Valstij ir jāatrod iespēja finansēt ģimenes plānošanas pakalpojumus tām sociālā riska ģimenēm, kuras to vēlas, un tas paredzētu arī valsts finansētu kontracepciju, ar šādu ierosmi nākusi klajā biedrība Papardes zieds. Tā nekādā gadījumā nebūtu uzspiesta lieta, bet – izvēles iespējas sievietēm vai ģimenēm, kuras dažādu apstākļu dēļ nevar atļauties iegādāties kontracepciju, kā arī, kā ikdienas darbā pārliecinājušies ginekologi un sociālie darbinieki, nepārzina veselības un ģimenes plānošanas jautājumus.
«Ģimenes plānošana ir apzināts lēmums, ko pieņem sieviete vai ģimene kopā, piemēram, par to, cik bērnu būs ģimenē un kad tas notiks,» stāsta Papardes zieda valdes locekle psiholoģe Ieva Stokenberga. Tāpat, pirms pieņemt lēmumu par bērna radīšanu, ir jādomā, vai un kā es varēšu izaudzināt bērnu, lai viņš būtu ne tikai paēdis, bet arī laimīgs. «Diemžēl iedzīvotāju resursi, lai izlemtu šos jautājumus, ir nepietiekami - it kā Latvijā ir pieejama veselības izglītība, bet praksē atklājas, ka cilvēki nezina pat daudzas elementāras lietas, zināšanas par veselību ir ļoti vājas,» situāciju raksturo I. Stokenberga. It kā teorētiski katrai sievietei ir pieejams ginekologs, bet reālitātē daudzām sievietēm nokļūt pie ārsta ir problemātiski materiālo resursu dēļ. Tāpēc daudzās ģimenēs izpaliek sarunas par bērnu apzinātu plānošanu. Atbildību par ģimenes plānošanu - lai vai kāda tā būtu - visbiežāk uzņemas sievietes, taču sociālajam riskam pakļautajām sievietēm zināšanu trūkuma un ģimenes plānošanas nepieejamības dēļ ir ierobežotas iespējas īstenot savas tiesības plānot bērnu skaitu ģimenē. Papardes zieda priekšlikums ir nodrošināt valsts apmaksātu ģimenes plānošanu tām sociālajam riskam pakļautajām sievietēm, kuras to vēlas. Sociālā riska ģimenes izvēlētas, jo tieši ar šādās situācijās nonākušām sievietēm, kuras izsaka vēlmi veikt abortu vai atteikties no bērna uzreiz pēc dzimšanas, saskaras mediķi un sociālie darbinieki.
«No savas pieredzes varu minēt daudz gadījumu, kad sievietēm nav bijis iespēju vai - var teikt - vēlēšanās plānot savu ģimenes dzīvi. Uz dzemdībām atnāk sieviete, kura nekad grūtniecības laikā nav bijusi pie ārsta un uzreiz pēc bērna dzimšanas pasaka: man tas bērns nav vajadzīgs.
Uz dzemdībām atnāk sieviete, kurai ir garīga rakstura problēmas, un tādēļ, ka viņa nespēja parūpēties par pirmo mazuli, bērns viņai atņemts un ielikts bērnunamā, bet tikko piedzimušo mazuli viņa nevēlas, jo vīrietis, ar ko viņa ir kopā, negrib bērnu, kura tēvs ir cits vīrietis,» emocionāla ir ginekoloģe - dzemdību speciāliste Vija Veisa, kas strādā Rīgas Dzemdību namā. Sievietes nereti atzīstas, ka ņem ātros kredītus, lai pārtrauktu grūtniecību, skaidri zinot, ka bērnu nevēlas. «Ir jābūt iespējai piedāvāt šīm sievietēm atbalstu, zināšanas un arī kontracepciju,» saka V. Veisa. Papardes zieds uzsver: esam sākuši diskusiju sabiedrībā par šiem jautājumiem, savukārt Veselības un Labklājības ministrija ir paudušas atbalstu idejai. Konkrētas likumu izmaiņas gan pagaidām nav vēl tapušas.
