Zinātnieku spītības dēļ tā dēvēto čekas maisu atvēršana, visticamāk, nebūs iespējama, jo nebūs radīta metodoloģija, kā droši un sabiedrību bez pamatota iemesla netracinot to izdarīt. Paši zinātnieki gan uzskata, ka maisu atvēršanai šķēršļu nav. Saskaņā ar likumu Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu speciāli čekas dokumentu pētniecībai radītajai VDK zinātniskās izpētes komisijai darbs jābeidz nākamā gada 31. maijā. Taču Saeimas Nacionālajā drošības komisijā strādājošajiem deputātiem ir aizdomas, ka, beidzoties termiņam, šis darbs pabeigts nebūs.
Šīs aizdomas balstās faktā, ka komisijas pētnieki nevēlas pakļauties Satversmes aizsardzības biroja prasībai parakstīt dokumentus, kas ļautu tiem iepazīties ar visiem SAB rīcībā esošajiem VDK materiāliem un vienlaikus uzliktu tiem par pienākumu ievērot slepenības režīmu. Pētnieku interpretācijā šo dokumentu parakstīšana nozīmētu, ka viņi kļūtu par SAB darbiniekiem.
«Uzskatu, ka čekas maisi ir jāatver, taču tikai ar tādu nosacījumu, ka ir izstrādāta metodika, kas ļautu izvērtēt, cik lielā mērā kartotēkā esošā persona ir vainojama sadarbībā ar čeku. Cik saprotu, nauda ir iztērēta, bet tas nav izdarīts,» saka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais, Saeimas Nacionālajā drošības komisijā (NDK) strādājošais Kārlis Seržants. Viņš uzskata, ka pētnieku spītības dēļ netapusī metodika varētu būt galvenais iemesls, kāpēc lēmums par čekas maisu tālāko likteni varētu būt jāpieņem pēc 13. Saeimas vēlēšanām izveidotajai valdībai, kaut arī saskaņā ar likumu šāds lēmums valdībai jāpieņem līdz nākamā gada oktobra beigām. 13. Saeimas vēlēšanas paredzētas nākamā gada 6. oktobrī.
Uz to, ka pilnvērtīgas metodikas izstrādei komisijas pētniekiem trūkst informācijas, norāda arī citi NDK strādājošie deputāti, kuri atgādina, ka VDK kartotēkā atrastie vārdi neko neizsaka, ja nav izpētīti pārējie dokumenti. Tiek apelēts pie tā, ka, atverot čekas maisus Latvijas valsts dibināšanas simtgadē, tas sabiedrībā varētu radīt nevajadzīgu spriedzi, jo atklātos, ka ar VDK sadarbojusies teju visa inteliģence.
Citās domās ir VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. Viņš norāda, ka gala ziņojuma sagatavošanai komisijai ir pietiekami daudz materiālu, jo tās rīcībā ir arī informācija par tiem materiāliem, kuriem pieeju bez attiecīgu dokumentu parakstīšanas liedz SAB.
«Nav jau tā, ka daļēji nezinām, kas tur ir. Nav tā, ka neesam galīgi informēti. Secinājumus noteikti varēsim izdarīt. Turklāt vēl ir laiks, lai pie tā piestrādātu,» saka K. Kangeris. Viņš arī uzsver, ka komisija no sākta gala bijusi par dokumentu nodošanu atklātībai. Šī iemesla dēļ tā arī aicina Valsts prezidentu panākt, lai Saeima īpašo likumu, kas līdz ar citām lietām nosaka dokumentu pieejamības ierobežojumus, padarītu par spēkā neesošu. Šādā veidā SAB liktie šķēršļi tiktu likvidēti un dokumenti bez izpētes un sistematizācijas pabeigšanas kļūtu pieejami visiem interesentiem.
Pagaidām par labu čekas maisu atvēršanai nosliekusies tikai viena valdošās koalīcijas partija - Nacionālā apvienība. Partijas valde un Saeimas frakcija šo jautājumu pārspriedīs nākamajā nedēļā, bet tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka maisi atverami vēl līdz Latvijas simtgadei arī tad, ja nebūs pabeigta izpēte. Viņaprāt, savas sadarbības nianses tad būs uz čekas maisos esošo personu sirdsapziņas.
