Lielāka minimālā alga, bet dārgāka degviela, alus un cigaretes, kā arī lielāks nodokļu slogs darba devējiem un ņēmējiem. Šāds ir galējā lasījumā apstiprināto nodokļu reformu veidojošo likumprojektu rezultāts.
Ceturtdien Saeima izskatīja sešus no astoņpadsmit reformu veidojošajiem likumprojektiem. Šodien, atsākot darbu desmitos no rīta, parlaments ķersies klāt atlikušajiem likumprojektiem - tajā skaitā asas debates sološajam likumprojektam par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmuma ienākuma nodokli.
Vairāk naudas
Saeima apstiprināja, ka, sākot ar nākamo gadu, minimālā alga līdzšinējo 380 eiro vietā būs 430 eiro. Sākotnēji valdība plānoja, ka piecdesmit eiro lielais algas pieaugums tiks panākts pakāpeniski trīs gadu laikā, taču plāni tika grozīti.
Šai iecerei gan pretojās opozīcijā esošās partijas un no frakcijām neatkarīgais, savulaik Nacionālo apvienību pārstāvošais Ilmārs Latkovskis, kurš, norādot uz lielajām atšķirībām vidējā algā valsts reģionos, rosināja to diferencēt - Rīgā viena minimālā alga, bet reģionos cita.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Juris Viļums uzskata, ka strauja minimālās algas palielināšana dzen izmisumā uzņēmējus reģionos. Tāpēc deputāts rosināja saglabāt sākotnējo shēmu un algu palielināt pakāpeniski. Šie rosinājumi koalīcijas atbalstu, protams, neguva.
Alus un degviela dārgāka
Par spīti nozares iebildumiem, Saeima lēma, ka alum akcīzes nodoklis pakāpeniski augs. Deputāti vienojās, ka no 2018. gada 1. marta līdz 2019. gada 28. februārim akcīzes nodoklis alum būs 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem alus. Savukārt 2019. gadā tas tiks palielināts līdz 7,4 eiro, bet 2020. gadā - līdz 8,1 eiro. Šāds lēmums pieņemts, par spīti Latvijas Alus darītāju savienības brīdinājumam, ka šāda akcīzes nodokļa dēļ alus darītāji varētu līdz pat 30% samazināt darbinieku skaitu.
Akcīzes nodoklis vairāk nekā par 10% palielināts arī benzīnam, dīzeļdegvielai un gāzei. Koalīcija neuzklausīja opozīcijas argumentus, ka degvielas sadārdzināšanās ļoti ātri atspoguļosies preču cenās, mazinot iedzīvotāju pirktspēju, un Latvija vairs negūs peļņu no tālbraucējiem, kuriem līdz šim uzpildīt benzīna tvertnes Latvijā bija izdevīgi. «Nevajag celt akcīzi, jo, tikai palielinot apgrozījumu, var iegūt lielāku fiskālo efektu,» koalīcijai skaidroja No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba.
Akcīzes nodokļa kontekstā tika noraidīti arī citi opozīcijas priekšlikumi, kas mudināja precīzi definētu daļu no akcīzes ieņēmumiem novirzīt Valsts kultūrkapitāla fondam vai ceļu remontiem.
Saskaņu pārstāvošais Ivars Zariņš ceļu uzturēšanai aicināja novirzīt pat 80% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem un izprovocēja Saeimas tribīnē kāpt finanšu ministri Danu ReiznieciOzolu. Viņa deputātiem skaidroja, ka šis priekšlikums paredzētu ceļu remontiem novirzīt 400 miljonus eiro, bet tas nozīmētu, ka šī nauda netiktu ne veselības aprūpes darbiniekiem, ne pedagogiem. Turklāt jau darbojas sistēma, kas nosaka, ka akcīzes ieņēmumu pārsniegums tiks novirzīts ceļiem. Pērn tie bijuši 25 miljoni eiro.
Savukārt grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai.
Dārgāks darba spēks
Iepriekš Labklājības ministrijā informēja, ka patlaban saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic, tāpēc likuma grozījumos noteikts, ka saimnieciskās darbības veicēji no ienākumiem vismaz 5% apmērā veic sociālās iemaksas.
Tāpat ministrija norādīja, ka praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kuras gūst ienākumus ne uz darba attiecību pamata, tajā pašā laikā palielinot personu sociālo nodrošinājumu un būtiski nepalielinot autoratlīdzību izmaksātāju izdevumus, likuma grozījumi paredz noteikt, ka arī autoratlīdzības ir VSAOI objekts.
Līdz ar to likuma grozījumos noteikts, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē.
No nākamā gada tiks paaugstināta arī VSAOI likme par vienu procentpunktu, kura pusi apmaksās darba devējs un pusi darba ņēmējs, un šie ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes nozares finansēšanai.
Tādējādi turpmāk obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.
Paredzams, ka VSAOI likmes palielināšana par vienu procentpunktu veselības finansēšanai nākamgad papildus dos 84,6 miljonus eiro, 2019. gadā - 98,1 miljonu eiro, bet 2020. gadā - 103,9 miljonus eiro.
