Pirms divām nedēļām Sočos norisinājās ikgadējais diskusiju forums "Valdajs", kurā šīs Krievijas viedokļu līderi un citu valstu Kremlim tīkami eksperti diskutē par ārpolitiku. Pēdējā dienā jau tradicionāli uzstājas Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tāpēc notikums ir plaši atspoguļots medijos. Šoreiz uzmanību izpelnījās arī pārstāvis no Latvijas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Turp bija devies Jānis Jurkāns, kurš pēc pasākuma intervijā avīzes Izvestja portālam paziņoja, ka Krima ir Krievija, sankcijas ir jāatceļ un Latvija ir bezcerīga, korumpēta valsts.
Oktobra beigās Sočos notika kārtējais Valdaja diskusiju forums, kurā Krievijas ārpolitikas veidotāji, varai pietuvinātu mediju pārstāvji un Kremlim lojāli ārvalstu eksperti apspriež globālo politiku. Diskusijas nozīmi ceļ tas, ka tās noslēgumā uzstājās Krievijas prezidents Vladmirs Putins. Parasti Valdajā viņš izsaka tēzes, kas pēc tam atspoguļojas valsts ārpolitikā.
Negatīvo attieksmi pret nacionālām valstīm Putins izteica komentējot ne vien Katalonijas un Kurdistānas neatkarības centienus, bet arī senākus notikumus - PSRS un Dienvidslāvijas izjukšanu. Arī šoreiz Krievijas prezidents visās Krievijas nelaimēs turpināja vainot Amerikas Savienotās Valstis, kas bezkaunīgi izmantojušas Krievijas vājumu pēc PSRS sabrukšanas. Tas esot iemesls, kāpēc Krievija tagad drīkstot atteikties no neizdevīgām saistībām. Tikmēr Baltijas valstis un Latviju Putins šoreiz nepieminēja. Latvijas vārds "Valdajā" izskanēja vienīgi tādēļ, ka pasākumā piedalījās viesis no Latvijas- Jānis Jurkāns, pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs.
Pasākumā Jurkāns ar runām neuzstājās. Intervijā laikrakstam "Izvestja" pēc konferences Jurkāns pauda viedokli, kas ir pretrunā ar Latvijas ārpolitiku un sakrīt ar Kremļa propagandas tēzēm. Piemēram, ka Krimas jautājums ir atrisināts, Krima ir Krievija. Latvija esot ļoti korumpēta valsts. No bagātākās PSRS republikas Latvija esot kļuvusi par vienu no nabadzīgākajām Eiropas valstīm kas 27 gadu laikā pēc neatkarības atjaunošanas neko jaunu nav spējusi radīt. Intervijā "Nekā personīga" viņš apstiprināja, ka to tiešām teicis.
"Jūs varat zīmēt mani kā gribat, un es esmu mālēts un krāsots un pārkrāsots, man tas galvassāpes nedara," norāda bijušais politiķis.
Oļesja Sokolova-Godovaņuka/ F64 Photo Agency
Krievu presē izskanējis, ka bijušais Latvijas ārlietu ministrs konferencē bijis goda viesa statusā. To saka arī pats Jurkāns.
"Tas jāprasa viņiem, kāpēc. Bet es domāju, tāpēc ka man ir ļoti reāls skats uz ārpolitiskiem procesiem pasaulē un mana formula, kā veidot labas attiecības ar Krieviju ir ļoti reāla un ļoti loģiska. Tas ka, piedodiet, es domāju loģiski, nevis prokrieviski vai kā. Es domāju Latvijas labā. Latviski. Es domāju tā, kā lai izdzīvojam ar lielo kaimiņu, lai nebūtu karš un nebūtu nekādas okupācijas un tā tālāk. Tāpēc ir jārunā ar tiem cilvēkiem, ir jāzina, kādi ir viņu nodomi, kādi ir viņu noskaņojumi. Sēžot te pie Zilupes robežas to nenoskaidrosi. Arī skatoties visu laiku uz Briseli un klausoties, ko tie tur iesaka.. Tāpēc ir jāiet un jārunā. Un ja es esmu goda viesis, nu es esmu goda viesis. Nu i što," sarunā ar "Nekā personīga" norāda J.Jurkāns.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš uzsver, ka ir nožēlojami, ka cilvēks, kas savulaik cīnījās par savas valsts neatkarības atgūšanu, pēkšņi sāk atzīt tās pašas metodes ar kurām savā laikā Latvijas valsts tika okupēta, un de fakto zaudēja neatkarību. "Šajā gadījumā mēs runājam par izteikumiem saistībā ar Krimu, Krimas pretlikumīgās aneksijas leģitimizāciju."
Sestajā novembrī Jaltā notiks konference Krima mūsdienu starptautiskajā kontekstā. Tajā aicināti Krimas atbalstītāji, tur iecerēts dibināt Krimas draugu asociāciju. Pasākumā gaida arī trīs delegātus no Latvijas.
Konferenci organizē Krimas republikas Ministru padome. Galvenais atbildīgais ir padomes priekšsēdētāja vietnieks un Pastāvīgais Krimas pārstāvis pie Krievijas prezidenta Georgijs Muradovs. Viņš šajos amatos ir jau no 2014.gada. Pērn ASV viņu iekļāva sankcijām pakļauto Krievijas amatpersonu sarakstā.
Uz pasākumu uzaicināta arī Tatjana Ždanoka, Andrejs Mamikins un Jānis Jurkāns. Neviens no gaidītajiem viesiem Krimu tomēr neapmeklēs. Ždanokai tajā laikā esot darīšanas Maskavā, Mamikins neko par šādu konferenci nezinot. Arī Jurkāns nebraukšot.
"Nekad, nē. Tur gan es neiešu. Tas ir pavisam cits pasākums. Nē, es to nedarīšu. Es domāju, ka es jūtu to laukumu, lai es neiekāptu kaut kādā ļoti nepareizā politiskā vidē," sarunā ar "Nekā personīga" atklāj J.Jurkāns.
Lai gan vārdos Ždanoka, Mamikins un Jurkāns aicina atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu, uz turieni braukt viņi vairās. Prakse rāda, ka tās amatpersonas, uzņēmēji vai mākslinieki kas piedalās Krimas republikas valdības organizētos pasākumos, nonāk Ukrainas melnajos sarakstos.
Intervijā Jurkāns arī noliedza, ka viņa pēdējā laika aktivitātes sakaros ar Krieviju varētu liecināt par jauna politiska spēka organizēšanu vai ka viņš vēlētos pēc diviem gadiem iekļūt Eiropas Parlamentā.
