Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi. Vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trijās valstīs parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām, secinājuši SEB bankas ekonomisti visās trijās Baltijas valstīs.
«Nodokļu sistēmas ir ļoti līdzīgas, un valstis cenšas cita no citas pārņemt labākos risinājumus. Visās trijās valstīs pastāv diskusijas par nodokļu progresivitāti. Taču neviena no valstīm pagaidām nav gatava izteikti progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanai. Tajā pašā laikā valstis meklē iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi, veidojot uzņēmumiem atbalstošu nodokļu sistēmu. Tieši efektīva un ērta nodokļu sistēma ir viens no izšķirošajiem jautājumiem, kas nosaka katras valsts pievilcīgumu investoriem un tās priekšrocības savstarpējā konkurencē,» uzsvēra SEB bankas Latvijas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Latvijā ienākumiem līdz 440 eiro plānots neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 200 eiro, pārsniedzot šo līmeni, neapliekamais minimums pamazām samazināsies, sākot ar ienākumiem 1000 eiro mēnesī, vispār vairs nepiemēros neapliekamo minimumu. Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, plāno ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, attiecīgi ienākumiem līdz 1200 eiro mēnesī ar nodokli neaplikt 500 eiro, savukārt pie ienākumiem 2100 eiro mēnesī un vairāk neapliekamais minimums būs nulle.
Ekonomisti secinājuši, ka Igaunija līdz ar to jau varētu būt sasniegusi tādu algu līmeni (aptuveni 1000 eiro) pēc nodokļu nomaksas, pie kura iedzīvotāji izvēlas palikt, nevis doties peļņā uz ārzemēm. Arī statistikas dati liecina, ka starp trim Baltijas valstīm Igaunijai kopš 2015. gada izdodas noturēt pozitīvu migrācijas bilanci, Latvija un Lietuva turpina ik gadu zaudēt iedzīvotājus. Latvija kopumā zaudējusi 427 tūkstošus jeb 18%. Lietuva - 657 tūkstošus jeb 19% no iedzīvotāju skaita. Tiesa, ilgtermiņā arī Igaunija ir kļuvusi par 85 tūkstošiem iedzīvotāju nabagāka, tomēr tie ir tikai 6% no kopējā skaita.
Taču jāņem arī vērā, ka Igaunijā iedzīvotāju emigrāciju ir ierobežojusi ciešā sasaiste ar Somiju, kur ģeogrāfiskais tuvums ir sniedzis iespēju cilvēkiem strādāt Somijā, bet dzīvot Igaunijā, un Somijas ekonomikas stagnācija iepriekšējo gadu laikā, kas ierobežoja pieejamo darba vietu skaitu.
Atšķirībā no Latvijas ne Lietuva, ne Igaunija pagaidām nav izšķīrušās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitāti. Tiesa, Lietuvā standartlikme būs pat zemāka nekā Latvijas diferencētā likme.
Pēc IKP rādītāja faktiskajās cenās Igaunija joprojām ir pirmajā vietā starp Baltijas valstīm, taču, vērtējot pēc pirktspējas paritātes, Lietuva jau ir apsteigusi Igauniju. «Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir par 22% lielāks nekā Lietuvā un par 27% lielāks nekā Latvijā. Ja pieņemam, ka Igaunijas ekonomika katru gadu pieaug par 2%, bet Latvijas un Lietuvas - par 3%, tad Lietuva noķers Igauniju 2031. gadā, bet Latvija - 2038. gadā. Taču realitātē Baltijas valstu izaugsmes tempi būs krietni līdzīgāki,» norāda SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihkels Nestors.
