Valdība ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas reformu paredzējusi palielināt mediķu algas, koriģēt ģimenes ārstu prakšu darbu un to finansējumu, 2020. gadā nozarei budžetu vismaz 4% no IKP. Šodien mediķi cer saņemt parlamentāriešu apstiprinājumu papildu 200 miljoniem eiro nozarei nākamgad, bet virknes problēmu risinājums vēl tiek meklēts valdības darba grupās. Valdības piedāvājums ģimenes ārstiem nav mazinājis Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) skepsi, kamēr Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) parakstījusi vienošanos ar premjeru un veselības ministri. Kāpēc šāda atšķirīga nostāja, dažādu medicīnas darbinieku asociāciju nevienprātība un sašķeltība, un kādus uzlabojumus var gaidīt ne tikai mediķi, bet arī pacienti, Neatkarīgās intervija ar LLĢĀA vadītāju un jaunizcepto Saeimas ZZS deputāti Līgu Kozlovsku.
Neatkarīgā: - Vairums ģimenes ārstu, kas pārtraukuši 3. jūlijā uzsākto streiku, ir lauku ģimenes ārsti. Tas bija tikai viņu individuāls lēmums, vai arī asociācija un jūs aicinājāt to darīt?
Līga Kozlovska: - Tas bija katra individuāls lēmums, asociācija nav aicinājusi pārtraukt streiku, tā ir katra paša izvēle un atbildība. Tieši otrādi, pirms streika asociācija aicināja kolēģus atbalstīt to, lai panāktu galveno prasību - būtiski palielināt veselības aprūpes finansējumu, tajā skaitā arī primārajai veselības aprūpei. Sākoties streikam, mūsu asociācijas valdē runājām, ka jāpanāk iespējami ātrāks rezultāts, jo mūsu pacienti ilgi bez veselības aprūpes nevar palikt, jo īpaši laukos, kur nevaram viņus nosūtīt pie citiem speciālistiem vai dežūrmediķiem. Prasību izpildi vajadzēja panākt pietiekami ātri un rezultatīvi. Tādēļ mūsu asociācija aicināja premjeru Māri Kučinski un veselības ministri Andu Čakšu uz sarunām. LĢAA nebija gatava sarunām ar premjeru tehniski vai citādi, tā iznāca, ka biju pirmā, kas uz tām aizgāja.
- LĢĀA nu jau arī ir runājusi ar premjeru un veselības ministri, bet tā nav piekritusi parakstīt vienošanos. Kā skaidrojat abu asociāciju viedokļu atšķirību?
- Tā var būt. Viņu prasības tika ietvertas arī mūsu prasībās, kas bija attiecībā uz visiem mediķiem. Saņemt akceptu Saeimā tiem 200 miljoniem eiro, ko vienošanās dokumentā solījis premjers un ministre veselības aprūpei papildus nākamgad, tostarp pieaugumu arī primārās veselības aprūpei, nenākas viegli. Diskusijas ir smagas, bet ceru, ka 27. jūlijā šis finansējuma pieaugums tiks apstiprināts. Tas nozīmēs arī algu pielikumu gan ģimenes ārstiem, gan pārējiem ārstiem, māsām, ārstu palīgiem.
Papildus mēs arī runājām un vienošanās ar premjeru panākta par lauku ārstu atbalsta koeficientu, ko līdz 15. septembrim vēl precizēs darba grupa, lai 1. janvārī jau būtu taustāms rezultāts. Katrā ziņā šim koeficientam jābūt tādam, lai tālajās praksēs, kas strādā ļoti sarežģītos apstākļos, ienāktu un būtu ieinteresēti strādāt jauni mediķi.
- Vai, jūsuprāt, valdības pretimnākšana bija pietiekama, lai streiku pārtrauktu?
- Streika pārtraukšana bija katra kolēģa personisks lēmums, vieni streikoja divas dienas, citi trīs, es pati arī streikoju līdz otrajām sarunām ar premjeru un vienošanās panākšanai. Bet process jau nebeidzās ar šo vienošanos. Esam deleģējuši kolēģus darba grupās runāt par kapitācijas naudas palielinājumu, kvalitātes kritērijiem, lauku koeficientu, apmācības procesu laukos u.c. Ir trīs dažādas primārās veselības aprūpes darba grupas, kurām līdz 15. septembrim jāpanāk nosacījumi, lai uzlabotos situācija visiem ģimenes ārstiem un viņu komandas locekļiem, ne tikai pilsētu vai lauku.
Streiks pamodināja politiķus, valdību, lika ieraudzīt, ka veselības aprūpes finansējums tiešām ir katastrofāls. Jāstrādā arī darba grupās, lai panāktu maksimālo efektu. Ja kaut kas no solītā netiks pildīts, mediķiem jāturpina iesāktais, būs jāķeras pie ģenerālstreika. Bet labāk būtu, ja visa nozare būtu vienota.
- Lielākais strīda ābols ir par kapitācijas naudas palielināšanu nākamgad. Esat piekrituši VM piedāvājumam palielināt tikai kapitācijas naudā iekļauto ārstu darba algu atšķirībā no LĢĀA, kas prasa to palielināt arī administrācijas izdevumiem. Kāda ir summas starpība, kā tā var mainīt pakalpojuma pieejamību, ārsta, personāla algu?
- Streika komiteja prasīja palielināt kapitācijas naudu par 30%, mēs iestājāmies nevis tikai par algu palielinājumu, bet, galvenais, finansējuma palielinājumu visai nozarei, tostarp proporcionāli primārajai aprūpei. Tas arī ierakstīts vienošanās pirmajā punktā. Uzskatu, ka tā ir vēl svarīgāka prasība un panākums nekā 30% kapitācijas naudas palielinājums. Primārās aprūpes finansējums no kopējā veselības aprūpes budžeta ir nedaudz vairāk par 10%, neskaitot zobārstniecību bērniem. Tādējādi, ja tiešām 27. jūlijā Saeimas sēdē apstiprinās veselības aprūpei papildu 200 miljonus eiro, primārajai veselības aprūpei tie būs ap 20 miljoniem eiro. Un tas būs ne tikai ģimenes ārstu, bet arī māsu, ārstu palīgu atalgojuma palielināšanai. Ar premjeru un ministri runājām, ka jābūt arī bonusam par e-recepšu izrakstīšanu, jo īpaši, kamēr tehniski šī recepte tik smagnēji rakstās, turklāt ārsts nesaņems arī pacienta iemaksu 1,42 eiro. Runājām arī par to, ka ģimenes ārstu palīgiem, māsām jāļauj noteiktiem pacientiem izrakstīt e-receptes, citādi ārstam vienam pēc darba laika jāraksta e-receptes, elektroniskās darba nespējas lapas, bet māsa un palīgs nav tiesīgi neko darīt. Darba grupas spriedīs arī par kvalitātes naudas palielinājumu kopējā finansējuma pieauguma ietvaros.
- Tad, ja par 10% palielinās naudu primārajai veselības aprūpei, pieaugums būs tikai ģimenes ārstiem, bet, citastarp, arī LĢĀA prasītajai ārsta praksei, administrācijas izdevumiem.
- Būs visai primārās aprūpes nozarei. Kapitācijas nauda ietver arī, piemēram, reģistratoru algu, e-veselības programmas papildu izmaksas u.c.
- Tad jau sanāk, ka nav lielas atšķirības no LĢĀA prasībām un tās būtībā tiks izpildītas.
- Domāju, ka nav lielas atšķirības, kopējie mērķi ir vieni, tikai mēs šo lietu ņēmām drusku plašāk.
- Piemaksa 150 eiro mēnesī ārstam solīta, ja tiek izpildīti kvalitātes kritēriji, kas daudzkārt kritizēti kā birokrātiski. Redzat, ka no šīm kvalitātes prasībām iegūs arī pacients?
- No vienas puses, var teikt, ka šie kvalitātes kritēriji ir arī kvantitatīvi, vienlaikus pierādīts, ka tie uzlabo ģimenes ārsta prakses darba organizāciju, kas arī sekmē labāku pacientu aprūpi. Tiesa, ne vienmēr to izpilde atspoguļojas veselības rādītājos. Ja, piemēram, pacients pretēji ārsta norādījumiem neievēro diētu vai nelieto attiecīgus medikamentus, mums grūti panākt holesterīna rādītāju uzlabošanos.
Tomēr šie kvalitātes kritēriji primārās veselības aprūpē tiek izmantoti lielākajā daļā attīstīto valstu. Igaunijā ir pat 43 kritēriji, kamēr mums - 13. Un tie ir izpildāmi, ja vien ir laba darba organizācija sadarbībā ar komandu, kurai ir skaidra to nepieciešamība. Cits jautājums, ka pašreizējo 13 kvalitātes kritēriju izpilde netiek motivēta, ko mūsu asociācija jau vairākkārt teikusi VM. Par viena kritērija izpildi ģimenes ārsta prakse mēnesī saņem apmēram deviņus eiro, no kuriem apmēram 50% aiziet izmaksās, piemēram, dažādu rādītāju analīžu veikšanai, kontrolei, lai izpildītu šo kritēriju. Motivējošā daļa ir ļoti neliela. Tagad VM sola pielikt 150 eiro mēnesī par četru galveno kvalitātes kritēriju izpildi, kurus jau absolūti lielākā daļa prakšu izpilda. Papildu finansējums motivētu izpildīt šos kritērijus un uzlabot darba organizāciju, kas ir viens no veselības aprūpes kvalitātes rādītājiem pēc būtības.
- Sistēmas pārstāvji izteikušies, ka kapitācijas naudas palielināšana nebūs taisnīga pret pārējiem mediķiem un esot jāceļ algas visiem nozarē. Mediķi netiks sašķelti?
- Tieši tādēļ mūsu asociācija negribot uzņēmās sava veida jumta organizācijas lomu, jo cīnījāmies gan par vecmāšu tiesībām, gan atbalstījām stacionāru ārstus un māsas, kuriem nesamaksā par virsstundu darbu. Man ļoti žēl, ka Latvijā ir tik fragmentāra aizstāvība veselības aprūpē, dažādu speciālistu organizācijas cīnās katra par sevi un neesam tik vienoti kā, piemēram, pedagogi. Veselības aprūpes finansējums ir tik katastrofāli mazs, ka, nepiešķirot papildu naudu, ir tikai ceļš uz maksas medicīnu, kas jau lielā mērā pastāv.
- Ārstu algas lielā mērā atkarīgas no pierakstīto pacientu skaita. Cik lielā mērā ar iecerētajām kapitācijas naudas izmaiņām lielā algu diference tiks mazināta un cik lielā mērā tā jāsaglabā, jo vienlaikus lielāks pacientu skaits var būt ne tikai iedzīvotāju blīvuma vai konkurences trūkuma, bet arī ārsta darba kvalitātes rādītājs.
- Vienojāmies, ka vidējā alga ģimenes ārstiem, arī māsām un ārsta palīgiem, jārēķina uz 1500 reģistrētiem pacientiem. Pašreiz tā tiek rēķināta uz 1800 pacientiem, tas nozīmē, ka prakse reāli strādā uz pusotru slodzi, bet saņem finansējumu par vienu. Jā, daudz ko ietekmē reģistrēto pacientu skaits. Laukos, sevišķi pierobežā, tas arvien samazinās sabiedrības novecošanās, migrācijas, zemās dzimstības dēļ, līdz ar to arī prakses finansējums ievērojami rūk un ārsti, to palīgi, māsas saņem mazāk, arī prakses uzturēšanai naudas ir mazāk. Tādēļ ļoti svarīgi ir noteikt atbilstošu lauku atbalsta koeficientu, citādi drīz vairs nebūs kas laukos strādā. Mums ir 80 ģimenes ārsti virs 70 gadu vecuma - 40 Rīgā un 40 lauku teritorijās.
Pacientu skaits var būt viens no ārsta darba kvalitātes rādītājiem. Ļoti mazās praksēs mazā pacientu skaita dēļ var neveidoties pietiekama profesionālā pieredze. Latvijā ir apmēram 10% mazās prakses un apmēram 10% lielās ar vairāk nekā 2,5 tūkstošiem pacientu, kur varbūt pacientiem jārēķinās ar kādām neērtībām, ilgāku gaidīšanu. Viss atkarīgs no darba organizācijas, kā ģimenes ārsts veido komandu, vai viņam ir divi ārsta palīgi, reģistrators, vai vēl kāds palīgpersonāls, nevar apriori teikt, ka lielās prakses strādā nekvalitatīvi, jo viņiem ir daudz pacientu.
- Bet šīs izmaiņas ietekmēs esošo algu diferenci?
- Par to vēl spriedīs jaunajā veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas ietvers papildu naudas palielinājuma sadali. Vēl nevar dalīt lāča ādu, kamēr lācis nav nomedīts.
- Bet ministre un stratēģiskā padome atbalsta visiem nozares ārstiem bāzes atalgojuma vienādu palielināšanu līdz 1049 eiro nākamgad - tāda tad būs minimālā alga visiem ģimenes ārstiem ar vismaz 1500 reģistrētiem pacientiem?
- Jā, bet es brīnos par tiem 1049 eiro, jo VM finanšu, cilvēkresursu plānā un viņu atsūtītajā vēstulē visiem ārstiem bija ierakstīti 1287 eiro no 1. janvāra. Bet nevajadzētu māsām, vecmātēm, dzemdniecības speciālistiem, ķirurgiem un citiem katram atsevišķi raut to deķīti uz savu pusi, domāju, jābūt sistēmiskai pieejai attiecībā uz vidējo algu ārstiem, māsām, ārstu palīgiem. Un, protams, atbilstoši darba likumam jāmaksā daudz vairāk par svētdienu, brīvdienu, nakts darbu, ko nevar likt vienā maisā ar vidējo algu. Un jābūt koeficientiem atkarībā no mediķa specializācijas, amata.
- Kāda ir situācija ar eveselības lietošanu laukos - visi var pieslēgties, tā neuzkaras, neaizņem pārāk daudz ārsta laika birokrātijai, ko varētu veltīt pacientiem?
- Eveselība tehniski neiet labi. Absolūti lielākajam vairumam lauku ģimenes ārstu datori ir, ir arī interneta pieslēgums, ar kura darbību gan pierobežā ir problēmas. Pierobežas kolēģiem arī turpmāk būs problēmas erecepšu, darba nespējas lapu un citu dokumentu nosūtīšanā. Neesmu apmierināta ar pašreizējo eveselības saslēgšanos ar lokālajām programmām, tā uzkaras nepārtraukti, un darbs ir ļoti apgrūtināts, tāpēc priecājos, ka ir pagarināts pārejas periods līdz 1. janvārim, līdz kuram eveselības lietošana vēl būs brīvprātīga - varbūt līdz tam šīs tehniskās lietas sakārtos. Pretējā gadījumā mēs nospiedīsim pogu, bet rezultāta otrā pusē nebūs, aptiekās receptes nebūs.
- Atšķirībā no jums LĢĀA aicināja ārstus neparakstīt līgumus par eveselības lietošanu?
- Šis konkrētais streika komitejas priekšlikums ir nācis vēlāk, uzsākot modificēto streiku. Ar otru asociāciju un premjeru runājām, ka šajā pārejas periodā jānovērš tehniskās nepilnības - ja produkts būs, tad strādāsim. Vēl jāsakārto virkne juridisku lietu, kas saistās ar pacientu drošību.
- LLĢĀA lūgusi valdībai papildu garantijas solījumā par veselības nozares finansējuma palielināšanu (līdz 4% no IKP 2020. gadā). Neesat pārāk naivi noticējuši šim solījumam? Jau daudzi tamlīdzīgi plāni, piemēram, par pedagogu algu palielināšanu, kas bija ierakstīti deklarācijās, nav pildīti.
- Mums ir pirmo reizi vienošanās, ko parakstīja mūsu asociācija, premjers un veselības ministre - tāda vienošanās vēsturē vēl nav bijusi! Mēs arī papildus prasījām koalīcijas partiju pārstāvju apstiprinājumu, ko bija paredzēts saņemt jau 21. jūlijā, bet sakarā ar piecu deputātu aiziešanu no Vienotības koalīcija gribēja vēl nedēļu papildu pārdomu laiku līdz 27. jūlijam. Ceru, ka visi tomēr piekritīs šim finansējumam veselības aprūpei.
- Streika dēļ dīkstāvē stāv arī atsevišķi speciālisti, pacienti vēršas slimnīcā, kur pakalpojums viņiem izmaksā dārgāk bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Izteikti viedokļi, ka streiks veicinās daļas ārstu aiziešanu pilnībā privātajā sektorā. Kādas redzat streika sekas tuvākajā nākotnē, kā tās ietekmētu sistēmu, mediķus, pacientus?
- Nedomāju, ka daudzi mediķi aizies uz privāto sektorā, jo īpaši primārajā aprūpē, jo sabiedrība nav tik maksātspējīga. Apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju saņem 400 un mazāk eiro, gandrīz minimālo algu, daudziem nepieciešami kompensējamie medikamenti, slimības ir hroniskas un ielaistas, un ir nepieciešama regulāra aprūpe.
Streika laikā slimnīcu uzņemšanas nodaļās bija par apmēram 4,5 tūkstošiem pacientu vairāk, kas nav liels skaits un līdzinās trīs lielu prakšu pieņemto pacientu skaitam mēnesī. Bija daži neapmierināti pacienti, kuriem par pakalpojumiem nācās maksāt vairāk, vienlaikus no daudziem pacientiem bija izpratne, arī savā praksē pamatā saņēmu pacientu atbalstu, jo viņi saprata, ka pamatā cīnāmies par veselības aprūpes finansējuma palielinājumu, tātad arī viņu interesēs.
- Esat uzsākusi darbu Saeimā - esamība koalīcijā nav mainījusi jūsu viedokli un veicinājusi piekāpšanos valdības piedāvājumam, uz ko norādījusi LĢĀA?
- Noteikti nē! Tieši otrādi, manas pozīcijas varētu būt pat spēcīgākas, lai realitātē izcīnītu tos solījumus, kas uzrakstīti uz papīra. Domāju, tas tieši palīdzēs panākt visai nozarei labākus apstākļus un lielāku finansējumu.
- Vai A. Čakšai jādemisionē, ja streiks ieilgs vai netiks izpildīti valdības dotie solījumi streika sarunās?
- Es teiktu, ka nē. Mums ministru maiņas ir teju ik gadu vai ik pārgadus. Es gribētu, lai vismaz viens ministrs pabeidz iesākto. Tā kā šīs reformas ir tik svarīgas tieši finansējuma jomā visai veselības aprūpei, gribētu, lai viņa vismaz pabeidz iesākto. Pametot visu pusceļā, viss atkal sāksies no jauna. Nē, nevēlētos Čakšas demisiju.
