Valsts valodas neprasme nedrīkst traucēt iepazīties ar lauksaimniecības zemes apstrādāšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, tādējādi apdraudot kaimiņu saimniecības. Tā uzskata vairākums Saeimas deputātu, kuri ceturtdien apstiprināja grozījumus likumā par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos, nosakot, ka zemi Latvijā varēs iegādāties tikai valsts valodas pamatus zinošas personas.
Deputātu atbalstītais likumprojekts fiziskām un juridiskām personām paredz nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1. pakāpē. Ar šo normu sasaucas arī cita jaunā prasība likumā - turpmāk zemi varēs iegādāties personas, kas ir spējīgas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Armanda Krauzes priekšlikumu noteikt augstāka līmeņa valodas zināšanas (B līmeņa 1. pakāpē) Saeima noraidīja. A. Krauze savulaik virzīja arī kolektīvo iesniegumu, kurš aicināja noteikt, ka zemi Latvijā var iegādāties tikai tās pilsoņi.
Jaunā norma par obligātajām valodas prasmēm Saeimā gan izraisīja aktīvas debates, jo pret šādu ieceri iestājās opozīcijā esošās Saskaņas deputāti.
Piemēram, Valērija Agešina izpratnē valodas zināšanas likumā iekļautas tikai tādēļ, lai samazinātu ārvalstnieku īpašumā nonākošo zemju platības. «Uzskatu, ka pircēju nevajag ierobežot ar valodas prasībām, jo pircējs jau nav valsts vai pašvaldības amatpersona. Līdz ar to domāju, ka tas ir absolūti nepamatots un diskriminējošs ierobežojums,» teica deputāts.
Arī Andrejs Elksniņš kritizēja jauno normu, jo uzskata, ka tā, salīdzinot ar viņa priekšlikumu nacionālās drošības likumā, proti, noteikt ierobežojumus īpašniekiem, kam pieder vairāk par 2,5 tūkstošiem hektāru, ir neveikls mēģinājums ierobežot lauksaimniecības zemes tirgu.
Šādai interpretācijai gan nepiekrita ZZS pārstāvji, kas uzskata, ka valodas zināšanas nepieciešamas, lai lauksaimnieks spētu iepazīties ar normatīvajiem aktiem un pildīt to prasības.
«Klasisks piewmērs. Tikko kā Liepājas pusē, Priekulē, Kalētos, zviedru lauksaimnieka Torda Bengstona saimniecībā Pārtikas veterinārais dienests februāra beigās uzgāja vairāk nekā 10 jau sadalīšanas stadijā esošus mājlopus, respektīvi - cūkas un govis. Pārtikas veterinārais dienests ar šo cilvēku nespēja faktiski sazināties, jo viņš latviešu valodā principiāli nekomunicē,» skaidroja Edgars Putra.
Klātesošajiem arī tika atgādināts, ka ne tik sen Viļķenes pagastā kāds dāņu uzņēmējs, miglojot rapšus ar insekticīdiem, valodas nezināšanas dēļ nebija iepazinies ar ķimikāliju lietošanas noteikumiem. Rezultātā Lielupes un Viļķenes pagastā biškopjiem tika iznīcinātas vairāk nekā 400 bišu saimes, jo biškopji pretēji likumā prasītajam netika laikus informēti par insekticīdu izmantošanu kaimiņos.
Atbalstu jaunajām likuma normām jau paudis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis. Viņš uzskata, ka likums tagad atvieglos zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem un paplašinās iespējas saimniekot savā zemē. To nodrošina likumā paredzētā reversā noma. Tā lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams stabilizēt naudas plūsmu, dod iespēju pārdot savu īpašumu Attīstības finanšu institūcijas Altum Zemes fondam, no kura zemi nomājot lauksaimnieks varēs turpināt lietot šo lauksaimniecības zemi.
«Visus iepriekšējos ierobežojumus ārvalstu investori, ārvalstu lauksaimniecības zemes uzpircēji veiksmīgi apgāja, pieaicinot mūsu pašu cilvēkus un izveidojot dažādas juridiskas formas. Tādā veidā joprojām turpinājās lauksaimnieciskās zemes izpirkšana,» stāsta G. Vilnītis.
