Migrantiem joprojām nevēlas izīrēt dzīvokļus, tomēr darbu atrast ir vieglāk
 
©Vladislavs Proškins/f64

Lai atrastu piemērotu mitekli vienam patvēruma meklētājam, sociālajiem darbiniekiem nākas klātienē apskatīt aptuveni 20 dzīvokļus, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja ar patvēruma meklētājiem strādājošās biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane.

Pēc viņas teiktā, vairums īpašnieku joprojām nevēlas savu dzīvokli izīrēt patvēruma meklētājiem, pamatā bažījoties par to, ka šie cilvēki varētu nespēt laikus veikt maksājumus. Tomēr Zalcmane atzina, ka ir arī tādi izīrētāji, kuriem nav svarīgi, kas dzīvos viņu īpašumā, un kopumā no īrniekiem-patvēruma meklētājiem saimnieki vairs nevairās tik ļoti kā agrāk.

Dažas pozitīvas tendences esot vērojamas arī patvēruma meklētāju nodarbinātībā - atrodas vairāk tādu uzņēmēju, kuri ir gatavi dot darbu patvēruma meklētājam ar pavisam minimālām latviešu valodas zināšanām, ļaujot tās pilnveidot laika gaitā.

Kā atzina Zalcmane, trīs mēneši, kas ir uz Latviju pārvietota patvēruma meklētāja vidējais gaidīšanas laiks bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai, absolūti nav pietiekami, lai iegūtu nepieciešamās zināšanas par to, kā darbojas šīs valsts iekārta, darba un dzīvokļu tirgus, nemaz nerunājot par valodas apgūšanu.

Jautāta, par kurām valsts nodrošinātajām funkcijām visvairāk interesējas uz Latviju atbraukušie patvēruma meklētāji, Zalcmane atbildēja, ka par visām, piebilstot, ka arī šajā jautājumā vērojamas likumsakarības, proti, ģimenes ar bērniem vairāk interesējas par izglītības un veselības aprūpes iespējām, bet tie, kuri Latvijā nonākuši vieni, galvenokārt vēlas iespējami ātrāk tikt pie dzīvesvietas un darba.