Eiropas Komisija nākusi klajā ar izmisuma piedāvājumu dalībvalstīm migrantu apsaimniekošanā – ņemiet afrikāņus un dabūsiet naudu. Pusmiljards par 50 000 personu. Latvijas valdība šajā darījumā piedalīties negrasās. Taču arī Eiropas Parlamentā top jaunas idejas migrantu apsaimniekošanā. Negribi afrikāņus? Maksā ragā.
Eiropas migrācijas komisāra Dimitra Avramopula ieskatā Latvija ir paraugvalsts. Dalībvalstīm piešķirto obligāto migrantu kvotu ziņā esam uzņēmuši 65% no kopējā salīgtā skaita (346 personas no 531). Salīdzinājumā ar citām valstīm tas procentuāli ir tik daudz, ka par kaut kādām soda sankcijām pret Latviju vispār nav runas. Komisijas priekšlikuma pavadrakstā obligātās kvotas slavētas. 23 000 pārvietoto bēgļu Eiropas Savienībā atraduši jaunas mājas, tostarp arī Latvijā, un tagad jūtas droši un laimīgi. Taču tā ir nepatiesība, jo legāli vai nelegāli - gandrīz visi migranti ir devušies projām uz Vāciju un faktiski no visām valstīm, kur viņiem vajadzētu atrasties saskaņā ar pārvietošanas programmas plāniem.
Migrācijas šķībakmens
Vairākas valstis kategoriski atsakās pieņemt migrantus: Slovākija, Polija, Ungārija. Dažādu iemeslu dēļ: reliģisku, etnisku, finansiālu, arī tāpēc, ka pašām savu imigrantu pārpārēm. Kā, piemēram, Latvijai.
Eiropas Komisija to zina, un tagad vēlas iekārdināt dalībvalstis ar naudu, sak, varbūt trūcīgākās atsauksies. Eiroparlamentārietis Roberts Zīle norāda uz būtisku trūkumu šai plānā. Pārcelšanai uz Eiropu plānots atlasīt strādāt spējīgus ļaudis, kas var piedalīties Eiropas ekonomikas celšanā. «Tas man ļoti nepatīk! Mēs ņemsim labākos Ziemeļāfrikas cilvēkus, lai viņi strādā pie mums, un tas ilgtermiņā ir absurds. Nosūksim viņu gudrākos cilvēkus, padarot viņu valstis vēl nespējīgākas nākotnē. Un šis būtu tas Eiropas migrācijas stūrakmens?! Nē, tas ir Eiropas migrācijas politikas strupceļš. Es ceru, ka Latvijā visiem dienestiem gan Ārlietu, gan Iekšlietu ministrijā pietiks saprāta neiesaistīties šai lietā.» Un patiešām izskatās, ka Latvijas gadījumā tas neies cauri - politiķiem nav šāda pieprasījuma no vēlētājiem. Protams, oficiālais skaidrojums ir diplomātiskāks. Ministru prezidenta padomnieks Andrejs Vaivars norāda: «Šis ir brīvprātīgs pasākums. Latvija vēl nav izpildījusi savas iepriekš uzņemtās saistības, līdz ar to mēs par to nediskutējam.» Vārds pagaidām viņa teiktajā izpaliek. Tātad valdība saka nē, respektējot iedzīvotāju vairākuma viedokli (aptaujās tie ir virs 70%).
Tikmēr Eiropas Komisijā un Parlamentā tieši šādiem gadījumiem top izmaiņas Dublinas regulā.
Dublinas pārregulēšana
Pašlaik regula noteic, ka patvēruma meklētājs - pa kurām namdurvīm ienācis, tajā namā arī paliek. Tai valstij viņš arī jāapkalpo. Jāiegrāmato dokumentos, jāpiedāvā pajumte vai jāpērk biļete mājupceļam. Virkne valstu ar to netiek galā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pirmās atrodas laimes meklētāju ceļā - Grieķija, Itālija, Spānija. Dublinas regulu iecerēts grozīt tā, lai formāli dalībvalstis arī turpmāk varētu nepiedalīties migrantu pārvietošanas mehānismā, taču tādā gadījumā tām nāksies maksāt par solidaritātes maksājumu nodēvētu sodanaudu. Turklāt ar ceturtdaļmiljonu eiro varēs atpirkties tikai uz zināmu laiku.
Jaunā shēma paredz, ka gadījumā, ja kādā valstī migrantu pieplūdums pārsniedz 150% no references skaita - pēc Eiropas Komisijas domām, tas ir valstij atbilstošs daudzums -, migranti tiks pārvietoti uz citām dalībvalstīm. Izvēles tiesību viņiem nebūs. Zīmīgi, ka šis references skaitlis būs atkarīgs tikai no diviem kritērijiem - iedzīvotāju skaita un iekšzemes kopprodukta. Un nekādu citu apsvērumu. Ne Latvijai atstātais Padomju Savienības mantojums - simtiem tūkstošu imigrantu, ne Ungārijas ebreju kopiena, kas musulmaņus uztver kā reālu draudu. Tikai cilvēku skaits un nauda, 50% pret 50%.
Cūku galvas pie žoga
Neatkarīgajai Strasbūrā bija iespēja aprunāties ar diviem Ungārijas parlamenta deputātiem: Ģerģu Šeflinu un Pēteru Nīdermilleru. Ungārija kategoriski atsakās pildīt migrantu kvotas un pat tiesājās ar Briseli. Nesekmīgi.
Ģerģs Šeflins ir imigrācijas pretinieks. Starptautisku atpazīstamību izpelnījies pērn ar vienu ierakstu tviterī. Musulmaņus no rāpšanās pāri žogam uz Ungārijas robežas varētu atbaidīt ne tikai ar cilvēku attēliem, kas viņu kultūrā ir haram - strikti aizliegts: «Cūku galvas atturētu daudz efektīvāk.» Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzīst: «Par cūku galvām es saņēmu daudzas apsūdzības, bet mani vēlētāji bija iepriecināti.» Tomēr stāsts nav tikai par cūku galvām. Ungārijai ir vairāki būtiski pretargumenti velkamistu politikai:
«Jēdzieniski ir jāatšķir bēgļi no migrantiem. Mēs uzņemam bēgļus, bet mums nav obligāti jāuzņem migranti. Politiski mēs nevēlamies būt multikulturāla valsts, un tā ir mūsu demokrātiskā izvēle. Nedomāju, ka Latvija ir brīvprātīgi izvēlējusies sev tik lielu krievu minoritāti.» Otrs iemesls ir 100 000 cilvēku lielā ebreju kopiena, kurā ir arī holokaustā izdzīvojušie. «Beļģijas un citu teroraktu kontekstā Ungārijas valdības pienākums ir garantēt tās drošību.» Visbeidzot vairākumu migrantu neesot iespējams integrēt: «Vācijas presē daudz tika rakstīts par sīrieti - smadzeņu ķirurgu. Bet ir tiešām neticami, ka visi šie miljoni migrantu būs smadzeņu ķirurgi.» Ungārijas valdība tāpēc atbalsta ideju par Eiropas palīdzības sniegšanu tuvāk migrācijas izcelsmes valstīm - nometnēs Libānā un Jordānijā. «Eiropa nevar izglābt pasauli. Mēs nevaram būt vienīgais risinājums.»
Arī deputāts Pēters Nīdermillers, kam tuvāka velkamistu pozīcija, piekrīt, ka «mums nevajadzētu mobilizēt cilvēkus doties uz Eiropu. Ir pareizāk piedāvāt viņiem palikt savā komūnā, pie ģimenēm. Būt bēglim - tā nav viegla dzīve. Un, ko tādam divdesmitgadīgam nigērietim te darīt? Svešā valstī, svešā vidē. Valodu nezini, no visa baidies. Labāk palikt mājās. Bet vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies labāku dzīvi». Un šie labākas dzīves meklētāji ir ne tikai kaut kur kaut kā jāizvieto Eiropas iekšienē, bet arī sociāli jāintegrē. Jāizglīto, jāpiedāvā darbs. «Ja valstis atsakās dalīties šai pienākumā, tad tās ir Eiropas vienotības politikas beigas,» rezumē ungāru deputāts.
Latvijai neakceptējama ideja
Eiropas Parlamentā par Dublinas regulas grozījumiem galvenā atbildīgā ir zviedriete Cecīlija Vikstrēma. Vakar preses konferencē viņa skaidroja, kā darbosies jaunā sistēma. Pēc tam, kad kādas valsts migrantu limits būs pārsniegts, dators izlems, uz kurām valstīm viņus sūtīt tālāk - bez kādām diskusijām no vienas vai otras puses. Uz Neatkarīgās jautājumu, ko darīt, ja migranti nevēlas palikt norādītajā valstī, kā tas ir Latvijas gadījumā, viņa stāstīja, ka mums iebraucēju aprūpē jāņem piemērs no Igaunijas. Jādod darbs, pajumte, izglītība un visu veidu sociālā palīdzība, tad sagribēs. Itāļu kolēģis savukārt pajautāja, ko darīt, ja valsts nevēlas uzņemt musulmaņus, un deputāte viņu sabāra. Rasismam patvēruma meklētāju pārvietošanas shēmā neesot vietas. Cecīlijas Vikstrēmas izpildījumā atjaunotā Dublinas regula būtu pat radikālāka, nekā piedāvā Eiropas Komisija, tomēr maz ticams, ka dalībvalstis piekritīs atraut vaļā savas durvis kontrolētai, taču faktiski neierobežotai migrācijas plūsmai. Latvijas pārstāve Inese Vaidere atzīst, ka Eiropas Parlaments mēdz būt ļoti kreiss, bet Eiropas Savienības Padomei ir visas iespējas to neņemt vērā. «Neticu, ka kas tāds varētu tikt apstiprināts. Un arī Latvijā mēs nevaram ko tādu akceptēt!»
***
UNGĀRU NOSTĀJA
Pēters Nīdermillers: «Mums nevajadzētu mobilizēt cilvēkus doties uz Eiropu.»
***
Ģerģs Šeflins:
«Politiski mēs nevēlamies būt multikulturāla valsts, un tā ir mūsu demokrātiskā izvēle.
