Veselības ministrija plāno, ka jau tuvākajā nākotnē izmeklējumus un ārstēšanu ar tā sauktā zaļā koridora starpniecību saņems arī tie pacienti, kuriem ir pamatotas aizdomas uz tādu onkoloģisku slimību, kuru līdz šim zaļais koridors neaptvēra, piemēram, žultspūšļa vai vairogdziedzera vēzis.
Veselības ministrijas speciāliste Undīne Šulca skaidro, ka grozījumi Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē, izstrādāti, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijas pacientiem, paplašinot zaļo koridoru. Pacientus, kuriem ir medicīniski pamatotas aizdomas par ļaundabīgu audzēju, agrākas izmeklēšanas un ārstēšanas uzsākšanai ģimenes ārsti var nosūtīt nepieciešamo izmeklējumu veikšanai zaļā koridora ietvaros, un šie izmeklējumi ārstniecības iestādei, kur pacients nonāk, tiek apmaksāti pēc fakta, proti, tiem nav noteiktas kvotas. Pacientam vajadzētu saņemt nepieciešamos izmeklējumus desmit darbdienu laikā no vēršanās slimnīcā.
Pašlaik saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem zaļais koridors attiecas uz 11 audzēju lokalizācijas vietām, taču ir pacienti arī ar citiem audzējiem. Slimnīcu pieredze rāda, ka ģimenes ārsti zvana, arī lai pieteiktu pacientus, kuri palikuši ārpus noteikumiem, piemēram, ar galvas vai kakla veidojumiem. Ja izmaiņas kārtībā apstiprinās valdība, tad zaļā koridora priekšrocības varēs izmantot arī citi pacienti. «Plānojam palielināt onkoloģisko diagnožu skaitu, uz kuru tiks attiecināta šī kārtība, piemēram, vairogdziedzera vēzis, melanoma, aknas un žultspūšļa vēzis un citi,» skaidro Veselības ministrijas speciāliste. Grozījumi arī paredz, ka ārstniecības iestāžu pienākums turpmāk būs pēc mamogrāfijas izmeklējumu veikšanas sazināties ar pacientiem aizdomu gadījumā par viņu saslimšanu ar onkoloģisku slimību, lai bez kavēšanās nodrošinātu turpmākus izmeklējumus vai uzsāktu ārstēšanu.
Dati liecina, ka caur zaļo koridoru pie onkoloģijas speciālistiem Latvijas Onkoloģijas centrā (Rīgas Austrumu slimnīca) katru mēnesi nokļūst 300-400 pacientu (onkoloģiska diagnoze tiek apstiprināta vairāk nekā pusei pacientu). Slimnīcas zaļo koridoru vērtē pozitīvi, jo tas pacientiem ar aizdomām par vēzi sniedz iespēju steidzamības kārtā nokļūt gan uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, gan konsultāciju pie onkologa. Visvairāk ir pacientu ar aizdomām par krūts vēzi un ādas vēzi, kā arī ar priekšdziedzera jeb prostatas vēzi, nieru vēzi, kā arī resnās un taisnās zarnas vēzi.
Kā pacients var nokļūt uz savlaicīgu izmeklēšanu, ja ir aizdomas par saslimšanu ar vēzi? Pacients vispirms vēršas pie sava ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts izvērtē pacienta sūdzības un veselības stāvokli, un, ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfija vai ultrasonogrāfija). Šie izmeklējumi tiek veikti desmit darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējās ārstniecības iestādei noteiktās kvotas.
Lai pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību tiktu veikti izmeklējumi ārpus kopējās rindas: izsniedzot nosūtījumu, ģimenes ārsta tajā norāda noteiktu kodu un informē pacientu par to, kā pierakstīties uz izmeklējumiem, bet pierakstoties pacients informē par nosūtījumā norādīto kodu un dodas uz izmeklējumiem, ņemot līdzi nosūtījumu. Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām.
