Noteikti jānorāda, ka bieži ir gadījumi, kad parādnieki novēloti iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu. Nodokļu parādnieku reģistrā atrodamas daudzas juridiskās personas, un, ja kādai juridiskai personai ir nodokļu parāds 10 miljoni eiro un šis pieteikums nav iesniegts, tad pēc tam, kad tas beidzot tiek iesniegts, visdrīzāk šie miljoni netiks atgūti. Tā rodas šis zaudējumu apmērs. Tā tas tiek aprēķināts. Daļēji. Tas attiecībā uz šo pētījumu. Kas attiecas uz problēmu novēršanu uzraudzības jomā, tad no teorētiskā viedokļa uzraudzība ir pastiprināta. Kā tas izskatīsies praksē, būs atkarīgs gan no Maksātnespējas administrācijas vadības, gan no disciplinārlietu komisijas, gan procesā iesaistītajām personām, kurām ir dotas tiesības aktīvi reaģēt uz iespējamiem pārkāpumiem. Šeit būtu lietderīgi pēc pusgada vai gada izvērtēt rezultātus.
- Kāda ir jūsu prognoze?
- Domāju, ka disciplinārlietu kolēģijai būs pietiekami liela nozīme un tas savā ziņā disciplinēs administratorus preventīvi. Man vismaz tā šķiet. Jebkurā komisijā ir tikai cilvēki. Šajā gadījumā viņi pārstāv konkrētas institūcijas - Augstāko tiesu, administratoru asociāciju vai Maksātnespējas administrāciju. Svarīgi ir, kas būs šie cilvēki komisijā. Turklāt Maksātnespējas administrācijai ir piešķirtas plašākas tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no administratora, tajā skaitā, ierodoties pie administratora prakses vietā. Arī tas ir savā ziņā preventīvi, jo maz ir tādu administratoru, kuri vēlētos, lai pie viņiem nāktu ciemos un klātienē prasītu konkrētus dokumentus. Visi šie instrumenti kopumā ir vērsti uz to, lai pēc iespējas novērstu tādus gadījumus, par ko dažkārt sabiedrībā tiek runāts.
- Ja runājam par skaitļiem, tad šajā prezentācijā tika teikts, ka atgūto līdzekļu apjoms Latvijā ir zems - 45% (ES vidēji - 65%) un procesa izmaksas ir dārgas - 10% (ES vidēji - 9,5%). Vai grozījumi ļaus uzlabot šos rādītājus?
- Šie grozījumi varbūt nav īsti attiecināmi uz šīs problēmas risinājumu, bet tā ir otra problēma, kas ir iezīmējusies EK rekomendācijās. Tieslietu ministrija (TM) plāno nākt klajā ar priekšlikumiem, kas varētu uzlabot aktīvu atgūšanas rādītājus. Piemēram, ātrāks tiesvedības process strīda gadījumā, kas noteikti sekmētu aktīvu atgūšanas rādītājus, bet gribētu vērst uzmanību tam, ka šis jautājums jāskata no visām pusēm. Proti, ja papētām komersantu bilances, tad visai bieži varam redzēt, ka lielai daļai komersantu aktīvi ir ieķīlāti kādā kredītiestādē. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šis komersants nonāk maksātnespējas stāvoklī, tad viņam nosacīti ir viens nodrošinātais kreditors, kurš saņems apmierinājumu. Jautājums - cik viņš saņems? Tad ir nākamais jautājums - par kādu summu šie aktīvi ir bijuši novērtēti, kad pret tiem tika saņemti aizdevumi? Ja šis aktīvu vērtējums pret izsniegto kredītu summu ir bijis nesamērīgs un par tādu vērtību šos aktīvus pārdot nevar, tad skaidrs, ka šis nodrošinātais kreditors saņems mazāku summu. Otra lieta, ka jārēķinās arī par interesi un pirktspēju tiem aktīviem, kuri tiek izlikti tirgū. Ieejot portāla tiesas.lv mājaslapā elektronisko izsoļu sadaļā, bieži var redzēt, ka ne tikai pirmā izsole, bet arī otrā izsole notiek bez rezultātiem. Likums nosaka, ka otrā izsole var nonākt pat pie lejupejoša soļa, kas nozīmē, ka šie aktīvi tiek pārdoti par stipri zemāku cenu, jo vienkārši nav kas šos aktīvus pērk par tādu cenu, par kādu tie savulaik bijuši novērtēti. Tas arī ir viens aspekts, kurš jāņem vērā, vērtējot šo aktīvu atgūšanas radītāju, kas ir zem 50%. Protams, viens no problēmjautājumiem ir tiesvedību ilgums, kuru laikā dažkārt samazinās šo aktīvu vērtība. Šajā jautājumā TM plāno nākt ar risinājumu, lai samazinātu strīdu izskatīšanas termiņus tieši maksātnespējas procesā.
- Minētajā diskusijā vairāki runātāji atzīmēja, ka Latvijā ir izveidojusies neuzticības atmosfēra un bieži gadās, ka uzņēmēji sacenšas juridiskā ekvilibristikā, cenšoties viens otru aptīt ap pirkstu. Vai šie grozījumi var veicināt uzņēmēju savstarpējas uzticības palielināšanu, kad mazāks uzsvars tiek likts uz juridisko ekvilibristiku, bet vairāk uz džentlmenisku vienošanos?
- Atbildēšu īsi. Likumdevējs var rakstīt un pieņemt dažādas normas, kas sekmētu tā saucamo džentlmeņu vienošanos, bet, kamēr starp komersantiem, slēdzot darījumus, nevaldīs pilnīgs uzticības princips un vēlme izpildīt noslēgtās saistības, tikmēr likumdevējs nekādā veidā nevar sekmēt šīs problēmas risināšanu.
- Ja par uzņēmējiem nevarat atbildēt, tad par politiķiem gan. Cik lielā mērā šos grozījumus noteica politiskais aspekts, ņemot vērā, ka jau vairākus gadus Nacionālā apvienība tiek saistīta ar maksātnespējas administratoriem?
- Ja abstrahējamies no juridiskiem jautājumiem, tad jāsaka, ka politiskā griezumā šī birka no politiskajiem konkurentiem ir visai veiksmīgi mums piešūta un dažkārt tas tiek izmantots apzināti, ar mērķi ietekmēt Nacionālās apvienības reputāciju. Tieslietu joma, protams, ir atbildīga par maksātnespējas nozari, bet bieži mēs dzirdam vispārīgas frāzes, bez konkrētas izvērtēšanas, jo, ja mēs runājam, piemēram, par kāda administratora negodprātīgu rīcību, tad apzināsimies, ka nedz tieslietu ministrs, nedz parlamentārais sekretārs, nedz arī ministrijas ierēdņi nav tiesīgi šo negodprātīgo administratoru tā vienkārši, es atvainojos, iesēdināt aiz restēm. Ir noteikta kārtība. Vispirms, ja ir kāds krimināla rakstura pārkāpums, tad to vispirms vērtē tiesībsargājošās institūcijas, kas nav nekādā saistībā ar TM. Cik tad mums ir to lietu, tajā skaitā skaļu, kur valsts policija vai prokuratūra nāktu ar apsūdzības uzrādīšanu konkrētām personām? Tādi gadījumi, man pat liekas, sabiedrībā nav dzirdēti. Jā, ir dzirdētas sūdzības par maksātnespējas administratoriem, un Maksātnespējas administrācija izskata šīs sūdzības. Ir pietiekami daudz gadījumu, kad administratori tiesās tiek atcelti no amata un viņiem anulēti sertifikāti. Tā ka process norit tiesiskā veidā. No politiskā aspekta TM interesēs neapšaubāmi ir stiprināt šo uzraudzības sistēmu, lai savā jomā nebūtu pārmetumu. Tajā pašā laikā mēs apzināmies, un par to tika runāts arī šajā diskusijā, ka problēma ir arī iekšlietu sfēras kapacitātē, spējā izmeklēt šāda veida noziegumus, kas savā ziņā bieži vien tiek salikts kopā vienā katliņā, ar domu, ka pie visa vainīga ir TM.
- Doing Bussiness reitingā Latvija ir samērā augstajā 14. vietā, bet pakāpties vēl augstāk līdz šim esot traucējusi nesakārtotā maksātnespējas joma. Vai, pieņemot grozījumus, mēs pakāpsimies šajā reitingā?
- Man nav zināma metodika, pēc kā šis vērtējums top, bet domāju, ka kāpumam ir jābūt. Cik lielam, neņemšos komentēt.
- Jūs šā gada 10. janvārī publicējāt žurnālā Jurista Vārds plašu rakstu, kurā diezgan kritiski izteicāties par šim grozījumiem...
- ...konkrētā sadaļā...
- ...taču šajā jau pieminētajā diskusijā no jūsu puses neizskanēja kritiskas piezīmes. Vai šajā laika posmā esat mainījis savu viedokli?
- Runa ir par konkrētu sadaļu. Par tā saucamo tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības sistēmas liberalizāciju. Tiesiskās aizsardzības procesā, kas notiek pirms maksātnespējas procesa, pats parādnieks, ja viņam ir kādas finansiālas grūtības, vienojoties ar kreditoriem, var vērsties tiesā un piedāvāt plānu, kā izvairīties no maksātnespējas. Līdz šim par šī procesa uzraugošo personu varēja būt tikai maksātnespējas administrators. Bija iniciatīva, ka šis tirgus jāliberalizē, kam es kopumā varētu piekrist, taču likumdošanas procesa laikā kolēģi no Vienotības, Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar atsevišķām nevalstiskām organizācijām iesniedza priekšlikumus, kas paredzēja, ka par šo uzraugu var būt jebkura persona. Sākotnēji TM ideja bija, ka tie varētu būt reglamentēto profesiju pārstāvji, kuriem ir zināms uzraudzības mehānisms savās reglamentētajās profesijās. Tiesu izpildītāji, revidenti vai advokāti, kuriem ir profesionālas organizācijas ar zināmu uzraudzības mehānismu. Parādījās priekšlikums šo tirgu paplašināt. Es par šādu uzraugu nevarētu būt, jo man ir amatpersonas statuss, bet jūs droši vien varētu ieņemt šādu amatu, ja kreditori par to vienojas. Neslēpšu, ka redzu šeit riskus uzraudzības jomā, un ceru, ka tie neīstenosies, lai gan zināms, ka mūsu pašu tautieši izdomā ļoti dažādus veidus kā, kā jūs teicāt, aptīt vienam otru ap pirkstu. Izskanējuši ir arī piemēri ar fiktīviem kreditoriem un uzraugu no kādas trešās pasaules valsts, kas Latvijā nemaz faktiski netaisās uzturēties. Pat ja viņam piemēros kādu disciplināratbildību, vai no tā viņam kaut kas būs?
- Kādi bija argumenti šādai nostājai?
- Nedrīkst to atstāt šauram personu lokam. Vienkārši jāpaplašina loks, lai mazinātu savstarpējo pazīšanos.
- Likumā ir iekļauts punkts par reputāciju.
- Jā, bet mēs nevaram cilvēkam, kurš varbūt pirmo reizi ir ieradies Latvijā, izvērtēt viņa reputāciju. Faktiski tas ir neiespējami.
- Reputācijas jautājums būs ļoti svarīgs arī maksātnespējas administratoriem sertificēšanās procesā. Kas viņus vērtēs?
- Vērtēs eksaminācijas komisija.
- Kas būs tajā komisijā? Tie paši vecie draugi un paziņas?
- Eksaminācijas komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim no TM, Maksātnespējas administrācijas, augstskolu akadēmiskā personāla un Maksātnespējas administratoru asociācijas, kā arī noteikta rajona, pilsētas tiesas tiesnesi un maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģētu nevalstiskās organizācijas pārstāvi. Tā ka plašs spektrs.
