CENAS AUG: Ēst gribi Latvijā – pusotru eiro piemaksā!

Arnis Kluinis
  • Arnis Kluinis
  • Ekrānšāviņš no avīzes
1 / 2

Neatkarīgās kopš 2004. gada pētītā pārtikas groza cena pēdējā gada laikā no Lieldienām līdz Lieldienām pakāpusies par pusotru eiro.

Pēc 2017. gada Lieldienām palicis kārtējais čeks ar apliecinājumu iespējami vienāda pārtikas groza cenu izmaiņām kopš 2004. gada Lieldienām, kas sakrita ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Grozā liekamo preču cena ir pieaugusi no pieciem latiem (4,97 latiem, ja pavisam precīzi) toreiz līdz 12,77 eiro vienā un tajā pašā veikalā, kas pa šiem gadiem izkārtnes mainījis jau četras reizes.

Nav vairs savācamas arī precīzi tādas pašas preces, bet veikalu izkārtņu, preču noformējumu (ražotāju, iepakojumu svaru u.tml.) un valūtas nosaukuma izmaiņas pircējus nesatrauc. Galvenais, lai preču cenu izmaiņas daudzmaz atbilstu pircēju ienākumu izmaiņām apmēram vienā un tajā pašā laika vienībā, par kuru šajā gadījumā kalpo viens gads. Pārtikas groza cena šajā laikā pieaugusi no 11,28 eiro līdz 12,77 eiro jeb par pārliecinošiem 13%. Tas dod iemeslu katram Neatkarīgās lasītājam paskaitīt, vai viņa alga un citi ieņēmumi ir pēdējā gada laikā auguši līdzi pārtikas cenām.

Baznīcas un valsts nošķiršana neliedz Latvijai, tāpat kā daudzām citām valstīm, valsts svētku statusā iecelto Lieldienu datumu izrēķināšanu uzticēt baznīcai, kuras kalendārs nesakrīt ar laicīgo kalendāru. Rezultātā Lieldienas laicīgajā kalendārā parādās katru gadu citā datumā. Pērn, piemēram, savu Lieldienu pārtikas grozu Neatkarīgā uzrādīja 29. martā, bet šogad - 18. aprīlī. Atšķirība starp šiem datumiem arī tāda, ka šogad Lieldienas noteiktas krietni pēc 1. aprīļa, kad valsts amatpersonām bija jāiesniedz savu ieņēmumu deklarācijas par iepriekšējo gadu. Pašlaik masu saziņas līdzekļi ik dienas informē par to, kā mainījušies, t.i., pieauguši sabiedrībā vairāk vai mazāk pazīstamo politiķu un augstāko ierēdņu ienākumi, bet sabiedrības rīcībā nodoto datu apjoms ir daudz lielāks. VID mājaslapā bez maksas un bez pieteikšanās jebkurš, nevis tikai žurnālisti un citi izredzētie, drīkst atšķirt jebkuras amatpersonas deklarāciju un palūkoties uz tās legālo (deklarēto) ienākumu kāpumu vai kritumu. Tādā veidā cilvēki taču varētu noskaidrot, kur ir tās labās vietas ar algu kāpumu par 13% un pat vēl vairāk.

Ņemsim vidējo latvieti, kuru, protams, sauc par Jāni Bērziņu, un jautāsim VID par šā Bērziņa ienākumiem. VID tūlīt pat uzrāda 48 Jāņus Bēziņus, kuri atrodas vai pēdējo pārdesmit gadu laikā bijuši valsts un pašvaldību amatos. Apmēram puse no tiem šādos apmatos vairs neatrodas, un par dažiem zināms, ka viņi jau aizsaulē, bet pārdesmit cilvēku ienākumu izmaiņas salīdzināt ir iespējams. Atklāj šo sarakstu Babītes novada deputāts Jānis Bērziņš, kura 2016. gada ienākumu elektroniskā versija vakar vēl nebija gatava, bet tālāk nāk policists Jānis Bērziņš, kurš 2015. gadā nopelnījis 14 873 eiro un 2016. gadā - 17 056 eiro jeb par 14,6% vairāk. Lūk, kāds viņš malacis - centies, bet nav arī ļoti pārcenties, lai nopelnītu tieši tik, cik vajadzīgs. Proti, lai viņam nebūtu jādomā, vai pašam paēst un savu ģimeni pabarot sliktāk nekā iepriekš, vai arī sadauzīt savu krājkasīti un likt uz galda ierastos ēdienus vēl vismaz kādu laiku, kamēr krājkasītē atrastā nauda beigsies. Avīzes 1. lpp. rādītais un pa pozīcijām nosauktais pārtikas grozs ir domāts tieši tādiem cilvēkiem, kuri nopelna pietiekami, lai varētu atļauties sev un ģimenei arī našķus un varētu netērēt laiku ar putraimu un grūbu vārīšanu, kas prasa laiku, bet nodrošina daudz lētāku izdzīvošanu.

Būtu par daudz prasīt no policistiem un visām citām valsts un pašvaldību amatpersonām, lai tās sāktu domāt par valsts iespējām vēl daudzus gadus celt savu kalpotāju algas reālās, nevis Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās inflācijas tempā. Nodokļu likmju celšanu un pat jaunus nodokļus valsts iestādes ar Finanšu ministriju priekšgalā, protams, spēs gan izdomāt, gan arī nosaukt aizvien tikpat skaisti kā tagad - «nodokļu reforma», bet cik ilgi Latvijas sarūkošais iedzīvotāju skaits patiešām spēs pabarot - un arvien labāk pabarot - aizvien lielāko valsts kalpotāju skaitu? Jādomā ir tikai visiem pārējiem, kā viņi gan ierēdņus pabaros, gan paši paēdīs.

Ekrānšāviņš no avīzes

***

PĒC KRITUMA NĀK KĀPUMS:

pārtikas preču cenu izmaiņas laikā, kad cenu salīdzinājums vairs neprasa pārrēķinu no latiem uz eiro

2014 2015 2016 2017

Minerālūdens, 1,5 l 0,55 0,49 0,39 0,65

Baltmaize, 250 g 0,65 0,69 0,65 0,59

Lāču saldskābmaize 1,49 1,29 1,49 1,29*

€/kg 3,40 4,16 3,72 4,16*

Skābs krējums, 200 g 0,75 0,79 0,79 0,75

Smiltsērkšķu Lakto 0,70 0,55 0,49 0,65

Cīsiņi, 400 g 3,29 2,39 1,99 2,39

Sviests, 200 g 2,21 1,45 1,19 1,79**

Biezpiena sieriņš Kārums 0,34 0,29 0,28 0,32

Biezpiena sieriņš Kārums 0,34 0,29 0,28 0,32

Provansas majonēze 0,50 0,79 0,78 0,78

Zaļie zirnīši 1,27 0,69 0,99 0,69

Cukurs, 1 kg 1,20 0,69 0,89 1,19

Piens, 1 l 1,02 0,67 0,69 0,95

Citrons 0,32 0,27 0,38 0,41

€/kg 1,69 1,29 1,99 1,69

Kopā: 14,63 11,34 11,28 12,77

***

*Īstenība nav tik gaiša kā Lāču maiznieka Normunda Skauģa atbilde uz Neatkarīgās jautājumu par maizes cenu celšanu. 30. janvārī drukājām viņa solījumu pusgadu vērot, vai maizei patiešām jāpaceļ cena. Īstenībā viņš vēros, vai cena jāpaceļ atkārtoti.

**Ielikts pārtikas grozā kā prece ar atlaidi, bet pirkuma čeks neapstiprina pie preču plaukta radīto iespaidu.



Komentāri [19]

 
lapa
latvija cenas ka norvegija un anglija , bet tautai atalgojums ka negerim afrika.
19.aprīlis, 12:09 Atbildēt
Andai garšo tikai pulsējoša piena desa
Latviešu sātu var remdēt tikai labs un sulīgs sex!;)
18.aprīlis, 13:22 Atbildēt
Antiņš
Es no šā surogāt produktu klāsta pērku: baltmaizi, krējumu, citronu. Lāču baltmaize 1, 09; krējums Talsu 500g 1,25; citrons 0,60. Svaiga marinēta siļķe no 3,40 paaugusies uz 7,40 līdz 10, 20 eiro/kg utt. Tā kā man groza cena ir augusi no procentiem 20 līdz 2. reizēm. Olām arī cena par 1/3 ir paaugusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada Lieldienām.
18.aprīlis, 13:13 Atbildēt
Skatīt visus 19 komentārus >

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!