Populārās grupas «Eolika» solists Dainis Dobelnieks (60) pirmo reizi pēc piedzīvotās nelaimes savas mīļotās sievas Ingas pavadībā apmeklēja Dailes teātrī notiekošo mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons 2016» apbalvošanas ceremoniju. Pagaidām mūziķis pārvietojas ar ratiņkrēsla palīdzību, jo ir zaudējis normālas pārvietošanās iespējas, bet viņš ir cerību pilns, ka izdosies ar protēzes palīdzību reiz atkal piecelties kājās.
Izskatos labi, tikai bez kājas!
Dainis Dobelnieks ir dusmīgs, ka viens no Latvijas preses izdevumiem, aprakstot viņa veselības problēmas, pilnībā sagrozījis faktus. «Tāpēc jau arī neko vairs par sevi stāstīt nevēlos, jo par mani tādi apmelojumi tiek sarakstīti. Uz žurnāla vāka uzrakstīts, ka es lūdzu palīdzību, lūdzu naudu. Kas tās par muļķībām. Es nekad neko tādu neesmu teicis,» pikts ir dziedātājs.
Atgādināsim, kāpēc Dainis šobrīd atrodas ratiņkrēslā. «Kad izrādījās, ka kājā ir ļoti stipri traucēta asinsrite, «Gaiļezera» slimnīcā to centās saglābt, tomēr tur neko vairs nevarēja darīt. Slimība ātri izplatījās, un dakteri nolēma, ka kāja jāņem daļēji nost. Cilvēkiem pēc šādām operācijām izmainās viss vestibulārais aparāts, bet visgrūtāk ir smadzenēm pieņemt to, ka kaut kā trūkst. Līdz ar to bieži sanāk krist un atkārtoti satraumēties. Tā notika arī ar mani,» sarunā ar »Vakara Ziņām« pēc pārdzīvotā stāstīja Dainis Dobelnieks.
Sastapts Dailes teātrī, mūziķis uz »Vakara Ziņu« komplimentu, ka, neraugoties uz visu pārdzīvoto, viņš izskatās eleganti, atjoko: «Izskatos labi, tikai bez kājas!» Mūziķis ir priecīgs, ka pirmo reizi savā mūziķa karjeras laikā ir uzaicināts uz «Zelta mikrofona» apbalvošanas ceremoniju. «Laikam paldies, ka esmu šādā stāvoklī, jo uz tik grandiozu pasākumu uzaicinājums man ir pirmo reizi mūžā. Citādāk diezin vai mani aicinātu,» nosaka Dobelnieks.
Daudz plānu turpmākai dzīvei
Šobrīd garā stiprais mūziķis jau psiholoģiski ir samierinājies ar amputēto kāju un savu veselības stāvokli. «Man vēl priekšā ir daudz darāmā. Jāpabeidz soloalbums. Jānosvin komponista Borisa Rezņika 70 gadu jubileja. Es viņam zvērēju un apsolīju, ka jebkādā stāvoklī - guļus, sēdus vai stāvus -, bet būšu koncertā. Tā ka man vēl ir daudz plānu turpmākai dzīvei. Pašlaik jūtos labi, un mans lielākais atbalsts ir sieva Inga, kā arī Elvijs - diemžēl mans vienīgais, bet vislabākais dēls pasaulē. Paldies arī mūziķiem - atbalstītājiem, kuri mani pazīst, jo zina, kas es esmu un uz ko esmu spējīgs. Paldies visiem tiem, kas mani atbalstīja psiholoģiski un morāli,» tā dziedātājs.
No savas dzīvesvietas, kas atrodas daudzstāvu namā, Dainim Dobelniekam pagaidām ir apgrūtinoši izkļūt svaigā gaisā, jo ar ratiņkrēslu ir problemātiski pievārēt kāpnes un ir arī citas tehniskas problēmas. «Sieva mani cenšas dabūt ārā svaigā gaisā, bet pagaidām tas izdodas tikai brīvdienās. Ļoti ceru un paļaujos, ka varēšu iegūt protēzi, jo neesmu atmetis sapni par atgriešanos uz skatuves, ar ko esmu uz «tu» kopš agras bērnības. Tāpēc es noteikti atgriezīšos. Esmu izgājis ārstu komisiju, viss ir labi, lai jau varētu iziet nākamo etapu un mērīt savas kājas priekš protēzes. Ir grūti, bet es pierodu pie tā, jo zinu, ka citiem ir vēl grūtāk. Ceremonijas laikā mums blakus ratiņkrēslā sēdēja ceļu satiksmes negadījumā cietušais mūziķis Ūdrītis (Rolands BalodisŪdris; - red. piez.). Man šķiet, ka viņam ir daudz, daudz grūtāk. Tādēļ es nedrīkstu žēloties, tā diemžēl ir noticis, un viss būs labi,» atklāj Dobelnieks, bet sieva Inga, mīļi ielūkojusies vīra acīs, piebilst: «Drīz būsim uz kājām!»
Dainis un Inga pirmo reizi satikās, sadraudzējās un viens otrā iemīlējās 1985. gadā Maskavā, kur norisinājās starptautisks studentu un jaunatnes festivāls. «Bet oficiāli apprecējāmies 1993. gadā. Nu jau 24 gadi laulībā. Ja man Dievs nebūtu devis šo sievu, tad manis vairs nebūtu. Noteikti,» bezgala pateicīgs sievai par klātbūtni gan priekos, gan bēdās ir Dobelnieks.
