Liecināšanu aprauj 60 reizes un liek par to samaksāt
 
©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Tā dēvētās Lemberga prāvas 13. septembra tiesas sēdes atšifrējums rāda, ka tiesa Aivaru Lembergu pārtraukusi 60, bet prokurors Juris Juriss – 5 reizes. Prokurors, droši vien mēģinot parādīt sava viedokļa pareizumu, pat apšaubīja liecinošās personas garīgās veselības stāvokli, bet beigās tiesa par šo jandāliņu lika A. Lembergam samaksāt 380 eiro.

Tiesnesis Boriss Geimans A. Lemberga liecību apraušanai cita starpā izmantoja tādas frāzes kā «Jūs varat vienkārši pateikt, ka jums piederēja šīs te kapitāla daļas šajā kompānijā vai nē», «Vienkārši lieciniet tā, kā prasa likums un kā mēs nolēmām», «Cik reizes jūs to atkārtosiet vēl?» un «Absolūti piekrītam prokuroriem».

Prokurors Juris Juriss tiesai vairākkārt norādīja, ka A. Lemberga liecību sniegšanas stils nav pa prātam prokuroriem: «Atkal tie ir apsūdzētā prātuļojumi par to, kā kaut kam vajadzēja būt, nevis viņa liecība par to, kā ir kaut kas noticis saskaņā ar viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.»

Minētajā tiesas sēdē A. Lembergs cita starpā liecināja par to, ka neviena persona viņu nekad nav pārstāvējusi akcionāru sapulcēs kompānijā Briskly Ltd. Liecības par šo kompāniju tika aprautas, un vairāk nekā divdesmit minūtes tiesas zālē notika strīds par to, kā A. Lembergam būtu jāliecina, lai viņa liecības būtu pa prātam prokuroriem un līdz ar to arī tiesai. Strīds noslēdzās ar procesuālo sankciju piemērošanu A. Lembergam.

Tiesnesis Boriss Geimans: - Jūs zināt, saskaņā ar likumu jums ir tiesības iesniegt tiesai rakstveida liecību. Tādā gadījumā šī liecība jānolasa tiesas sēdē, bet, ja jūs negribat iesniegt, kāpēc jums nepieciešama šī lasīšana?

Lembergs: - Tā man ir ērtāk, un tā es ekonomēšu laiku. Ja es sākšu brīvā interpretācijā runāt, tur būs daudz lieku vārdu, iespējams, atkārtošanās. Kad brīvi runā, tad kaut ko aizmirst …

Geimans: - Jūs varat turpināt, bet mēs konstatējam, ka jūs pretēji likuma prasībām principā tagad rīkojaties. Lūdzu!

Advokāte Irina Kauke: - Likumā rakstīts, ka var iesniegt tiesai. Tātad ir tiesības arī neiesniegt. Ja ir materiāli, kurus grūti atcerēties, saskaņā ar likumu viņš var izmantot rakstiskas piezīmes un viņš var...

Geimans: - Piezīmes.

Kauke: - ...viņš var iesniegt tiesai, bet pienākuma tāda viņam nav.

Prokurors Jānis Ilsteris: - Godātā tiesa!

Geimans: - Tā, lūdzu!

Ilsteris: - Izmantojot šo te atkal pārtraukumu, es gribu vērst tikai uzmanību uz to, ka apsūdzētais Aivars Lembergs atkal kārtējo reizi novilcina procesu. Jo viņš bija šī gada 19. maijā jau pateicis, ka viņam par Briskly Ltd nekas nav zināms. Mēs atkal kārtējo reizi klausīsimies, ko tad viņš nav darījis un ko viņš nav zinājis. Viņš jau vienreiz ir pateicis, ka pēc 325. panta viņam nav nekāda sakara ar šo kompāniju, ka viņam nav nekas zināms. Es vēršu jūsu uzmanību, ka nav nepieciešams klausīties, ko tad viņš nav zinājis.

Kauke: - Godājamā tiesa! Tagad ir runa par to, vai viņam bija pienākums deklarēt valsts amatpersonas deklarācijā šīs kompānijas kapitāldaļas vai nebija. Par to viņš - šajā griezumā - viņš liecības nesniedza. Tagad viņš grib to darīt. Ir noteiktas pazīmes, vai personai pieder kāda kompānija vai tās kapitāla daļas vai nepieder; vai viņš izpilda juridiskā īpašnieka pienākumus, un kādā apjomā viņš pienākumus izpilda. Tātad viņam ir tiesības liecināt …

Geimans: - Ja viņš maijā sniedza patiesas liecības par to, ka viņam nekas nav zināms, ka viņam nav saistība ar šo kompāniju, pietiek pilnīgi atkārtot šos, šos divus teikumus, un viss, un tad…

Kauke: - Bet par pienākumu deklarēt?

Geimans: - Ja viņam nebija saistību, kāds pienākums var būt?

Kauke: - Godājamā tiesa! Amatpersonas deklarācija…

Geimans: - Kurš sniedz liecības - jūs vai jūsu aizstāvamais?

Kauke: - Viņam ir tiesības.

Ilsteris: - Godātā tiesa, es vēl bišķiņ papildināšu. Pēc 325. panta, kas viņam arī ir norādīts, ka viņš ir konfliktā, jo viņam piederēja šīs te Briskly Ltd kapitāla daļas. Tad viņš pasaka, ka nekas nav zināms. Vai tad 219. pantā savādāka piederība nekā 325. pantā? Tā jau tikai atkal laika vilcināšana, demagoģija!

Geimans: - Jā! Pilnīgi pareizi! Pilnīgi piekrītam!

Lembergs: - Jā! Tur ir …

Geimans: - Jūs sniedzāt patiesas liecības maijā? Jūs apstiprināt šodien šīs liecības?

Lembergs: - Godājamā tiesa! Apsūdzībā pēc 325. panta, jūs jau varbūt atceraties, varbūt ne, pusgads ir pagājis, protams, - tur bija apsūdzība par «patiesā labuma guvēja tiesībām». Tagad es nerunāju par patiesā labuma guvēja tiesībām, jo apsūdzībā pēc 219. panta man nav inkriminēts, ka es neesmu deklarējis patiesā labuma guvēja tiesības. Tāpēc jau es gribēju nolasīt apsūdzību. Tagad iznāk, apsūdzībā ir teikts, ka no 1999. līdz 2004. gadam...

Geimans: - Jūs varat vienkārši pateikt, jums piederēja šīs te kapitāla daļas šajā kompānijā vai nē?

Lembergs: - Godātā tiesa, es liecināšu tā, kā es esmu sagatavojis savu liecību. Pēc tam var uzstādīt man jautājumus. Es gribu iziet cauri visiem aspektiem, kas var būt par iemeslu …

Geimans: - Apsūdzētais!

Lembergs: - ...notiesājošam spriedumam...

Geimans: - Tiesa var jebkurā brīdī uzdot jautājumu! Es tagad jums jautāju - jums piederēja šīs norādītās simt kapitāla daļas šajā kompānijā?

Lembergs: - Es, godātā tiesa, gribu noliecināt…

Geimans: - Nē, piedodiet, desmit tūkstoši kapitāldaļas.

Lembergs: - Tur apsūdzībā nav teikts desmit tūkstoši.

Geimans: - Kur viņam piederēja ne mazāk kā desmit tūkstoši kapitāla daļas.

Lembergs: - Tas nav viens un tas pats. «Desmit tūkstoši» vai «ne mazāk kā desmit tūkstoši», tās ir dažādas lietas.

Geimans: - Tā! Jūs atsakāties atbildēt uz manu jautājumu?

Lembergs: - Es vēlos izmantot tiesības liecināt.

Geimans: - Jā vai nē?

Lembergs: - Es, godātā tiesa, izmantoju tiesības neliecināt pret sevi, atbildot uz jūsu jautājumu.

Geimans: - Jūs varat vispār neliecināt.

Lembergs: - Nē! Es gribu liecināt!

Geimans: - Tad atbildiet uz jautājumu?

Lembergs: - Godātā tiesa! Desmit minūtes jau ir pagājušas! Es gandrīz būtu pabeidzis lasīt.

Juriss: - Godātā tiesa! Mēs vēršam uzmanību! Protams, var jau izlikties, ka cilvēks nesaprot, jo tiešām tas vairs nebūs pārspīlēti no manas puses, noteikti, ka valsts apsūdzības uzturētājam ir jāuztraucas par to, vai psihiskais un garīgais veselības stāvoklis apsūdzētajam atļauj saprast viņa reālās darbības. Jo, ja cilvēks pasaka, ka viņam nekas nav zināms par kaut kādu priekšmetu, tad, kā viņš var sniegt liecības pēc tam par šī priekšmeta izskatu! Nu, galu galā šeit visi pieauguši, loģiski domājoši cilvēki! Ja tādas loģikas, izpratnes cilvēkam nav, tad tiešām jāšaubās par viņa garīgajām spējām. Citu variantu nav! Bet būsim atklāti. Nu, kas tur varētu būt neskaidrs? Ja cilvēks saka, ka viņš šādu kompāniju nepazīst, viņu nekas nesaista ar šo kompāniju! Ja viņš tālāk vēlas sniegt liecības par to, kas viņu it kā nesaista šajā kompānijā, vai kas varētu nesaistīt, tas nozīmē, ka cilvēks pilnā mērā neapzinās situāciju, par kuru viņš vispār stāsta, viņam nav realitātes izjūtas. Nu jāšaubās par viņa psihiskām un pārējām īpašībām. Tas ir saprotams.

Lembergs: - Man ir šaubas par jūsu…

Geimans: - Tā!

Juriss: - Tiesa jums nedeva tagad vārdu!

Geimans: - Tā!

Lembergs: - Jums arī nedeva!

Juriss: - Man, man iedeva tiesa!

Lembergs: - Nē, neiedeva!

Juriss: - Es palūdzu tiesu, un tiesa man atļāva.

Lembergs: - Nē, neiedeva! Jūs pielēcāt kājās bez atļaujas, ja kas. Jā! Man šaubas par jūsu garīgo līdzsvaru!

Juriss: - Jums nav tiesības!

Lembergs: - Jo mēs šo priekšmetu neizskatām!

Geimans: - Vienu mirkli!

Lembergs: - Te nav cirvis...

Geimans: - Tā, sēdieties, lūdzu!

Lembergs: - ...un slepkavība!

Geimans: - Sēdieties, lūdzu, abi! Jā, lūdzu! Atklāti runājot, es nedomāju, ka apsūdzētais nesaprot, ko viņš dara. Tiesas kolēģija uzskata, ka viņš apzināti ignorē procesa virzītāja, tiesas kolēģijas prasības un viņš vilcina procesu. Līdz ar to tiesu kolēģija pieņēma lēmumu piemērot kārtējo reizi Aivaram Lembergam procesuālo sankciju piespiedu naudu vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša algas jeb 380 eiro apmērā. Lēmums nav pārsūdzams, bet desmit dienu laikā Rīgas Apgabaltiesai var iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu. Tas ir mūsu lēmums.»