Laikā, kad daļa pasaules iedzīvotāju cieš no bada, ik gadu milzīgs nevajadzīgās pārtikas daudzums nonāk atkritumos. Latvijas Zaļā punkta infografikā apkopoti būtiskākie dati par pārtikas atkritumiem pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā. Piemēram, vidēji viena Latvijas mājsaimniecība gada laikā izmet pārtiku 200 eiro vērtībā, raksta Zalais.lv
"Tieši pirms svētkiem vēlamies pievērst īpašu uzmanību tam, cik ikdienā iegādājamies pārtiku un, cik no tās nemaz netiek izlietots. Izmestais siera gabaliņš vai neapēstā maize pievienojas citu ģimeņu izmestajai pārtikai un kopā veido lielu atkritumu daļu poligonā. Iespējams, pirkumu plānošanas trūkums un produktu pirkšana vairāk nekā vajadzīgs ir iemesls lielajam pārtikas atkritumu daudzumam. Vidēji viena ģimene Latvijā izmet 113 kg pārtikas gadā - naudas izteiksmē tie būtu ap 200 eiro - tā ir nauda, kas izmesta miskastē! Svinēsim svētkus ar apdomu, iesim uz veikalu ar iepirkumu sarakstu un ietaupīto naudu varēsim iztērēt saprātīgāk," aicina Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors.
zalais.lv
Pārtikas audzēšanā un ražošanā tiek izmantoti dabas resursi un tie tiek apstrādāti ar dažādām ķimikālijām, kas ietekmē vidi. Arī pārtikas ražošana rada siltumnīcas efektu izraisošās gāzes un veicina negatīvās klimata pārmaiņas, un, ja pārtikas atkritumi būtu valsts, tad tā būtu trešā lielākā ogļskābās gāzes jeb CO2 radītāja aiz Ķīnas un ASV. Saražotā, taču neapēstā pārtika ik gadu atmosfērā nogādā 3,3 miljardus tonnas ogļskābās gāzes.
