Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Seržants: Latvijai nav tiešu militāru draudu no Krievijas

© Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Drošības iestādēm jāturpina strādāt pie militāro un citu draudu analīzes, kā arī to novēršanas pasākumiem, tajā skaitā saistībā ar gaidāmajām Krievijas armijas mācībām, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Seržants (ZZS), komentējot Drošības policijas (DP) darbības publiskā pārskata secinājumus.

Viņš norādīja, ka NDK regulāri seko līdzi šiem jautājumiem un pēdējā laikā situācija nav īpaši mainījusies, piemēram, Krievijas regulārā prakse ir joprojām rīkot militārās mācības pierobežā.

Lai gan tiešu militāru draudu "tūlīt uzbruks" izpratnē nav, tomēr, ja pāri robežai apmēram 100 000 karavīri rīko mācības, vienmēr ir pamats satraukumam, pauda deputāts. Tās būs Krievijas un Baltkrievijas kopīgas mācības, un Krievijai raksturīgs vien izpildīt oficiālo vienošanos prasības un neveicināt lielāku atklātību par šādiem notikumiem, skaidroja NDK priekšsēdētājas vietnieks.

Savukārt Baltkrievija aktīvāk aicina Eiropas Savienas un NATO pārstāvjus novērot notiekošo tās teritorijā, jo varbūt šīs valsts pārstāvji baidās, ka Krievijas spēki pēc mācībām varētu "neaiziet atpakaļ", sarunā ar aģentūru LETA šādu iespēju neizslēdza deputāts.

Tāpat nepieciešams atbilstoši reaģēt uz Krievijas ietekmi mediju sfērā, kad notiek nemitīga krievvalodīgo diasporas kacināšana gan caur Krievijas medijiem, gan tās ideoloģijai simpatizējošiem medijiem Latvijā, sacīja Seržants. Kaimiņvalsts cenšas izplatīt savu ideoloģisko pozīciju, ar mērķi propagandēt, ka Latvijā neesot labi un kāds tiekot apspiests, tāpat ar Krievijai raksturīgu pieeju tiek popularizēta "mums neraksturīgu svētku svinēšana", norādīja politiķis.

No Latvijas uz Tuvajiem Austrumiem karot "Daesh" jeb ISIS labā vai citādā atbalstīt šo teroristisko organizāciju ir devušies daži cilvēki, taču arī šis jautājums ir drošības iestāžu uzmanības centrā, pauda parlamenta Nacionālās drošības komisijas pārstāvis. Viņš norādīja, ka pēdējos gados politiķi ir atbalstījuši drošības iestāžu kapacitātes palielināšanu potenciālo draudu novēršanai.

Jau vēstīts, ka Krievijas bruņoto spēku mācības "Zapad-2017" šoruden notiks gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Saistībā ar tām Krievija Baltkrievijā plāno nogādāt aptuveni 4000 vilciena vagonu militārās tehnikas un bruņojuma.

Kā ziņots, Krievijas finansēto un to atbalstošo informācijas resursu darba metodes ļauj prognozēt, ka nākotnē palielināsies Krievijas informatīvās ietekmes pasākumi pret Latviju, un ar to starpniecību var tikt izvērsti mēģinājumi ietekmēt arī gaidāmo pašvaldību vēlēšanu norisi, teikts DP publiskajā pārskatā par dienesta darbību pagājušā gadā.

Tajā pašā laikā par spīti līdzšinējiem centieniem, Krievijai nav izdevies panākt Latvijā dzīvojošo tautiešu konsolidāciju sev labvēlīgas politikas īstenošanai. Tomēr prognozējams, ka kaimiņzeme nākotnē pastiprinātu uzmanību piesaistīs tiešam darbam ar Latvijas jauniešiem, norāda Drošības policijā.

Tāpat norādīts, ka bijušais Latvijas Islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs pagājušā gadā joprojām saglabājis autoritāti un atsevišķiem Latvijas musulmaņiem izplatījis teroristiskās organizācijas "Daesh" propagandas materiālus, kas var radīt draudus Latvijas nacionālajai drošībai.