Šajā piektdienā, pēc 7 mēnešus gaidīšanas Ogres rajona tiesa beidzot uzrakstīja pilno spriedumu lietā, kurā apsūdzēts Ogres mērs. Spriedumu nolasīja jau pavasarī, taču 3 reizes atlika tā rakstīšanu. Likums šādu izņēmumu pieļauj tikai vienu reizi. Ārkārtas pārbaudē par darba organizāciju Ogres rajona tiesā, atklājies, ka spriedumu kavējusī tiesnese krimināllietās bieži atliek vai groza iztiesāšanas laiku. Pirmajā instancē neizskatīta kāda lieta guļ jau 17 gadus. Pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Tiesnese Zeltīte Kusiņa karjeru sākusi, kā izmeklētāja, ilgu laiku bijusi prokurore, līdz 2005. gadā nonāca Ogres rajona tiesā. Oktobrī tieslietu ministra izveidota komisija ārkārtas pārbaudē šajā tiesā konstatējusi vairākus trūkumus. Viens no tiem - pārāk ilgie termiņi tiesneses Kusiņas skatītās lietās.
Krimināllieta par kādas auto avārijas izraisīšanu pirmās instances tiesā atrodas jau astoto gadu. Sēdes atliktas piecas reizes, vairākkārt grozīts iztiesāšanas laiks un divas reizes lieta vispār noņemta no izskatīšanas.
Katra nākamā tiesas sēde nozīmēta pēc gada vai pat ilgāk. Cietušie sūdzējušies ministram, ka tiek pārkāptas viņu tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency
Pirmais tiesneses Kusiņas komentārs raidījumam "Nekā personīga"ir skops. Tomēr nākamajā dienā viņa skaidro, kāpēc komisijas un ministra kritikai nepiekrīt. Viņa 7 gadus krimināllietas šajā tiesā skatījusi praktiski viena un neizskatītās lietas esot tikai sekas lielajai slodzei. Viņas lietvedībā patlaban ir vairāk nekā 100 mt lietu.
Atlikt pilna sprieduma sastādīšanu krimināllietā var tikai vienu reizi. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja tagad vērtē, vai pret tiesnesi Kusiņu nav rosināma vēl viena disciplinārlieta.
Egils Helmanis, kuram tiesnese kavēja sprieduma rakstīšanu, ir nacionālās apvienības biedrs. Tieslietu ministrs pārstāv to pašu partiju. Tiesnese domā, ka pastiprinātā interese no tieslietu ministrijas par viņas darbu ir cieši saistīta ar notiesājošo Helmaņa spriedumu.
"Vai es varu atļauties kritizēt ministru, diezin vai. Taču teikšu pēc būtības, neiztiesātās lietās prasīt paskaidrojumu, manā skatījumā šādā griezumā, to varētu traktēt kā ietekmēšanu, jo neiztiesāta lieta ir diezgan sensitīva. Un mums ir ļoti jāuzmanās, lai mēs kādu viedokli nepaustu vēl pirms gala lēmuma," norāda tiesnese.
Tieslietu ministrija ārkārtas pārbaudes tiesās veikusi arī iepriekš. Četros gadījumos atklātais bijis pietiekams, lai rosinātu disciplinārlietas pret tiesnešiem.
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktore Egita Gintere norāda, ka ja ir zināms, ka tiesnesis ilgstoši slimos, tad varbūt ir vērts izvērtēt iespēju un pārdalīt lietas , lai neizskatītās virzās tomēr uz priekšu. "Jo no ministrijas nevar gaidīt, ka mēs sāksim pārdalīt lietas, norādīsim, kas ir jādara tiesnesim. Tiesas priekšsēdētājam ir savas pilnvaras un pienākumi, viņš ir uz vietas tiesā, viņam jāizvērtē situācija, lai lietas ietu uz priekšu."
Jau nākamgad pavasarī Ogres rajona tiesa beigs pastāvēt kā atsevišķa tiesa. To, saskaņā ar tiesu teritoriālo reformu, pievienos Jelgavas tiesai.
