Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Ievieš būtiskas izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā

© Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

Saeimas Sociālo lietu komisija trešdien no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta izslēdza iepriekš atbalstīto veselības aprūpes finansējuma sadales regulējumu, pret kuru iebildumus pauda privāto medicīnas iestāžu pārstāvji.

Par nepieciešamību nesteigties ar lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā, bet turpināt diskusijas par to ilgākā laika posmā komisijas sēdē izteicās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un veselības ministre Anda Čakša.

Premjers šo aicinājumu izteica ar mērķi, lai nekavētu Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta virzību Saeimā.

Izslēgtās izmaiņas paredzēja, ka privātās medicīnas iestādes varēs sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus.

Tā vietā komisija šodien nolēma, ka Ministru kabinetam līdz 1.jūlijam jāsagatavo ziņojums par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem arī privātajās ārstniecības iestādēs.

Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona.

Savukārt terciārā veselības aprūpe ir augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.

Jau ziņots, ka Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija iepriekš atbalstīja šo finansējuma sadales regulējumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka veselības aprūpes finansējuma sadales regulējums, kas ļaus privātajām medicīnas iestādēm sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus, tieši un nesamērīgi diskriminēs privātās medicīnas iestādes, kas līdz šim veiksmīgi sniegušas pakalpojumus pacientiem.