Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

VAI ZINĀJI?: Latvijā top tik daudz dažādu vīnu

AKLĀ DEGUSTĀCIJA. Šo vīna skatē aizgūto ideju varētu īstenot arī mājas viesībās. It kā vienkāršs uzdevums – noteikt, no kādiem augļiem vai ogām darīti trīs vīni. Acis jāaizsien, lai garšotāji neredzētu dzēriena krāsu, jo augļu un ogu vīniem tā mēdz būt «nodevīga». Degustētājiem negāja viegli: pussaldais balto jāņogu vīns tika noturēts gan par rabarberu, gan par aveņu vai ābolu vīnu, aveņu vīns – par upeņu vīnu, bet no brūklenēm un medus darītajam dzērienam par izejvielām tika piedēvēti granātāboli, ķirši un jāņogas © Lauris Aizupietis/F64

Pirmo reizi apmeklējot Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkoto augļu un ogu vīna skati, iespaidi ir pārsteidzoši – tik daudz vīndaru, tik daudz dzērienu šķirņu. Parasti neiznāk visu šo bagātību sastapt vienuviet, bet ikgadējā skate, kas notika šajā otrdienā, deva iespēju iepazīties ar 12 vietējo vīndaru produkciju, nogaršot, aprunāties, arī noskatīt idejas gadumijas dāvanām un varbūt pat priekšdienām izplānot ekskursiju uz kādu no vīna darītavām, jo daudzas ir gatavas arī uzņemt viesus, stāstīt, rādīt, rīkot degustācijas un piedāvāt vēl citas atpūtas iespējas.

Latvijas vīndari aicina izgaršot dzīvi, vēlas parādīt, ka vīna ogas nav tikai vīnogas vien, viņi veic radošus eksperimentus un arī popularizē vīna baudīšanas kultūru. «Vīns ir baudviela, kas sniedz prieku arī ikdienā, bet nevajag to padarīt par uzturlīdzekli,» saka vīndare Evija Kopštāle no Durbes.

Lauris Aizupietis/F64

NO KRIMULDAS MUIŽAS. Vīndarim Jānim Mikanam un viņa dzīvesbiedrei Dacei NRA lūdz īsi un vienkārši pastāstīt, kā vislabāk degustēt, lai, neieslīgstot pārmērīgos smalkumos, tomēr gūtu iespējami pilnīgu priekšstatu par katra dzēriena garšu. Sākt ieteicams ar sausākajiem baltajiem vīniem, bet nobeigt ar piesātinātākajiem sarkanajiem, pēc tam kārta liķieriem un beigās - visstiprākajiem dzērieniem - daudzu vīndaru piedāvājumā ir arī tādi. Degustējot izvērtē dzēriena krāsu, smaržu un konsistenci, tad iedzer malku un patur mutē, lai visa mēle būtu nosegta, nedaudz mēli pakustina, pēc tam var norīt vai, ja paredzēts degustēt vēl daudz šķirņu, arī izspļaut. Pēc kāda mirkļa sajūt pēcgaršu. Lai garšas nesajauktos, visvienkāršākais ir pēc katra dzēriena izskalot muti ar ūdeni, var uzkost baltmaizi vai mazu gabaliņu siera, šim nolūkam izmanto arī šokolādi. Viens no iecienītākajiem vīna darītavas Cremon produktiem ir ceriņu ziedlapiņu vīns - vīns laimīgiem cilvēkiem, kā saka pats vīndaris

Lauris Aizupietis/F64

NO HOBIJA PAR BIZNESU. Vīndaris Džons Brauns dara vīnu Latvijā jau 16 gadu. Viņa tēvs nācis no Limbažiem, māte no Rīgas, bet dzīves ceļš abus aizvedis uz Angliju. Vīndara prasmes Džons apguvis no mātes. «Tas bija manas mammas hobijs, sāku palīdzēt, un pamazām hobijs kļuva par biznesu,» stāsta vīna darītavas Jokas īpašnieks. Iecienītākais no darītavas klāsta ir pussaldais rudens aveņu vīns un sausais ozollapu vīns. Vaicāts, vai tiešām jo vecāks vīns, jo labāks, Džons teic, ka zināmu laiku vīna kvalitāte uzglabājot ceļas, bet pēc tam tā atkal krītas. Viņa pieredzē vecākais vīns bijis glabāts sešus gadus. Savukārt ļoti senām vīna pudelēm, kuras pārdod starptautiskās izsolēs, ir kolekcijas vērtība, tas ir naudas ieguldījums

Lauris Aizupietis/F64

DARĪTS GAUJAS SENLEJĀ. Līgatnes vīndara Ainara Vanaga veikumu prezentē meita Sintija Vanaga kopā ar draugu Arturu Lapiņu. Vīna darīšanas entuziasmu un tradīcijas ģimene mantojusi jau vairākās paaudzēs. Uzmanību darītavas produkcijā piesaista pussaldais lāceņu vīns un ābolu ledus vīns. Āboli pa ziemu tiek atstāti ārā salā un tajos vairojas dabiskais cukurs, tāpēc izspiestā sula ir tik salda, ka vīna gatavošanas procesā papildus cukurs nav jāpievieno, tāpat netiek pievienots arī ūdens. Kādu šķirņu āboli šim dzērienam piemēroti - tas ir vīndara noslēpums