Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu, kādēļ bērnu nav tik daudz, cik cilvēki vēlētos, visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis.
Pēdējo septiņu gadu laikā ir būtiski pieaudzis sabiedrības atbalsts lielām ģimenēm. 2010.gadā ģimeni ar trīs bērniem par ideālu uzskatīja 39% respondentu, un lielāka priekšroka tika dota divu bērnu ģimenei (41%). 2017.gadā jau teju puse jeb 48% aptaujas dalībnieku par vēlamo bērnu skaitu ģimenē uzskata trīs. Pieaudzis atbalsts arī vēl lielākām ģimenēm, savukārt divu bērnu mājsaimniecību piekritēju īpatsvars sarucis līdz 35%.
Reālā aina gan nav tik iepriecinoša - joprojām visbiežāk Latvijā sastopamas viena, divu bērnu un bezbērnu ģimenes, bet trīs atvases ir vien 11% aptaujāto. Turklāt šīs proporcijas pēdējo septiņu gadu laikā nav mainījušās.
Lūgti norādīt galvenos iemeslus, kāpēc daudzās ģimenēs Latvijā ir mazāk bērnu, nekā viņi vēlētos, pārliecinošais vairākums (81%) aptaujāto kā lielāko šķērsli min finansiālo līdzekļu trūkumu. Puse (49%) iedzīvotāju minējuši nepiemērotus sadzīves apstākļus. Salīdzinot ar 2010.gadu, abi šie rādītāji ir pieauguši. Savukārt cilvēku bažas un nedrošība par nākotni šajā laikā ir samazinājušās.
Lai gan, grupējot iemeslus, nepietiekams valsts atbalsts šogad minēts ievērojami retāk (32% - 2017.gadā; 41% - 2010.gadā), tomēr tieši lielāki pabalsti tiek atzīti par visefektīvāko risinājumu (71%) dzimstības uzlabošanai. Pēc iedzīvotāju domām, arī plašāks atbalsta pasākumu klāsts daudzbērnu ģimenēm (41%) un uzlabota bērnudārzu pieejamība (39%) dotu nozīmīgu artavu mērķa sasniegšanai.
Lielākās bažas par aizbraucējiem
Jautāti, kas, viņuprāt, demogrāfiski visvairāk apdraud Latviju, 63% aptaujātie atbildēja, ka tā ir iedzīvotāju aizbraukšana - salīdzinot ar aptaujas rezultātiem 2010.gadā, novērojams, ka turpina palielināties to iedzīvotāju īpatsvars, kuri aizbraukšanu uzskata par lielāko draudu. Mazāka sabiedrības daļa satraucas par zemu dzimstības līmeni (22%) un augstu mirstības līmeni sliktā veselības stāvokļa vai kaitīgu ieradumu dēļ (11%).
Latvijas sabiedrība satraucas ne tikai par lielu aizbraukušo skaitu, bet arī par mazu atgriezušos skaitu. Cilvēkiem šķiet, ka lielākā daļa aizbraukušo vairs neatgriezīsies - gandrīz divas trešdaļas jeb 62% uzskata, ka tuvākajos piecos gados atgriezīsies mazāk nekā 10% aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju. Tikai nepilni 5% aptaujāto ir noskaņoti optimistiski un cer sagaidīt vairāk nekā 25% aizbraukušo. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, būtiskas izmaiņas jautājumā par aizbraukušo atgriešanos nav vērojamas.
“Runājot par emigrāciju, ir jāizdala divu veidu emigrācijas iemesli. Viens no tiem nenoliedzami ir emigrācija ar mērķi atrast darbu un uzlabot savus un savas ģimenes sadzīves apstākļus. Kamēr Latvijā nav izveidota būtiska reemigrācijas atbalsta sistēma, nepalielinās vidējais darba samaksas līmenis pilsētās un reģionos, ir liela iespēja, ka Latvijas iedzīvotāji, kas ir aizbraukuši, meklējot labākus dzīves apstākļus, arvien stiprāk iesakņosies savā jaunajā mītnes zemē un arvien saruks cerības viņus sagaidīt atpakaļ Latvijā,” skaidro Guntars Reidzāns.
„Tomēr ir arī otra daļa aizbraucēju no Latvijas - tie ir jaunieši, kuri dodas uz ārvalstīm, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību, apgūtu valodas un gūtu starptautisku pieredzi savā profesijā. Mūsdienu jaunieši nereti lielākā mērā jūtas kā pasaules pilsoņi, kuri tik stingri neizjūt valstu un kultūras robežas, un uzskatu, ka labākas izglītības meklēšana ārvalstīs ir apsveicama un gan pašam jaunietim, gan visas valsts tautsaimniecībai vērtīga izvēle. Atgriežoties Latvijā, viņi ienes Latvijas tautsaimniecībā nebijušu pieredzi un inovatīvus risinājumus, tādējādi veicinot kopējo zināšanu līmeni un paaugstinot Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū. Nenoliedzami, aktuāls ir jautājums, kā šos jaunos, ambiciozos, kvalitatīvu izglītību un starptautisku pieredzi guvušos speciālistus ieinteresēt atgriezties Latvijā, un uzskatu, ka šim jautājumam ir jāpievērš arī būtiska valstiska interese,” turpina G.Reidzāns.
Lūgti norādīt, viņuprāt, efektīvākos iemeslus, kas veicinātu aizceļojušo atgriešanos, iedzīvotāji svarīgu lomu piešķīra aktīvam darba tirgum un atalgojumam. Par galveno dzenuli aptaujātie nosauca lielākas algas (81%) un darbavietu skaitu (54%). Aptuveni trešdaļa jeb 32% aptaujāto minēja, ka atgriešanos varētu veicināt dzīves dārdzības samazināšanās Latvijā.
Arvien vairāk cilvēku uzskata, ka atgriešanos Latvijā varētu veicināt lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai (20%). Pirms pieciem gadiem šis kritērijs aptaujātajiem šķita mazāk svarīgs.
Iedzīvotāji, lūgti norādīt, kādi ir galvenie labumi no Latvijas diasporas ārvalstīs, visbiežāk par ieguvumu atzina finansiālo atbalstu (63%), mazāk - jaunas pieredzes, ideju ienešanu sabiedriskajā dzīvē (17%) un Latvijas vārda nešanu pasaulē (15%). Jāpiebilst, ka gandrīz piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka nekādu ieguvumu no Latvijas diasporas ārvalstīs nav.
