IZSKAISTINĀTĀ STATISTIKA: Vidēja alga Latvijā ir "uzpūsta"

F64
  • F64
1 / 1

Algu virs 6000 eiro mēnesī Latvijā nopelna retais – no kopējā strādājošo skaita tas nav pat pusprocents. Taču šo cilvēku ienākumiem ir ārkārtīgi liels iespaids uz valdošās elites labklājību.

Vidējo algu aprēķinu, kam piesaistīts deputātu, ministru, dažādu valsts iestāžu vadības atalgojums, būtiski ietekmē ekstrēmās algas, lai gan no statistikas viedokļa situācija valstī tiek parādīta krietni izskaistinātāka, nekā tā ir patiesībā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) līdztekus vidējam atalgojumam aprēķina arī mediānas rādītāju, atmetot ekstrēmās vērtības. Piemēram, valsts uzņēmumu vadītājus, kas saņem virs miljona eiro gadā. Un tad skaitļi kļūst daudz reālistiskāki.

Lūk, skaidrojums, ko vēl februāri Neatkarīgajai sniedza CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste: «Atalgojuma statistikā algu sadalījums parasti nav vienmērīgs un vidējo aritmētisko ietekmē ļoti lielas vai mazas vērtības, tāpēc, ja visi pamatdati ir pieejami personu līmenī, ir iespējams aprēķināt mediānas rādītāju, kuru ekstremālās vērtības neietekmē, jo tā rāda visu augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darbinieku algu viduspunktu. CSP aprēķina mediānu no VID informācijas par darba ņēmēju darba ienākumiem un publicē datubāzēs. No šiem datiem redzams, ka vidējie aritmētiskie darba ienākumi 2015. gadā ir apmēram 1,3 reizes augstāki nekā mediāna.»

Reālie skaitļi - nabadzībai

Izrādās, arī pēc pagājušā gada datu publiskošanas šī attiecība ir saglabājusies. Vidējā alga valstī 2016. gadā bija 859 eiro. Savukārt mediāna vien 658 eiro. Tas ir 1,3 reizes mazāk, un tieši šis skaitlis objektīvāk parāda, cik tad īsti nopelnām un cik labi dzīvojam. Un arī to, kāpēc Finanšu ministrija arvien runā par labklājības pieaugumu, solot, ka līdz 2020. gadam vidējā darba samaksa uz papīra pārsniegs 1000 eiro mēnesī, bet vairākums iedzīvotāju savos makos tādam optimismam pamatu nespēj saskatīt.

Finanšu ministrija ir informēta, ka pastāv arī patiesajai dzīvei pietuvinātāks rādītājs, tomēr prognozēs to neizmanto. Kāpēc - skaidro Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis:

«Vidējās algas rādītāji labāk raksturo kopējo (vidējo) makroekonomisko situāciju valstī, un uz to pamata attiecīgi var prognozēt, piemēram, kopējos ar darba samaksu saistītos nodokļu ieņēmumus. Savukārt mediānas algas rādītāji tiešām precīzāk raksturo reālo darba samaksas situāciju un ir piemērotāki tādiem mērķiem kā ienākumu sadales, nevienlīdzības, nabadzības mazināšanas analīze un attiecīgo politiku izstrāde.»

Statistiski un personīgi

Tātad nabadzību rēķinām ar objektīviem skaitļiem, bet bagātību ar - uzpūstiem. Te jāuzsver, ka politiķiem un dažādu valsts iestāžu vadītājiem tas ir personīgi izdevīgi tāpēc, ka viņu algas ar koeficientiem ir piesaistītas pie vidējās algas aprēķina. To noteic Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

«Šajā likumā paredzētajos gadījumos amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk — mēneša vidējās darba samaksas apmērs), kas noapaļots pilnos euro, piemērojot attiecīgu koeficientu.» Pateicoties šai normai, politiķiem un vadošajiem ierēdņiem nav sistemātiski jādiedelē algas pielikums, kā to dara parastie mirstīgie. Deputātiem labklājības pieaugums ir garantēts, ja vien valstī neiestājas tik dziļa krīze, ka vidējo atalgojumu nav iespējams uzpūst. Tiesa gan, precīzi novērtēt, kāda ir lielo algu ietekme uz vidējo rādītāju, neesot iespējams, jo liela daļa uzņēmumu CSP iesniedz summāros rādītājus - algu fonds pret darbinieku skaitu.

Pustūkstotis uzzīmēts

Tikmēr sabiedrībai katru aprīli ir iemesls noelsties par to, ka deputāti jau atkal sev palielina algas. Neatkarīgā par to rakstīja pagājušajā nedēļā - nākamgad ministri pelnīs jau vairāk nekā 4000 eiro mēnesī, un lielā mērā pateikties par to viņi var valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, kuri paši vienojušies noteikt kosmiskas un Latvijas ekonomiskajai situācijai neatbilstošas algas.

Tā, piemēram, Saeimas deputāti atbilstoši aprēķinam, kas izriet no pērnā gada vidējās algas valstī, 2017. gadā saņems 2749 eiro mēnesī. Ja aprēķins tiktu veikts, atmetot ekstrēmi lielās algas, proti, izmantojot mediānu, viņi saņemtu būtiski mazāk - 2105 eiro mēnesī. Atrēķinot nost savu trešdaļu nodokļos, galīgais skaitlis iznāktu pagalam pieticīgs, taču vēlētājus varētu mierināt, ka tautas priekšstāvji saņem visdažādākās piemaksas un var būtiski palielināt savus ienākumus ar papildu pienākumiem, piemēram, vadot komisijas, vizinoties ar mašīnu vai drāžot zīmuļus, ar kuriem tālāk zīmēt valsts uzņēmumu vadītāju algas.



Komentāri [55]

 
Sieva
Ja es aizejot pensijā nevarēšu sevi uzturēt no pensijas, tad pārtraukšu savu eksistenci paņemot 100 bagātos līdzi, tie būs mani kalpi viņsaulē, bet savus bērnus būšu pasaudzējusi no 100 badīgiem kalpiem šai saulē!
21.aprīlis, 7:18 Atbildēt
adata
Vai!!! Man mācīja,ka2+2 ir4,bet izrādās ka ir 400
19.aprīlis, 19:48 Atbildēt
lapa
runa kad saimas deputati maz sanemot alga , nespej pieklajigi apgerbties un paest , bet ciganei kredita maksajumiem nepietiekot. tapec es uzskatu kad saimas deputatu algu lielumu butu tiesiga noteikt tauta - un tas butu 300 eiras.
19.aprīlis, 12:57 Atbildēt
Skatīt visus 55 komentārus >

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!