Krištopans: Mēs nekad nesasniegsim Zviedrijas līmeni

F64
  • F64
1 / 1

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild četru Saeimas sasaukumu deputāts, bijušais Ministru prezidents (1998–1999), Latvijas Golfa federācijas prezidents Vilis Krištopans.

- Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās. Ir saprotami, ka iekšējais pieprasījums nevar kalpot kā izaugsmes motors. Ir stabila eksporta bāze - graudkopība, kokapstrāde, bet pakalpojumu eksports - tranzīts, banku sfēra u.c. - saskaras ar ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Savukārt no visiem TV kanāliem skan…

- …ārkārtīgi labvēlīga vide biznesam. Taču, ja jau tā vide ir tik labvēlīga, tad kāpēc bizness neaug?

- Ko var darīt šādos apstākļos?

- Ko es darītu, ja man kā karalim iedotu varu un teiktu - dari ko gribi šajā valstī. Vispirms diemžēl ir jāsecina, ka situācija ir ielaista līdz ārprātam, īpaši pēdējos 15 gados.

Par šajā laikā sastrādāto nevar vainot mani vai Latvijas ceļu. 2002. gadā pie varas nāca citi spēki - partija Jaunais laiks, kas pēc tam pārtapa Vienotībā. Tieši pēdējos piecpadsmit gados viss ir tā ielaists, ka tālāk vairs nevar. Ja man vēlreiz iedotu varu, tad es valdību neveidotu no politiskiem ministriem. Es starp politiķiem atrastu tos, kas ir ar auditoru dotībām. Es katras ministrijas vadībā ieliktu auditoru, kurš apskatītos, kur pazūd nelietderīgi tērētā valsts nauda. Latvijai ir 8 miljardi eiro liels kopējais budžets. Astoņi miljardi ir ļoti daudz. Novelkam svītru, lai turpmākos piecus gadus netērētu ne centa vairāk. Visu papildus nepieciešamo atradīsim visās nozarēs, nelietderīgajos valsts naudas tēriņos, kuros pazūd ap 15-20% no visiem valsts izdevumiem. Piemēram. Veselības aizsardzības nozarē ir četri galvenie tērētāji - būvnieki, medicīnas darbinieki, farmācija un ierīču piegādātāji. Tieši šie saņem visus miljonus. Viņiem tikai viena problēma - slimnieki traucē apgūt vēl vairāk naudas. Viņiem vislabāk būtu, ja slimnieku nebūtu vispār, tad tos 800 miljonus varētu saņemt pilnīgi visus. 800 miljoni no veselības aizsardzības izdevumiem ir tikai valsts budžeta finansējums. Patiesībā nozare apgroza divtik. Man tikko bija piesūkusies ērce. Es samaksāju 15 eiro par ērces pārbaudi, 9 eiro par analīzi. Valsts budžeta iedalītajos 800 miljonos nav uzskaitīti līdzmaksājumi, nav maksas par zālēm, nav izdevumu privātai medicīnai. Kopā būs vairāk nekā miljards. Tāpēc man nav saprotama bļaušana - veselības nozarei nav naudas! Aptuveni pusotrs miljards ir jau šodien.

Es ieviestu principu - dzīvojam no tā, kas ir. Dzēšam budžeta deficītu. Ja nemaldos, tad mēs 300 miljonus eiro katru gadu maksājam par valsts budžeta deficīta apkalpošanu. 300 miljonus!

Tātad. Es saliktu nozaru vadībā auditorus un pateiktu: «Viss! Dzīvojam, tērējot tikai 8 miljardus gadā!» Tikai tad, kad šāda līnija ir novilkta, var ķerties pie nodokļiem.

Nevis kā tagad - ieslēdz televizoru, un skan kopkoris: «Būs fenomenāla nodokļu reforma, kas visiem radīs leiputriju.»

- Viņi sola palīdzēt mazajam biznesam. Sola pat iesaldēt nekustamā īpašuma nodokli.

- Nesen tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs lepni paziņoja, ka mēs te tagad pieņemsim likumu, ka nekustamā īpašuma nodokļi neaugs vairāk par 10 procentiem gadā.

Pirms pāris gadiem namīpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis pieauga par tūkstoš procentiem. Nodoklis vienā dienā pieauga par 1000 procentiem! To viņi ir aizmirsuši.

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā ir pārliecinoši lielākais Eiropā. Es dzīvoju Amerikā jau 17 gadus. Esmu vairākus gadus dzīvojis Vācijā. Varu salīdzināt trīs ekonomikas.

Viens piemērs. Vienā no visdārgākajām vietām Floridā, tuvu pie Donalda Trampa golfa laukuma, vienu no mājām pagājušajā gadā nopirka par 50 miljoniem, otru par 40 miljoniem. Jaunajiem īpašniekiem no pirkuma summas katru gadu tagad ir jāmaksā 2,4% liels nekustamā īpašuma nodoklis. Tā ir milzīga nauda. Miljons dolāru gadā. Starp šiem diviem īpašumiem dzīvo kāda kundze, kura savu māju nopirka pirms 50 gadiem. Nopirka par 10 tūkstošiem. Viņa maksā 240 dolāru gadā. Nodokli rēķina no savulaik veiktās pirkuma summas. Es nopirku īpašumu pirms 17 gadiem. Nopirku par 560 tūkstošiem. Nodoklis pirmajā gadā bija 11 tūkstoši - 2,4% no pirkuma summas. Lai gan tagad mana māja maksā jau miljonu, nodoklis pa šo laiku ir mainījies nedaudz un tagad ir 12 300 gadā. Ja es šo māju pārdošu, tad nākamais īpašnieks, kurš nopirks māju, sāks maksāt jauno nodokli - nevis 12 tūkstošus kā es, bet jau 24 tūkstošus gadā. Te ir risinājums, kā būtu jāpiemēro nodoklis Jūrmalā. Tiem vietējiem iedzīvotājiem, kas privatizēja savus īpašums par sertifikātiem, nodoklis būtu jāaprēķina kādi 20 eiro gadā. Līdz brīdim, kad īpašums tiktu pārdots, būtu jāmaksā tie paši 20 eiro. Ja īpašumu kāds nopirks par miljonu, tad lai jaunais īpašnieks sāk maksāt nekustamā īpašuma nodokļus no tā miljona. Tāda būtu taisnīga attieksme pret vietējiem iedzīvotājiem - prognozējama un saprotama.

Amerikā īpašuma nodoklis ir labi zināms un prognozējams, bet Latvijā - čiks! - un viena gada laikā nodoklis uzlec par simt, par divsimt, par piecsimt procentiem. Bet tie gudrinieki Zemes dienestā stāsta, ka mums ir Eiropas standarti. Pilnīgs bulšits!

Ja man būtu vara, tad es nekustamā īpašuma nodokli sakārtotu tā, lai iedzīvotāji tā dēļ nebrauktu prom. Ieejiet portālā ss.lv. Pārdošanā ir izlikti 12 000 dzīvokļu, 1000 māju Pierīgā un Rīgā. Tas ir tāpēc, ka ir tūkstošiem nemaksātāju, kuri nevis negrib, bet nevar samaksāt nodokļus.

Dzīvokli aizslēdz ciet, nopērk vienvirziena biļeti un ieliek sludinājumu «pārdodu!». Latvijā ir totāli sagrauts nekustamā īpašuma tirgus.

- Nodokļu reformas autori sola, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies no 23% uz 20%.

- Ļoti labi! Bet tajā pašā laikā viņi saka, ka uzņēmumu ienākumu nodoklis palielināsies no 15% uz 20%. Palielināsies!

- Tiek solīts neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu!

- Tikai es esmu pārliecināts, ka uzņēmumu ienākumu nodokli līdz 20% noteikti pacels, bet iespēju reinvestēt uztaisīs tik sarežģītu, ka īstenībā nemaz nevarēs reinvestēt, nemaksājot peļņas nodokli. Igaunijā jau 16 gadus uzņēmumi nemaksā ienākumu nodokli, ja peļņa netiek izņemta no uzņēmuma. Viss ir ļoti vienkārši.

- Kāpēc Igaunijai izdevās, bet mums nesanāca?

- Okupācijas gadu laikā Igaunijā katrā mājā bija antena un redzami divi Somijas TV kanāli. Katrā mājā! Viņi kapitālismam dzīvoja līdzi visu sociālisma laiku. Viņi bija pilnīgi sagatavoti bagātam kapitālismam. Latgalē vēl šodien TV ekrānos vēro Krieviju un Lukašenko, kur ļaudis joprojām dzīvo kolhozos. Igaunijas sabiedrība bija gatava kapitālismam. Līdz ar to sabiedrība izvēlējās kā savus līderus tos, kas bija gatavi kapitālismam, un viņiem viss aizgāja ātri un pareizi.

Es to tik pārliecinoši stāstu tāpēc, ka mēs pirms 21 gada Latvijas Vācijas banku pārdevām četriem igauņiem, kuri izveidoja Hansabanku par labāko banku, un tā bija pirmā banka, kas kļuva par publisko akciju sabiedrību. Jau tolaik es redzēju, ka viņi mums ir par 1000 kilometriem priekšā.

Savukārt Latvijas sabiedrībā nav pieprasījuma pēc kvalitatīva kapitālisma. Līdz ar to arī valdība var darīt visādas muļķības, var tautai iestāstīt visu ko, bet tauta nobalsos.

Nesen Igaunijā pacēla alkoholam akcīzi. Tūdaļ no mūsu valdības puses izskanēja aicinājumi: mums arī jāceļ! Bet domājiet ar galvu! Igaunijā katru gadu iebrauc pieci miljoni tūristu. No Helsinkiem līdz Tallinai ir tikai dažu stundu brauciens. Pieci miljoni tūristu gadā. Somijā ir ļoti dārgs alkohols. Daļa somu uz Igauniju brauc, lai iedzertu un nopirktu alkoholiskos dzērienus. Igauņi to izmanto.

- Igauņi tagad pēc alkoholiskajiem dzērieniem brauc uz Latviju!

- Ļoti labi, ka igauņi tagad brauc pirkt alkoholu pie mums! Ja mēs, nedod dievs, pacelsim alkohola akcīzi, tad viņi vairs nebrauks.

Valdībai jābūt gudrākai biznesā nekā biznesmenim. Visu laiku ir jārada apstākļi, lai šeit būtu ļoti interesanti kaut ko darīt, vienalga, vai tas ir restorāns, vai tā ir ražošana. Pie mums notiek pilnīgi pretēji. LTV katru rītu rāda tikai tos, kas tērē nodokļu maksātāju naudu, vai tas būtu Kučinskis, vai cits ministrs, vai ierēdnis. Vienīgais, ko viņi spēj pateikt, cik papildu miljonu viņiem pietrūkst līdz pilnai laimei. Cik reizes tur intervē cilvēkus no mazā vai vidējā biznesa? Kāpēc neaicina viesnīcu, rūpnīcu īpašniekus, zemniekus? Nav tādas abstraktas valsts naudas. Ir tikai un vienīgi nodokļu maksātāju nauda. Vienīgais, par ko TV redzamie nodokļu naudas tērētāji var diskutēt - visām iecerēm nepietiek naudas. Tur vajag simt miljonu. Tur vajadzēs papildus 50 miljonu. Tur vēl 70 miljonu. Tāpēc mums jāpaceļ tas, jāpaceļ vēl šis nodoklis utt.

- Tie, kas ir ar kaut ko neapmierināti, aizceļo, bet paliek tikai tie, kas neprotestē.

- Esmu pensionārs. Es no savas pensijas maksāju 500 eiro lielu ienākuma nodokli. Ko es vai ikviens nodokļu maksātājs par to dabū pretī? Ja bērni kļūst nopietni slimi, tad tas uzreiz maksās 300-400 eiro utt. Ko par nomaksātajiem nodokļiem dabū pretī ikviens uzņēmējs?

Es pa vasaru dzīvoju Latvijā, lauku mājā, pilnīgā vientulībā. Bet ir viena problēma - man līdz šosejai ir jāpārvar četru kilometru ceļš. Es un vēl viens kaimiņš esam vienīgie, kas spējīgi kaut ko samaksāt. Mēs esam tūkstošus ieguldījuši šajā ceļā, esam izrakuši grāvjus, pieveduši granti. Vienīgais, ko pagasts var atļaut - nogreiderēt ceļu divreiz vai trīsreiz gadā.

Manuprāt, vienreiz būtu jāpieliek punkts arī tādam atavismam kā pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Tas ir arhaisms. Bagātās pašvaldības finansē nabadzīgās!

Rēzeknē par naudu, kas ienāk no Rīgas apkārtnes, pašvaldība uztaisīja publisko baseinu. Viņi saņem no izlīdzināšanas fonda naudu, un viņiem pietiek līdzekļu, lai uztaisītu baseinu.

Tad ir jādara kā Amerikā! Nabadzīgās pašvaldības dotējam no valsts budžeta! Lai ir skaidrība! No valsts budžeta piešķir tik un tik un ļoti konkrētiem mērķiem - skolām, ceļiem utt. Tad baseinus nebūvēs vis! Tad katra pašvaldība būs ieinteresēta kļūt bagāta. Ja pašvaldība ir spējīga piesaistīt sev cilvēkus, uzņēmumus un visu pārējo, tad lai būvē kaut desmit baseinus! Vienreiz pašvaldību izlīdzināšanas sistēmai ir jāpieliek punkts. Vienkārši tā ir katastrofa, bet mēs esam pieraduši.

Ir vēl viena lieta. Kā politiķi pasniedz tā saucamo cīņu ar ēnu ekonomiku. Tiek ar gudrām sejām stāstīts, ka kaut kur apgrozās kaut kādi ēnu miljardi, kurus valdības gudrie atradīs, visiem izdalīs un sāksies baigā leiputrija.

Ēnu ekonomika - kā neuzrādīti skaidras naudas ienākumi - ir visur. Amerikā katram amerikānim ir nobēdzināti pāris tūkstoši dolāru nebaltai dienai, kaut vai negaidītai slimībai. Vācijā vācieši vēlas maksāt ar skaidru naudu.

Tā ir tāda muļķīga iedoma, ka kaut kādā veidā ierobežosim skaidro naudu un sāksies milzu uzplaukums. Kad 2008. gadā uznāca krīze, tad tieši ēnu ekonomika izglāba Latviju, jo slepenie uzkrājumi tika izvilkti no skapīšiem un ar tiem maksāja kredītus, tos viens otram aizdeva, no tiem iztika laikā, kamēr nebija darba. Nevar cerēt stimulēt iekšējo patēriņu un šausmīgi ierobežot skaidro naudu.

- Latvijā Vienotība piedāvāja vēl vienu reformu. Nodokļus rēķināt no mēneša likmes. Strādā kaut stundu, bet darba devējam jāmaksā nodoklis kā no mēneša algas. Ja tā nedarīsi, pie lielas pensijas netiksi. Kā ir Amerikā?

- Amerikā vienmēr ir stundas likme. Saņem tieši tik, cik esi nostrādājis. Manā golfa laukumā strādā jauni puikas, kas brauc uz darbu septiņos no rīta un brauc mājās septiņos vakarā. Viņiem ir tikai stundas likme - 11 dolāru stundā. Nav nekāda, nedz dienas, nedz mēneša likme, bet ir tikai stundas likme. Visiem.

Bija viens pilnīgi glups LTV raidījums par Zviedrijas pensionāriem, kuru tu (Neatkarīgā, Aizliegtā paņēmiena pensijas, 30. marts) nokritizēji.

Zviedrijā 200 gadu nav bijis karu. 20 paaudzēs ir krājuši, krājuši, krājuši. Nacionālā bagātība ir izveidojusies fenomenāli. Iekšzemes kopprodukts ir daudzkārt lielāks nekā Latvijā. Uzkrājumi milzīgi. Swedbank viņiem tikko aizskaitīja gandrīz pusmiljardu, bet LTV salīdzina Latvijas un Zviedrijas pensijas! Mēs nekad nesasniegsim Zviedrijas līmeni. Ne mani bērni, nedz mani mazbērni to nesasniegs. Lai to sasniegtu, mums visiem nākamie 200 gadi ir jāvelta uzkrājumiem.

- Latvijā ļoti daudzi Donalda Trampa ievēlēšanu uztvēra kā pasaules gala sākumu. Kā to uztvēra Amerikā?

- Pirmkārt, tā nav katastrofa. Amerikas demokrātija ir veidojusies tā, ka ir diezgan liels līdzsvars starp senātu, kongresu un prezidentu.

- Kāpēc vispār par Trampu balsoja?

- Tramps pateica trīs lietas:

«Es reformēšu nodokļu sistēmu un samazināšu nodokļus. Es samazināšu 10 gadu laikā izaugušo birokrātiju. Es investēšu lielos infrastruktūras projektos.» Tās bija trīs lietas, ko visi amerikāņi saprata, un viņi par Trampu nobalsoja.

Viņš ir tāds! Viņš ir bagāts! Ārprāts, ārprāts, bagāts cilvēks pie varas! Tieši tāda ir republikāņu filozofija: uzticieties bagātiem cilvēkiem! Viņi vienmēr atradīs risinājumu, pat visgrūtākajās situācijās, tāpēc jau viņi ir bagāti. Tas ir republikāņu pamatprincips. Tramps ir savādāks, un viņš nav nekāds krievu aģents.

- Viņam neizdevās atcelt veselības apdrošināšanu, t.s. Obamacare.

- Obamacare pēc būtības ir šausmīgi sociālistisks projekts. To neatcēla, bet tas tiks mainīts. Tā ir šausmīgi sociālistiska un izšķērdīga sistēma.

- Tu savulaik izteicies, ka vislabākais veids, kā garantēt Latvijas drošību, būtu panākt, ka Tramps kaut kur pie Rīgas nopērk golfa laukumu.

- Ar Trampu esmu ticies trīs reizes. Pirms gadiem pieciem mēs iedzērām viskiju un izstrīdējāmies. Man jau tolaik tāda saruna bija. Ir pat viens perspektīvs projekts attīstības stadijā. Ir iecere uztaisītā labāko golfa kompleksu Baltijā, un tad ir jautājums, kas ir izdevīgāk. Latvija var pusmiljardu izgāzt bruņojuma iegādei, bet var par 10-15 miljoniem dolāru nokārtot, ka Donalds Tramps šeit uzbūvē savu deviņpadsmito golfa laukumu. Viņam 18 golfa laukumi jau pieder. Lai Krievupe kļūst par Donalda Trampa golfa laukumu! Maiami golfa laukumā Tramps ir ieguldījis 250 miljonus dolāru. Latvijā vajadzētu 20 reizes mazāku summu.

Ja šāds projekts izdotos, tad tā būtu vislabākā drošības garantija Latvijai! Lai kaut viens pamēģina pacelt roku pret Donalda Trampa golfa laukumu!



Komentāri [148]

 
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
19.aprīlis, 14:17 Atbildēt
Talantīgi, bet
Latvieši ir ļoti talantīga dancotāju, dziedātāju utt. tauta, bet, diemžēl, ne valsts pārvaldes jomā. Žēl tikai, ka ja pasī nespējam, tad varētu copy paste no citām veiksmīgām valstīm, kur tālu nav jāmeklē, bet izskatās, ka pat tas ir par grūtu.
19.aprīlis, 13:23 Atbildēt
vainīgi
jau ir tie muļķīši kuri tādus viļus krištopānus ievēlēja, ja atmiņa neviļ tad latvijas ceļam 90-tajos bija kādi 30 procenti saiemā un akurāt tik daudz Latvijā arī ir muļķu.
19.aprīlis, 11:21 Atbildēt
Aivars
Ko nepareizu pateica Vilis?
19.aprīlis, 20:55 Atbildēt
Skatīt visus 148 komentārus >

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!