No Ķīnas ienākošās kravas nebūs izšķirošais faktors, kas glābs Latvijas tranzītu, un tās nespēs kompensēt zaudēto Krievijas kravu apgrozījumu, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Viņš uzsver, ka Latvija neatrodas ģeogrāfiski tik izdevīgā vietā, kādā atrodas, piemēram, Lietuva, kurā kravas no Ķīnas nonāk caur Baltkrieviju. "Šobrīd aptuveni 18 vilcieni nedēļā ir no un uz Ķīnu. Tāpat tiek būvēts intermodālais termināls ar šaurām Eiropas platuma sliedēm, kas atvieglotu kravu pārkraušanu, līdz ar to, tur tas strādā, savukārt Latvijā situācija ir grūtāka," ir pārliecināts deputāts.
Zīle vienlaikus aicina būt uzmanīgiem attiecībā uz Ķīnas ģeopolitisko un investoru interesi par Latvijas ostām, izvērtējot investoru vēlmes un nolūkus. "Es nesaku, ka neviens termināls nedrīkstētu nokļūt Ķīnas investoru rokās, bet ir jābūt piesardzīgiem," piebilst deputāts.
Eiroparlamentārietis skaidro, ka liela interese no Ķīnas investoru puses ir arī Rietumeiropas ostās, piemēram, Vācijā un Nīderlandē, kuras jau sen izjūtot pastiprinātu ieinteresētību no šīs Āzijas valsts puses. "Ļoti stingri savas ostas aizsargā arī ASV, kura pret Ķīnas, Japānas un citām arābu valstu investīcijām ir ļoti piesardzīga, neļaujot cita veida kapitālam iegūt būtisku pārstāvniecību savās ostās," norāda Zīle.
Tikmēr komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Krievijas Dzelzceļa atteikumiem kravu pārvadājumiem no Krievijas ostām uz Latviju, Zīle uzskata, ka no dažādiem avotiem ir dažādas ziņas par kravu apgrozījumu - vienā labākas, citā sliktākas. Savukārt tas, ka šis bizness kopumā stratēģiski samazināsies, šajā jomā strādājošajiem bijis zināms jau sen un viņi to apzinās.
Jānis Vecbrālis/ F64 Photo Agency
"Neaizsalstošā Ventspils osta no ekonomiskā viedokļa ir pietiekami laba priekšrocība, salīdzinot, piemēram, ar Sanktpēterburgas ostu, bet Krievija šādas kategorijās nedomā. Jau pirms 14 gadiem Krievijas satiksmes ministrs sacīja, ka Krievijas stratēģija būs pārcelt gan ienākošās, gan izejošās konteinerkravas uz Krievijas ostām," skaidro deputāts. Viņš uzsver, ka cerēt uz vienmērīgi lielu kravu apgrozījumu nevar un situācija arī turpmāk noteikti būs viļņveidīga, kad sliktāki brīži mīsies ar labākiem.
Tikmēr deputātu pārsteigusi biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidentes Ingas Antānes neizpratne par valdības lēmumu aizliegt Ventspils ostai iesaistīties gāzes vada "Nord Stream 2" projektā.
"Šie izteikumi ir pārsteidzoši. Tas ir traģiski, ka šādi tiek reaģēts no salīdzinoši nopietnas uzņēmēju pārstāvniecības organizācijas puses, jo tas ir tas, ko Krievija vēlas. Nevajadzētu būt naiviem, bet gan saprātīgiem - jāsaprot, ko mēs varam vai nevaram izdarīt sarežģītās situācijās," saka Zīle.
Kā ziņots, Antāne maija sākumā sacīja, ka valdības lēmums neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada "Nord Stream 2" projektā nav pietiekami skaidrots Ventspils uzņēmējiem.
"Esam neizpratnē, kāpēc valdība aiz slēgtām durvīm pieņēma sasteigtu lēmumu un pat nepakonsultējās ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem, kuriem šis projekts nozīmētu darbu un ieņēmumus,” teica BATL prezidente.
Tikmēr AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvis Māris Ozols, komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Krievijas Dzelzceļa atteikumiem kravupārvadājumiem no Krievijas ostām uz Latviju, skaidroja, ka šogad maijā līdz šim pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs ir 2,64 miljoni tonnu, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā laikā gadu iepriekš.
