Valsts ik gadu sportam tērē miljoniem eiro. Lielāko daļu no šīs naudas apsaimnieko Latvijas olimpiskā komisija (LOK) un Sporta federāciju padome (LSFP). Tās ir sabiedriskās organizācijas, kuru vadībā jau daudzus gadus ir vieni un tie paši cilvēki, kas ik pa laikam samainās amatiem, bet no šī loka neizkrīt. Nauda ir liela, un organizāciju vadītājiem būtu jābūt tādam pašam statusam, kā valsts amatpersonām. Ne LOK, ne LSFP to nevēlas, tāpēc budžeta naudas piešķiršanas shēmas izveidotas tā, lai amatpersonas statusu nevarētu piemērot, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Tomēr pēc "Nekā personīga" intereses, Valsts ieņēmumu dienests šogad vēlreiz veica pārbaudi un atzina, ka Latvijas sporta federācijas padomes valde Einars Fogelis, Atis Sausnītis, Jānis Naglis, Pēteris Apinis un vairākas citas personas tomēr ir atzīstamas par amatpersonām. Tagad viņiem būs jādeklarē savi ieņēmumi un uz viņiem attieksies arī interešu konflikta novēršanas likuma ierobežojumi.
Latvijas sporta federāciju padome izveidota 1993.gadā un pārstāv 88 sporta veidu federācijas. Tās uzdevums ir rūpēties par sporta nozares attīstību un pārstāvēt savu biedru kopīgās intereses. Padome no valsts saņem 2,6 miljonus eiro, ko sadala saviem biedriem.
Padomi vada ilggadējs sporta funkcionārs Einars Fogelis. Viņš ir arī viceprezidents Olimpiskajā komitejā un valdes priekšsēdētājs SIA Latvijas olimpiskā vienība, kas no budžeta saņem 2,5 miljonus eiro. Fogeļa vietnieks ir Atis Sausnītis. Valdē vēl ir Pēteris Apinis, uzņēmējs Jānis Naglis, bijušais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Liepiņš, Saeimas deputāts no Vienotības Jānis Upenieks un vēl piecas personas no sporta organizācijām.
Latvijas sporta federāciju padomei ir tiesības lemt, kura sporta organizācija iegūs federācijas statusu un kura ne. Tā ir valsts deleģēta funkcija. Tāpēc padomes amatpersonas ir pielīdzināmas valsts amatpersonām un tām būtu jādeklarē savi ienākumi.
Tiesības lemt par sporta federācijas atzīšanu Latvijas sporta federāciju padome ieguva 2009.gadā. Līdz tam ar to nodarbojās Izglītības un zinātnes ministrijas sporta pārvalde. Jau no 2009.gada uz padomes locekļiem būtu jāattiecas interešu konfliktu novēršanas likuma ierobežojumiem, piemēram, par amatu apvienošanu un atskaitīšanos par ienākumiem. Tomēr viņiem to neviens neprasīja. Tobrīd Zaļo un zemnieku savienības biedres Tatjanas Koķes vadītā Izglītības ministrija bija piemirsusi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā šo amatpersonu sarakstu. Arī visi nākamie ministri to neizdarīja.
Šogad pēc raidījuma "Nekā personīga" ierosinājuma Valsts ieņēmumu dienests pārbaudīja vai Latvijas sporta federācijas padomes amatpersonas nav atzīstamas par valsts amatpersonām un nonāca pie secinājuma, ka ir.
Valsts ieņēmumu dienests uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt sarakstu ar Latvijas sporta federāciju padomes amatpersonām, kam jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.
Šis lēmums attiecas uz LSFP valdes locekļiem. Tāpat valsts amatpersonu statuss būs Sporta speciālistu komisijai un Šaušanas instruktoru sertifikācijas komisijai.
Sporta federācijas padome ir sašutusi par šādu lēmumu. Līdz šim Latvijas sporta dzīves noteicējiem bija izdevies izvairīties no amatpersonas statusa.
Sajūsmā par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu ir KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča. Birojs jau no 2009.gada centās panākt, ka Sporta federāciju padomes un Latvijas olimpiskā komitejas vadībām piemēro amatpersonu statusu, jo viņiem uzticēta valsts naudas dalīšana. Taču līdz šim visi centieni ir bijuši veltīgi. Likuma norma par publiskās naudas dalītāju ieskaitīšanu amatpersonu kārtā ir interpretējama, un ieņēmumu dienests neesot gribējis iesaistīties strīdos ar Latvijas Olimpisko komiteju un Sporta federāciju padomi.
Gan Sporta federāciju padomei, gan Latvijas Olimpiskajai komitejai budžeta dotācijas un valsts uzņēmumu ziedojumi ir galvenie ienākumi. No budžeta tās kopā šogad saņem 4,6 miljonus. Pērn no Latvijas Valsts mežiem ziedojumos tās saņēma miljonu.
Latvijas Olimpiskā komiteja kā valsts budžeta naudas saņēmējs varētu atbilst Interešu konflikta novēršanas likuma normai, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas personas, kas pieņem vai sagatavo lēmumus par publiskas personas finanšu līdzekļu sadalīšanu. Komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis tā neuzskata, jo valsts nauda viņiem tiek piešķirta ar Izglītības ministra rīkojumu konkrētiem mērķiem un komiteja par tiem nelemj, tikai pārskaita sporta veidu federācijām noteiktās programmās.
Latvijas sporta federāciju padomes valde par valsts amatpersonām ir atzīta nevis tādēļ, ka saņem un sadala valsts naudu, bet tādēļ, ka izdod administratīvos aktus - lemj par sporta organizāciju atzīšanu.
Olimpiskā komiteja pagaidām no valsts amatpersonas statusa un ierobežojumiem ir pasargāti. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis neredz pamatu mainīt pastāvošos sistēmu, kas jau vairāk nekā desmit gadus Olimpiskajais komitejai un Sporta federāciju padomei ir ļāvusi dalīt valsts naudu, taču izvairīties no valsts amatpersonu ierobežojumiem.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča norāda: "LOKam jau neiedod šos publiskos līdzekļus, lai viņi ērti padzīvotu. Viņiem iedod, lai viņi noteiktu valsts politiku sporta nozarē realizētu. Un tikai sabiedrības labā. Nevis tāpēc, lai viņi ērto pabraukātu uz olimpiskajām spēlēm ar savām ģimenēm, bet, lai realizētu šīs te publiskās funkcijas."
Rīt notiks Latvijas sporta federāciju padomes valdes ārkārtas sēde, lai lemtu, kā rīkoties, lai izvairītos no valsts amatpersonu statusa. Viens no variantiem ir atteikšanās no deleģētajām tiesībām lemt par sporta organizāciju atzīšanu.
