Neviens no Neatkarīgās neoficiāli vai oficiāli aptaujātajiem drošības vai militārajiem speciālistiem nepazīst jauno kandidātu uz KNAB priekšnieka amatu Jēkabu Straumi, kuru valdība vakar piekrita virzīt apstiprināšanai Saeimā.
Bet, ja arī kāds viņu pazīst, tad neko konkrēti par viņu nezina vai arī neko negrib zināt. Tas liecina par pienācīgu konspirācijas līmeni J. Straumes pašreizējā darbavietā - Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD) -, kā arī izlūka personīgajā karjerā. Kaut gan, spriežot pēc J. Straumes oficiālā CV, viņš nav bijis izlūks šā vārda praktiskajā nozīmē, bet ir bijis izlūkdienesta analītiķis (specdienestu žargonā - botāniķis). Jo - diezin vai latviešu puiši veic reālas izlūkošanas darbības (t. i., vervē aģentus, iefiltrējas pretinieka rindās u. tml.) Briselē un Kabulā, ko J. Straume norādījis kā savas pienākumu pildīšanas vietas attiecīgi 2008.-2011. gados un 2013.-2014. gados.
Izlūka karjeras beigas
Tomēr tas, ka nepārprotami konstatējams pienācīgs konspirācijas līmenis J. Straumes līdzšinējā darbībā, liek aizdomāties par kaut ko citu - ko darīs KNAB priekšnieka amata atlases komisija, ja pēkšņi Saeima viņu neapstiprinās šajā amatā? Tad izrādīsies, ka atlases komisija - Valsts kancelejas direktors, ģenerālprokurors, SAB direktors, Drošības policijas priekšnieks - ir rīkojusies nevis bezatbildīgi, bet noziedzīgi, jo «ziņas par valsts drošības iestāžu personālu, iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem ir valsts noslēpums».
Bet skaidrs ir viens - izgaismojot J. Straumes personību, atlases komisijas vīri ir pārvilkuši svītru J. Straumem kā operatīvajam darbiniekam un viņš nekad vairs nevarēs kļūt par reālu izlūku iepriekšminētajā izpratnē.
Cita starpā jau tagad Latvijas sabiedrība un spiegi visā pasaulē ir uzzinājuši kaut ko jaunu par MIDD, kas iepriekš nebija zināms. Proti, atlases komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis publiski paziņoja, ka J. Straume ir bijis MIDD «departamenta vadītājs», savukārt Ministru kabinets ir publiskojis J. Straumes CV, kur rakstīts, ka viņš ilgus gadus ir bijis «pārvaldes priekšnieks», bet pirms tam - «nodaļas priekšnieks». Tātad visi oficiāli varēja uzzināt, ka MIDD ir struktūrvienības - «pārvaldes» un «nodaļas».
Pirms tam publiski bija zināms tikai tas, ka MIDD savulaik tika likvidēta Radioizlūkošanas nodaļa, ka MIDD priekšnieks jau ilgus gadus ir Indulis Krēķis (pirms tam Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieki bija Vitauts Ivanausks un Gunārs Kandis), bet I. Krēķa vietnieks vēl nesen bija nu jau pavisam oficiāli par politiķi kļuvušās Jutas Strīķes dzīvesbiedrs Maigurs Strīķis. Vairāk nekas par MIDD publiski nebija zināms.
Bet arī par Maigura Strīķa pārnākšanu no SAB uz MIDD zināmos politiskos apstākļos varēja uzzināt tikai tāpēc, ka tolaik sākās politiskās cīņas par ietekmi KNAB iekšienē, kas visas bija saistītas ar J. Strīķes un viņas «loka» cilvēku darbībām.
Galvenais - politiskā neitralitāte
No Neatkarīgās oficiāli aptaujātajiem militārajiem speciālistiem J. Straumi it kā vislabāk vajadzēja pazīt bijušajam Bruņoto spēku komandierim ģenerālleitnantam Raimondam Graubem. Tomēr arī viņš apgalvoja, ka J. Straumi pazīst tikai «profesionālā līmenī». Daudzas reizes esot «sveicinājušies gaitenī», bet «pusdienas, brokastis vai vakariņas kopā neesem ēduši», teica R. Graube.
Briselē, kur R. Graube bija Bruņoto spēku pārstāvis NATO un Eiropas Savienībā (2005.-2008.), bet J. Straume - MIDD pārstāvis NATO (2008.-2011.), abu «ceļi nekrustojās».
R. Graube uzsvēra, ka kvalificēti izvērtēt KNAB priekšnieka atlases komisijas izvēli nav iespējams, jo nav zināmi pārējie kandidāti. Tomēr, pēc R. Graubes teiktā, pozitīvākais konkrētā kandidāta izvēlē ir tas, ka, ņemot vērā viņa līdzšinējo darbību un amatu, J. Straume «nav iesaistīts kaut kādās darbībās ar politiskajiem spēkiem. Šajā ziņā viņš ir labs kandidāts».
Uz Neatkarīgās jautājumu, kā J. Straumes darbību varētu ietekmēt viņa iepriekšējais priekšnieks M. Strīķis, R. Graube atbildēja, ka nevajag pārspīlēt viena cilvēka ietekmi. Turklāt MIDD darbiniekiem ir katram sava atbildības sfēra un savi pienākumi, kas nekādi nav saistīti ar politiku, līdz ar to viņiem faktiski nav iespēju iesaistīties kaut kādās politiskās sazvērestībās, «ja nu vienīgi starp darbiniekiem ir senas draudzīgas attiecības ārpus darba».
Atšķirībā, piemēram, no KNAB vai Valsts policijas struktūrvienībām MIDD neanalizē politisko procesu Latvijā, kas šā dienesta darbiniekiem ļauj saglabāt maksimālu politisko neitralitāti. Šī izolācija mazina varbūtību, ka kāds no MIDD darbiniekiem nonāk kādas konkrētas partijas ietekmē, kaut gan 100% to izslēgt, protams, nevar.
MIDD darbā, tāpat kā NATO struktūrās, tiek ievērots princips «zini tikai to, kas tev jāzina», kas nozīmē, ka militāristi, militārie izlūki un pretizlūki cits citam nestāsta un cits citu neiztaujā par darbu, un šis princips ļauj novērst ne tikai informācijas noplūdi, bet arī MIDD darbinieku iesaisti kaut kādā politiskā darbībā, skaidroja ģenerālleitnants. «Sāksi daudz interesēties par to, kas uz tevi neattiecas, tūlīt tev pievērsīs uzmanību, un vari zaudēt pielaidi valsts noslēpumam. Tieši MIDD seko tam, lai armijā neviens ar politiku nenodarbotos,» teica R. Graube.
Jāuzņemas pilna atbildība
Bijušais Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Reiniks bija ļoti lakonisks: «Es viņu personīgi nepazīstu. Līdz ar to man nav īsti, ko komentēt. Varbūt esam tikušies kādā konferencē.»
Savukārt Saeimas deputāts (NA) brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, kā jau politiķis, par J. Straumi sniedza izvērstu redzējumu: «Es viņu nezinu un neko nevaru pateikt par viņa darbu. Taču es uz cilvēkiem vienmēr raugos pozitīvi, ja vien cilvēks ar savu darbību un domāšanu nesagrauj manu pozitīvo redzējumu par viņu.
Man kā deputātam ir jautājumi kandidātam. Vēlos noskaidrot, kā viņš saredz savu darbu KNAB. Vai viņš ir veicis analīzi par to, kas KNAB ir noticis līdz šim? Mēs redzam, ka KNAB darbs kādu laika periodu bija nosacīti neveiksmīgs. Aleksejam Loskutovam, vadot KNAB, radās nosacītas problēmas. Taču jau pret Normundu Vilnīti tika vērsti atklāti uzbrukumi. Viss tika izdarīts tā, ka arī Jaroslavs Steļčenoks otru reizi kandidēt nedrīkst. Tādēļ KNAB vadītāja kandidātam man uzdodams jautājums, vai viņš ir izanalizējis, kas šos daudzos gadus KNAB īsti notika? Vai iepriekšējie KNAB vadītāja kandidāti tika atlasīti neveiksmīgi, vai arī tur bija kādi citi iemesli? No jaunā kandidāta es vēlētos dzirdēt analīzi par šo tēmu. Parasti cilvēki, uzsākot darbu jaunā vietā, analizē to, kas līdz šim tur ir noticis, lai nepieļautu priekšgājēju kļūdas. Kandidāta atbildes uz šiem jautājumiem man būs pietiekami būtiskas.
Otra lieta saistīta ar KNAB darba struktūru. Mani interesē, vai kandidāts ir ar mieru uzņemties pilnu atbildību par KNAB darbu, mainīt iestādes struktūru un piedāvāt tam nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Mani interesē, vai viņš ir gatavs veidot savu komandu un pilnībā atbildēt par iestādes darba rezultātiem. Es nesaprotu, kā tādā struktūrā kā KNAB var būt arodbiedrības. Mēs taču nerunājam par arodbiedrībām SAB, Drošības policijā un MIDD. Šādām iestādēm jābūt vienam vadītājam, kurš atskaitās par tās darbu arī Saeimai.
Vēlos piebilst, ka, neraugoties uz KNAB iekšējām milzu cīņām, iestāde arī daudz ko izdarīja. Kad Jaroslavs Steļčenoks Saeimā atskaitījās, mani izbrīnīja, ka sasniegti tik labi rezultāti. Man ļoti nepatīk, ka līdz šim KNAB bija sabiedrības uzmanības centrā ne dēļ padarītā darba, bet dēļ iekšējiem strīdiem. Kā var tādā nelielā iestādē kā KNAB pazust nauda? Tas vien jau liecināja, ka iestādes iekšienē ir nopietnas problēmas. Kad Vilnītis uzsāka darbu, tad par viņu pie KNAB sētas tika rakstīti neglaimojoši vārdi. Iekšējā cīņa turpinājās arī tad, kad vadītāja amatā apstiprināja KNAB darbinieku Streļčenoku. Iestādē visu laiku ir notikušas cīņas starp iekšējiem grupējumiem, kurās vēl iesaistījusies darbinieku arodbiedrība. Tas viss sabiedrības acīs grāva KNAB reputāciju. Pieļauju, ka kandidāts, piekrītot kļūt par šīs iestādes vadītāju, domāja par to, kā viņš tiks galā ar esošo situāciju. Pieļauju, ka viņš ir apzinājis, kāda palīdzība viņam būs nepieciešama no Ministru kabineta un Saeimas normatīvo aktu grozīšanai, lai darbu KNAB veiksmīgi normalizētu.»
