Ar pozitīvu skatījumu uz Latvijas autoceļiem un to uzturētājiem intervija ar Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Gunti Karpu (G. K.) un LAU Rīgas ceļu rajona direktoru Ivaru Munkenu (I. M).
- Ceļinieki, tāpat kā dzelzceļnieki un mežinieki, bieži vien nozares uzņēmumos strādā dinastijām, pārmantojot ne tikai profesionālās zināšanas un pieredzi, bet arī domāšanas veidu un dzīves uztveri. Vai LAU strādā ceļinieku dinastiju pārstāvji?
G. K.: - Ar lepnumu varu teikt, ka tas nav tikai mīts, arī ceļu nozarē pastāv dinastijas, kas no paaudzes paaudzē nodod mīlestību pret savu valsti un vēlmi, lai Latvijas ceļi būtu skaisti un sakārtoti. LAU ir uzņēmums, kura pirmsākumi ir rodami kopā ar Latvijas ceļinieku nozares dibināšanu (no 1919. gada 1. augusta). Šobrīd uzņēmuma ietvaros strādā vairāk nekā 80 ģimeņu pārstāvji, bet pavisam noteikti mūsu uzņēmumā ir vēl tādas ģimenes, kurās kāds no locekļiem strādā citā ar nozari saistītā uzņēmumā.
I. M.: - Piekritīšu tam, ka LAU strādā gan profesionāli, gan zinoši darbinieki - ceļinieki, tomēr, ritot laikam, mūsu domāšanas veids un dzīves uztvere mainās. To ietekmē gan jaunās tehnoloģijas, gan informācijas pieejamība, straujais dzīves ritms. Tomēr, ja runājam par zināšanu un pieredzes pārmantojamību, tad ir ļoti būtiski, lai pieredzes bagātākie darbinieki nodotu savas prasmes un zināšanas jaunākajiem kolēģiem. Rīgas ceļu rajonā ir darbinieki, kuru ģimenes locekļi strādā mūsu uzņēmumā vai kādā citā ar ceļu nozari saistītā uzņēmumā. Lepojamies ar tiem, kuri šajā uzņēmumā strādā jau 40 un vairāk gadu - vidējais Rīgas ceļu rajona strādājošo darba stāžs ir 16 gadu, bet vidējais darbinieku vecums 50 gadu. Šie skaitļi uzskatāmi parāda, ka gan uzņēmumā kopumā, gan mūsu ceļu rajonā ir salīdzinoši zema kadru mainība.
- Vai izdodas piesaistīt jaunus speciālistus? Vai jaunie labprāt izvēlas studijas vai vidējās profesionālās mācību iestādes, lai kļūtu par vienu no ceļiniekiem? Ko varat viņiem solīt, sākot no prakses līdz karjeras izaugsmei?
G. K.: - Mūsdienu ceļiniekam ir nepieciešama laba izglītība - jāiegūst pamatīgas teorētiskās zināšanas, ko sniedz izglītības iestādes, kā arī jāmāk strādāt ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas nemitīgi pilnveidojas. Šādas iemaņas var iegūt, tikai veicot konkrētus darbus ar konkrētām iekārtām. Šodienas ceļiniekam ir jāprot gan rakt ar lāpstu, gan vadīt mūsdienu inženiertehnikas brīnumus - datorizētas iekārtas. Lai nākotnē piesaistītu kvalificētus jaunos speciālistus, cenšamies sadarboties ar profesionālajām skolām, pieņemam praktikantus, no kuriem daži pēc skolas beigšanas savu karjeru veido LAU. Gribu atzīmēt Smiltenes tehnikumu, ar ko izveidojusies laba sadarbība - skolas vadība mūs ir uzaicinājusi dalībai tehnikuma konventā, un tas nozīmē, ka profesionāļu viedoklis ir svarīgs arī mācību programmu aktualizēšanas procesos. 2017. gada pirmajā mācību pusgadā LAU ir nodrošinājis prakses vietas 12 dažādu ceļu nozares studentiem gan vidējā profesionālajā, gan augstākās izglītības līmenī.
I. M.: - Varu tikai priecāties par tiem jauniešiem, kuri izvēlas mācības vidējās profesionālajās mācību iestādēs vai studijas augstskolās, lai nākotnē kļūtu par ceļinieku un strādātu nozarē, kurā iespējama pastāvīga izaugsme un attīstība, pilnveidojot sevi un lepojoties ar izvēlētās profesijas nozīmību. Mēs varam tikai mēģināt iztēloties situāciju, kā būtu, ja nebūtu neviena, kurš rūpētos par esošo ceļu uzturēšanu!
Laikā, kad es pats studēju ceļinieka profesiju toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad RTU), fakultātē pie sienas bija plakāti ar saukli Ceļinieks - nākotnes profesija. Un tam var tikai piekrist, jo bez labiem, sakārtotiem ceļiem nav valsts attīstības. No savas puses varu aicināt jaunos speciālistus pievienoties ceļinieku nozares saimei, tajā skaitā mūsu uzņēmumam, un solīt interesantu un visai sabiedrībai nepieciešamu un nozīmīgu darbu. Ir vērts pieminēt valstī popularitāti guvušās Ēnu dienu aktivitātes, kurās iesaistās arī LAU darbinieki.
Vienlaikus sistemātiski saviem darbiniekiem nodrošinām kvalifikācijas paaugstināšanas kursus.
- Diemžēl beidzamajos gados sabiedrībā mākslīgi tiek veidots viedoklis, ka pie Latvijas visai bēdīgā ceļu stāvokļa ir vainojami ceļinieki, tajā pašā laikā visiem ir skaidri zināms, ka vainojama ir valsts attieksme un trūcīgais budžets.
I. M.: - Ceļu lietotāju vērtējums mums ir svarīgs, un diemžēl bieži tas ir negatīvs - tas ir tas stāsts, kad slimnieks zina labāk par ārstu, taču ir novērojama pozitīva tendence - ceļu uzturētājus vaino aizvien mazāk. Ceļu stāvokļa vērtējums autovadītājam veidojas atkarībā no maršruta, pa kuru viņš brauc. Protams, ņemot vērā ilglaicīgo ceļiem nepieciešamā finansējuma deficītu, ir jāpiekrīt, ka vēl ir daudz kas darāms un uzlabojams, tomēr es pats, būdams arī autovadītāja lomā, novēroju, ka kopiespaids par ceļu stāvokli ar katru gadu uzlabojas.
G. K.: - Diemžēl ceļi saņem atpakaļ vien trešdaļu no finansējuma, ko ceļu lietotāji samaksā nodokļos. Pārējais finansējums tiek izlietots citu valstiski svarīgu vajadzību nodrošināšanai. Mēs ļoti novērtējam tās reizes, kad par paveikto darbu mums pasaka paldies ceļa lietotāji, pasažieru pārvadātāji un pašvaldības.
Ceļš nav domāts LAU, VAS Latvijas Valsts ceļi vai Satiksmes ministrijai. Pēc būtības ceļi ir reģionu asinsrite un valsts ekonomikas balsts. Faktiski tā ir mūsu bagātība un reizē arī problēma, jo Latvijā ir ļoti liels ceļu kopgarums un blīvums, kas veidojies laikā, kad Latvijā ļoti liela iedzīvotāju daļa dzīvoja viensētās un uz katru no tās veda savs ceļš. Tādējādi attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ceļu kopgarums ir ievērojami lielāks nekā, piemēram, Vācijā.
Ekrānšāviņš no avīzes
- Redzot ikdienā ceļa strādniekus, redzams, ka tas ir ļoti grūts un sūrs darbs - nesaudzē nedz vasaras karstā saule, nedz ziemas sniegputenis.
I. M.: - Jāpiekrīt, ka ceļinieku darbs ir ne tikai interesants un sabiedrībai nozīmīgs, bet arī ar savu sūrumiņa garoziņu. Tik tiešām, LAU darbiniekiem nākas strādāt dažādos laikapstākļos - saulē, kad nereti ceļa virsmas temperatūra sasniedz 60-70 grādu, lietū, kad pūš stiprs vējš, puteņo. Šobrīd gribu izteikt atzinību visiem LAU uz ceļa strādājošajiem - gan greideristiem, kuri rūpējas par grants ceļiem; gan ekskavatoru un traktoru vadītājiem, kuri prot gan prasmīgi rakt grāvjus, gan atjaunot caurtekas, gan pļaut zāli un griezt krūmus; gan ceļu strādniekiem, kuri, strādājot uz ceļa lielas satiksmes kustības apstākļos, prasmīgi un dažbrīd pat drosmīgi un aukstasinīgi veic melno segumu bedrīšu remonta darbus, atjauno ceļa zīmes, barjeras; gan mūsu autovadītājiem, kuri laikapstākļos, kad ceļa brauktuve ir slidena vai snieg un ir putenis, tumsā, jau trijos četros no rīta, dažbrīd ar kaskadierim piemītošām spējam kā pirmie izbrauc maršrutus - veic kaisīšanas vai tīrīšanas darbus, rūpējoties, lai pārējiem autovadītājiem būtu drošāka braukšana. Dažreiz, ziemas sezonā, rīta stundās, mēs sastopamies ar autobraucēju izteikumiem: «Braucu, bet neredzēju nevienu kaisītāju!» Šādos gadījumos aicinu autovadītājus tomēr domāt kritiski un ņemt vērā realitāti - vienlaikus un visur LAU mašīnas neatradīsies. Iesaku katram autovadītājam sekot līdzi laikapstākļiem un to izmaiņām un prognozēt iespējamo ceļa stāvokli savā braukšanas maršrutā.
- Priekšā ziema ar saviem izaicinājumiem - ko teiksiet sabiedrībai pirms saspringtā darba posma?
G. K.: - Kopumā esam gatavi. Tas zināmā mērā ir rutīnas darbs, jo pāreja uz ziemas sezonu mums sākas jau augustā, septembrī. Tad jau sāk gatavot kaisāmo materiālu un gatavot tehniku. Beidzamo gadu siltajās ziemās ceļu uzturētājiem un ceļu lietotājiem sarežģītākās un bīstamākās dabas parādības ir melnais ledus un sasalstošs lietus, kas brauktuves pārklāj ar ledu. Šajā ziemā centīsimies būt tuvāk ikvienam ceļa lietotājam caur sociālajiem tīkliem un telefona aplikācijām. Mēs nevaram būt vienlaikus uz katra ceļa posma , lai konstatētu braukšanas apgrūtinājumus, bet, lai iespējami operatīvi reaģētu, es aicinu ceļa lietotājus ziņot par apledojušiem ceļiem pa tālruni 80005555, kā arī izmantot aplikāciju Waze, kurā tagad ir iekļauta iespēja ziņot par laikapstākļiem uz ceļiem. No vienas puses, tā ir papildu informācija mums kā ceļu uzturētājiem, bet vissvarīgākais ir tas, ka ar ziņu Waze jūs varat paziņot citiem ceļa lietotājiem par bīstamajiem apstākļiem, lai viņi kļūst piesardzīgi. Ziemas dienesta darbus, ja to ļauj laikapstākļi, veicam pirms satiksmes intensitātes maksimuma stundām. Parasti agri no rīta no pulksten 3.00 līdz 6.00. Visa informācija par aktuālo situāciju un strādājošo tehniku (beidzamo divu stundu laikā) tiks atspoguļota LVC mājaslapā www.lvceli.lv.
I. M.: - Tradicionāli ziemas sākumā, kad saskaramies ar pirmo apledojumu un sniegu, ir izaicinājums visiem satiksmes dalībniekiem. Un gandrīz vienmēr sabiedrībā izvēršas viedokļu apmaiņa par tēmu, ka kādus ziema pārsteidza nesagatavotus. Varu tikai apliecināt, ka ceļinieki ziemas sezonas izaicinājumiem ir atbilstoši sagatavojušies. Ņemam vērā mūsu senču gudrību un «ragaviņas gatavojam vasarā» - LAU apcirkņos ir gan kaisāmais materiāls, gan atbilstoši ziemas darbiem aprīkota tehnika. No 1. novembra darbu diennakts režīmā jau veic 28 informatīvie un operatīvie dežuranti visās LAU nodaļās, kā arī četri reģionālie dežuranti. Šie darbinieki ir tie, kas, konstatējot autoceļu uzturēšanas klasei neatbilstošus braukšanas apstākļus, nekavējoties organizē ziemas uzturēšanas darbu sākšanu. Es vēlētos aicināt visus autovadītājus jau laikus noskaņoties un atbilstoši sagatavoties ziemas sezonai - novērtēt savu automašīnu tehnisko stāvokli, savlaikus nomainīt ziemas riepas. Un galvenais aicinājums ievērot bausli, ka vienmēr jāizvēlas savām prasmēm un braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un stils.
