Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā

Arī Anglijā dzīvojošie latvieši ir nobijušies; mājās pagaidām nebrauks

© SCANPIX

Šī nedēļa visā pasaulē sākās ar ziņām par teroraktu Lielbritānijā, kur sprādzienā koncertā Mančestrā dzīvību zaudēja 22 cilvēki. Kārtējā uzbrukuma rezultātā valstī ievērojami paaugstināts arī terorisma draudu līmenis. Šobrīd Lielbritānijā tas ir kritisks. Lai noskaidrotu, kā šobrīd Lielbritānijā jūtas tur dzīvojušo latvieši, portāls "liepājniekiem.lv" šonedēļ sazinājās ar šajā valstī dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

Inita, kura jau vairākus gadus dzīvo tieši Londonā, kur audzina arī meitiņu, portālam stāsta: “"Tagad viņi nogalina mūsu meitenes" - ar šādu sirdi plosošu virsrakstu, kas "rotāja" populārās bezmaksas avīzes "Metro" pirmo lappusi, es sagaidīju trešdienas rītu. Ne tikai šis laikraksts, bet arī visi pārējie Lielbritānijas preses izdevumi atvēlējuši vairākas lappuses tam, lai stāstītu par to, ko cilvēki pārdzīvojuši un redzējuši vēlā pirmdienas naktī arēnā Mančestrā.”

“Protams, cilvēki ir nobijušies,” atzīst Inita: “Nākošajā dienā pēc traģēdijas, braucot ar taksi, šoferis apliecināja, ka cilvēki baidās. Tāpēc ne viens vien sabiedriskā transporta vietā izmanto takša pakalpojumus. Arī kāda viņas Anglijas draudzene, kas tajā dienā vakarā devas uz darbu, atzina, ka baidās braukt ar vilcienu, nepārtraukti vērojusi, vai tuvumā nav kāds aizdomīgs "barbarisks nezvērs."

Bet tiem, kas tieši nav iesaistīti Mančestras traģēdijā, dzīve turpinās: “Es un arī pārējie jau apzināmies, ka mēs nevaram mūsdienās vairs būt droši nekur - nezinām, vai sprādziens neatskanēs tepat bērnu rotaļu laukumā, pilsētas centra lielveikalā, metro stacijā un darbadienas beigās sastrēgumā iesprūdušā autobusā.”

SCANPIX

Inita portālam "liepājnieki.lv" arī norādījusi, ka tuvākajā laikā negrasās apmeklēt kādus masu pasākumus.

“Jā, Latvijā tagad šķiet mierīgāk, salīdzinot ar Lielbritāniju,” atzīst Inita: “Bet vai tas liks latviešiem pārcelties atpakaļ uz dzimteni? Iespējams, kādam retajam. Tie, kas šeit dzīvo, lielākoties jau ir iekārtojušies, te ir darbs, daudziem apkārt jau paprāvs skaits ar radiniekiem, tāpēc krasi kaut ko mainīt vairs negribas. Protams, ja vien kādu neskars līdzīga traģēdija. Jācer, ka ne. Jācer, ka pasaulē varētu iestāties miers. Jācer...”

Žurnālisti aprunājušies arī ar Larisu, kura jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo un strādā Anglijā."Man jau lieka, ka tā jau paliek kā norma, lai cik stulbi tas neizklausītos. Turklāt ne tikai Lielbritānijā, bet visur apkārt. Nelaimes taču notiek ne tikai saistībā ar Lielbritāniju, teroristu aktivitātes ir visā pasaulē.”

Par iespēju atgriezties Latvijā viņai un tuviniekiem doma pēc notikušā nav bijusi: “Man pat tāda doma galvā neienāca - braukt atpakaļ. Ja godīgi, neesmu arī neko tādu dzirdējusi no draugiem un paziņām.”

“Nedomāju, ka šobrīd ir īpaši droši arī Latvijā, ņemot vērā saspīlētās attiecības ar Krieviju,” Larisa piebilst.

Mazliet citādu ainu zīmē Mareks, kurš no Liepājas uz Angliju darba meklējumos pārcēlās krīzes laikā: “Ne jau spridzināšana baida mūsējos, bet gan brexit. Nupat dēļ tā pat tādi sāk strādāt, kuri četrus līdz sešus gadus nosēdējuši uz pabalstiem. Man radusies sajūta, ka mūsu tautieši par dzīvību nebaidās, bet par iespēju arī turpmāk saņemt pabalstus gan. Dažs atzīst, ka ir tādā stresā, ka murgi naktīs nākot.”

AVOTS: liepājniekiem.lv