Latvijai ir ļoti nepieciešama ārvalstīs dzīvojošo latviešu pieredze un zināšanas, un arvien labāk apzināmies, ka diaspora ir liela vērtība, šodien atklājot pirmo Eiropas Latviešu kongresu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Atklājot pirmo Eiropas Latviešu kongresu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē tika uzņemta tā dalībnieku kopbilde. Mūrniece klātesošajiem norādīja, ka ar šo fotogrāfiju tiek iemūžināta vēsture un šī ir vēsturiska diena, jo kopā sanākuši latviešu no visas pasaules.
Viņa uzsvēra, ka kongresa atklāšanas vieta, Gaismas pils, ir izcils devums Latvijai un piemērs tam, cik daudz latvieši var dot Latvijai, atrodoties arī tālu pasaulē. Mūrniece piebilda, ka visu labo, kas Latvijā ir, ir radījuši paši latvieši, lai kur tie atrastos.
"Kongress ir labs apliecinājums jūsu vēlmei ieguldīt Latvijas izaugsmē. Galvenais ir pašu vēlme, darbs un rīcība. Augstu vērtēju cilvēku vēlmi saglabāt latviešu valodu un latvietību, kas atrodas ārpus Latvijas, jo bērnu asimilācijas procesi notiek strauji un tieši valoda ir galvenā saikne ar Latviju," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency
Viņasprāt, valstij ir ļoti būtiski stiprināt saites un veidot ilgtermiņa politiku ar diasporu. Mūrniece pauda prieku par ārzemēs esošo latviešu pašorganizēšanos un izteica cerību, ka ar šo kongresu tiek iedibināta vēsturiska tradīcija, kas tiks turpināta arī nākotnē.
Savukārt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis uzsvēra, ka no Latvijas ir aizbraukuši daudzi, un Eiropā ir aptuveni 250 000 Latvijas iedzīvotāju, tomēr uz šo situāciju jāraugās no citas puses.
"Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES) un tā bija iespēja daudziem doties darba meklējumos, meklēt pieredzi, iegūt izglītību, un jebkurš no šiem cilvēkiem būs vērtība Latvijai vēl daudzos nākamajos gados," teica Grasis.
Kongresa atklāšanā plānots diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodu un identitāti, kā arī piederību, skatot to vietējā un globālā kontekstā.
Jau ziņots, ka kongress notiks no 28.jūlija līdz 30.jūlijam, un kongresa pamatprogramma notiks uz prāmja maršrutā Rīga-Stokholma-Rīga, simboliski vēstot par diasporas ceļiem pasaulē.
Kongresu rīko ELA sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un partneriem Latvijā, un to papildinās sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību rīkotā Pasaules Latviešu konference, kas 30. jūlijā notiks Rīgā un kurā klātesošie tiks iepazīstināti ar Simtgades ceļa kartes vizualizāciju.
Simtgades ceļa karte tiks veidota, apkopojot Latvijā un tālu ārpus tās robežām dzīvojošo latviešu idejas un priekšlikumus valsts attīstībai tādās jomās kā sabiedrības veselība, izglītība, kultūra, mediju loma, ekonomika un citas. Tā ietvers arī praktiskas iniciatīvas, ko ikviens Eiropas Latviešu kongresa dalībnieks apņemsies paveikt savā ikdienā.
"Tas ieies vēsturē kā pirmais ārzemēs mītošo Latvijas cilvēku pārstāvības un sadarbības forums ar mērķi Latvijas valsts simtgades ieskaņās apliecināt un stiprināt latviešu kopības sajūtu, pilsonisko apziņu un atgriezenisko saikni ar Latviju," sacījuši kongresa rīkotāji.
