Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Latvijā

Zatlers: Latvijai noteikti nav vajadzīgi jauni Padomju savienības pilsoņi

© F64

Eksprezidents Valdis Zatlers atbalsta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem un Nacionālās apvienības (NA) iebildes sauc par tādām, kas drīzāk kaitē Latvijas nākotnei.

Šobrīd vecāki - nepilsoņi dzimtsarakstu nodaļā piereģistrē jaundzimušo un vienlaikus viņiem jāatbild uz jautājumu vai bērnam piešķirt Latvijas pilsonību. Prezidenta ideja maina tikai to, ka par pilsonības piešķiršanu vairs neviens jautājumu neuzdos. Bet, ja vecāki nevēlēsies, ka bērns kļūst par Latvijas pilsoni, tas viņiem būs jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem.

Prezidenta kanceleja šo vēstuli Saeimai izsūtīja pirmdien. Bet jau pirms tam pirmdienas agrā rītā koalīcija partijas nolēma, ka vēl neizlasītajai Valsts prezidenta idejai teiks stingru nē. Galvenokārt tāpēc, ka tā grib Nacionālā apvienība. Nākamā gada budžets un nacionāļu balsis tā atbalstam ir galvenais. Tāpēc premjers nacionāļus pat necentīsies pārliecināt domas mainīt.

"Vai mums ir vajadzīgi jauni Padomju savienības pilsoņi - neeksistējošas valsts? Noteikti nē. Jo tas ir okupācijas mantojums. Ja mēs gribam šo mantojumu sāpīgi izstiept pēc iespējas garāk, tas nenāktu mums par labu,"sarunā ar raidījumu "Nekā Personīga" pauda bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Prezidenta piedāvājums visvienkāršākais - ar konkrētu datumu mēs pārtraucam šo padomju savienības pilsoņu radīšanu. Otrs - mēs varam piešķirt pilsonību visiem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Un trešais - visradikālākais - piešķirt pilsonību visiem, kuri ir dzimuši kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. To cilvēku nav daudz. Aptuveni 7000. Es domāju, ka Latvijas valsts iegūtu tikai no tā, kad vienreiz nogrieztu kā ar nazi okupācijas mantojumu un spētu iet uz priekšu uz nācijas veidošanu, kas ir vienīgais veids kā šajā ļoti dinamiskajā laikā Latvijai izdzīvot kā valsti," tā Zatlers.

"Tas jautājums ir tāds - vai nacionāļi joprojām ir nacionāļi. Jo šis ir solis uz izolacionismu. Mēs esam pareizie, visi pārējie ir nepareizie un kaut kur pazūd Latvijas valsts. Latvijas valstī dzīvo gan pareizie, gan nepareizie. Izeja no šī jautājuma ir bērnu dārzi latviešu valodā. Visa uzmanība sākumsskolas un pirmsskolas izglītībai un tas nav tikai šis pilsoņu un nepilsoņu jautājums. Tas vispār ir jautājums par nākotnes mūsu cilvēku konkurētspēju. Skolotāju sagatavošana bērnudārziem un sākumskolai ir galvenais uzdevums. Ja nacionāļi izvirzītu tādu uzdevumu kopā ar demogrāfiju, jūs redzētu, ka tā ir nacionālistiska attieksme pret valsti. Bet nevis tāda tukša paklaigāšana, tāpēc, ka paši īsit par to tēmu nemaz nedomā. Un vai nacionāļi ir ieinteresēti radīt jaunus padomju savienības pilsoņus šei Latvijā? Saglabāt šo mītu un okupācijas sekas. Nezinu vai tas ir nacionāls ceļš."

"Šis ir apziņas jautājums. Un jebkurā ģimenē, ja kāds uzskata, ka viņu berniem ir izteikta kāda nevienlīdzība vai apdraudējums, vai viņi tiek izstumti no kopējās sabiedrības, rada nelabvēlīgu un naidīgu attieksmi pret mūsu valsti. Neaiztieciet bērnus. Tas ir pirmais likums."

Kā ziņots, šī prezidenta iecere raisīja domstarpības starp valdošās koalīcijas partneriem. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) jau iepriekš norādīja, ka neatbalstīs Vējoņa priekšlikumu, kā arī atgādināja koalīcijas partneriem, ka šādu jautājumu virzīšanai nepieciešams konsensus starp partneriem. Ņemot vērā VL-TB/LNNK nostāju, valdošās koalīcijas partneri apliecināja, ka neatbalstīs prezidenta ieceri.

Tomēr "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju "Kustība Par!", atbalsta Vējoņa iniciatīvu, bet Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošā Latvijas Zaļā partija vēl lems par šo jautājumu. Savukārt opozīcijas frakcijas Vējoņa priekšlikumus atbalsta.

Deputātiem esot notikušas vairākas neoficiālas sarunas ar prezidenta kancelejas pārstāvjiem. Rīgas pilī cerot, ka balsis prezidenta idejai pietikšot. Jo likumprojekta pieņemšanai nav vajadzīga puse no Saeimas deputātiem - pietiek ar vienkāršu deputātu vairākumu.