Kādreizējais Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, ģenerāldirektora vietnieks, Muitas kriminālpārvaldes direktors Vladimirs Vaškevičs vērsies pie CValsts prezidenta raimonda Vējoņa ar lūgumu sekmēt viņa atgriešanos Latvijā.
Vēstulē tiek akcentēts, ka V. Vaškevičs gribētu atgrezties Latvijā (pēdējus piecus gadus viņš atrodas Austrijā), bet baidās, ka tiks nogalināts.
"Strādājot augstos valsts amatos - par Muitas kriminālpārvaldes vadītāju un Valsts ieņēmumu dienesta direktora vietnieku, es mēģināju panākt, lai Latvijas muitas un Finanšu policijas darbā tiktu ieviestas modernas metodes kontrabandas apkarošanai un noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācijai, piemēram, analītiskās izlūkošanas metode (Intelligence Method).
Taču tas neatbilda dažu politiķu, kuri vēlāk izveidoja partiju “Vienotība”, plāniem. No kontrabandas iegūtā “melnā“ nauda viņiem bija avots, no kura papildināt partijas kasi, un līdz ar to varas saglabāšanas pamats.
Lai atstādinātu mani no amata, tika safabricētas vairākas krimināllietas. Šo netīro darbu paveica KNAB darbinieki - starp viņiem varu pieminēt toreizējo KNAB vadītāja vietnieci Jutu Strīķi un Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu.
Pašlaik abi viņi ir ienākuši “lielajā politikā” no Jaunās konservatīvās partijas. Zinot viņu noziedzīgās darba metodes, es saskatu tajā draudus Latvijas valsts interesēm.
Iespējams, vēl viens iemesls, kāpēc KNAB mani vajā, ir tas, ka esmu atklājis šīs iestādes paveikto lielas naudas summas piesavināšanos.
Patlaban esmu Austrijā, jo šī valsts ir sniegusi man patvērumu. Es gribētu atgriezties Latvijā - savā Dzimtenē. Mani nebiedē tiesa un tās spriedums. Esmu pārliecināts, ka nepatiesā apsūdzība pret mani izjuks kā kāršu namiņš.
Taču tikt noslepkavotam uz ielas vai cietumā, pakļaut nāves briesmām savu tuvinieku dzīvības es neesmu gatavs. Neesmu gļēvs, bet kamikadze arī neesmu. Esmu virsnieks.
Es nebūt nepārspīlēju. 2007. gada 21. maijā mani mēģināja noslepkavot, uzspridzinot manu automašīnu. Brīnumainā kārtā es izdzīvoju. Tomēr gūtās traumas ļauj sevi manīt joprojām. Šī gada jūlijā Austrijā man kārtējo reizi operēja kāju.
Par atentātu tika notiesāti divi Lietuvas pilsoņi un pasūtītājs no Latvijas. Godīgi runājot, toreiz arī es domāju, ka tika notiesāti īstie vainīgie un tiesas spriedums ir taisnīgs.
Tomēr vēlāk, ieguvis jaunu informāciju un izanalizējis savstarpēji saistītus faktus, es secināju, ka slepkavības mēģinājumu izdarījuši citi cilvēki. Izmeklēšana apzināti tika virzīta nepareizā ceļā. Atentāta pasūtītāji joprojām saglabā ietekmi un varu Latvijā.
Nosaukšu dažus uzvārdus: odiozie cīnītāji par taisnīgumu J.Jurašs, A.Sparāns, eksaltētā J.Strīķe, bijušā prezidenta un Saimas apsardzes darbinieks E.Gulbis.
Es ticu, ka agri vai vēlu pie varas Latvijā nāks veselīgi spēki, kas iztīrīs no politikas un specdienestiem tos, ka mēdz saukt melnu par baltu, tos, kas, piesegdamies ar cīņu pret korupciju, nesmādējot nekādas metodes, cīnās par naudu un amatiem."
