Pēdējie gadi ļāvuši pašvaldībām padarīt vieglāku savu kopējo parādu nastu, kurā tagad iekrāmēt pašvaldību priekšfinansējumu un līdzfinansējumu tiem projektiem, kurus pēc tam apmaksās Eiropas Savienība.
Pašvaldību parādu pārlūkošanu Neatkarīgā veica 2013. gada 4. martā, kad nācās akcentēt parādu nastas pieaugumu no 83 miljoniem eiro 2000. gadā līdz 1,27 miljardiem eiro 2012. gada beigās. Toreizējo latu nomaiņa ar eiro atbilst tam, kā savus vēsturiskos datus pārrakstījusi Centrālā statistikas pārvalde. Ja parādi būtu līdz šim laikam audzēti tādā tempā kā līdz 2013. gadam, pašvaldību parādu nastai šobrīd vajadzētu būt 1,64 miljardiem eiro, bet faktiski pērnā gada beigās CSP konstatējusi parādus 1,44 miljardu apmērā. Parādu apjoma nomināla pieaugums par 170 miljoniem eiro netiek līdzi eiro vērtības kritumam, ko izjūt jebkurš patērētājs, salīdzinot tagadējās cenas ar 2012. gada cenām; līdzīgi augušas arī nodokļu likmes un citi dzīves dārdzības faktori. Tas ļauj un turpmāk vēl jo vairāk ļaus arī pašvaldībām atdot daudz mazvērtīgākus eiro, nekā tās kādreiz aizņēmušās. Strauju pieaugumu turpretī piedzīvo tā pašvaldību saistību sadaļa, kuru tās uzkrāvušas pašas sev kā pašvaldību deputātu un citu pārvaldes darbinieku algas, kas aug kopā ar šādos amatos nodarbināto cilvēku skaitu.
Valsts kases versijā pašvaldību parādi 2017. gada 1. ceturkšņa beigās veidojuši 1,06 miljardus eiro. Tas nenozīmē strauju pašvaldību parādu sarukšanu šā gada sākumā, bet savādāku parādu nastas rēķināšanas kārtību, neieskaitot pašvaldību parādos pašvaldībām piederošo uzņēmumu parādus. Šādā gadījumā pašvaldību parādi pieauguši no Valsts kases uzrādītajiem 768 miljoniem eiro (šeit pārrēķins no latiem) līdz mazliet pāri miljardam tagad.
Pašvaldību kopējā parāda pieauguma nobremzēšanu izskaidro ekonomiskās konjunktūras uzlabošanās Latvijā un - vēl jo vairāk - visā Eiropā, kas maksā par Latvijas precēm un pakalpojumiem. Cits jautājums ir par cenu, par kādu šī konjunktūras uzlabošana pirkta, t.i., par eiro papildu emisiju, ko tagad veic Eiropas Centrālā banka. Tā izraisa eiro vērtības zudumu, ko Latvijas valsts un pašvaldības spēj pat ar uzviju kompensēt saviem vadītājiem, bet nespēs kompensēt mediķiem, sētniekiem un daudziem citiem, kad tie sāks šo kompensāciju ļoti neatlaidīgi prasīt.
Pašvaldību parāds pēc pieauguma gadiem tagad ir pārgājis svārstībās atbilstoši tam, kādā tempā pašvaldības veic priekšfinansējumu un līdzfinansējumu projektiem, kuru izmaksas galu galā segs ES. 2015. gadu pašvaldības pabeidza ar 1,45 miljardu parādu CSP versijā, bet 2016. gada vidū bija savu kopējo parādu sadeldējušas par 55 miljoniem eiro. Uz gada beigām parāds sāka pieaugt, kaut 2015. gada beigu līmeni nesasniedza. Parāda kopsummas samazinājums izskaidrojams ar to, ka pašvaldības saņēma ES naudu par saviem pabeigtajiem projektiem un tūlīt atdeva šo naudu Valsts kasei, kas kļuvusi par galveno kreditoru pašvaldībām.
Pagājušais gads pagāja, izdomājot projektus, kādus ES būtu ar mieru apmaksāt. Šajā gadā jau var runāt par projektu realizāciju, kas pašvaldību izpildījumā sākas ar aizņemšanos Valsts kasē. «Rekords bija marts, kad kopumā tika noslēgti 63 aizdevuma līgumi par gandrīz 50 miljoniem eiro. Maija pirmajās dienās ir noslēgti jau 49 līgumi. Līdz ar to tendence ir augšupejoša. Tas ir vērtējams pozitīvi, jo tie visi ir investīciju projekti,» saka Latvijas Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Salīdzinot pirmos četrus mēnešus šajā gadā un 2016. gadā, starp Valsts kasi un pašvaldībām no jauna noslēgto līgumu skaits pieaudzis no 54 līdz 129 un kredītu summa - no 31 miljona līdz 69 miljoniem eiro. Pašvaldību atmaksātā summa turpretī sarukusi no 41 miljona līdz 32 miljoniem eiro.
Valsts kase stingri aizstāv savas pirmtiesības uz pašvaldību kreditēšanu. Tieši Valsts kase sacēla trauksmi tad, kad cits Āboliņš - savulaik Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš - 2015. gada decembrī mēģināja legalizēt paša parakstītu vekseli par 200 miljoniem eiro Lihtenšteinā reģistrētai ārzonas kompānijai Riverside HK Ltd. Valsts kase nodarbojas ar starpniecību, jo pati aizņemas ārzemēs, lai varētu aizdot pašvaldībām Latvijā. Šīs aizdošanas limits tiek ierakstīts katra gada budžeta likumā. Šogad pašvaldības drīkst aizņemties 334,5 miljonus eiro.
