Zāļu patēriņa dati 2017. gada 1. pusgadā liecina, ka 75 procenti no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumiem bija ģenēriskās zāles. Latvijā ģenēriskās zāles visvairāk lieto sirds-asinsvadu sistēmas slimību ārstēšanai, nervu sistēmas slimību ārstēšanai, kā arī sistēmiski lietojamos pretinfekcijas līdzekļus.
Šo datu apkopojumu Zāļu valsts aģentūra izplatījusi pēc tam, kad Latvijas Ārstu biedrība veikusi aptauju, izzinot ārstu viedokli par oriģinālajiem un ģenēriskajiem medikamentiem. Apgalvojumam, ka oriģinālajiem medikamentiem jādod priekšrocības, jo tie ir labāk pārbaudīti, pilnībā vai drīzāk piekrīt 70 procenti ārstu, bet vēl vairāk - 78 procenti - ārstu priekšroku dotu oriģinālajiem medikamentiem, ja pacients jau tādus lietojis un ir zināma to iedarbība. 84 procenti ārstu piekrituši, ka lēmums par oriģinālā vai ģenēriskā medikamenta izvēli ārstam būtu jāpieņem kopā ar pacientu. Puse ārstu tajā pašā laikā nepiekrīt apgalvojumam, ka oriģinālās un ģenēriskās zāles neatšķiras, kā dēļ tad arī būtu jānozīmē tieši ģenēriskie medikamenti, kuru cena, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, vidēji ir uz pusi mazāka nekā oriģinālajiem medikamentiem (2015. gadā oriģinālā zāļu iepakojuma vidējā cena bija 9,76 eiro, bet ģenēriskā - 4,08 eiro).
Ekrānšāviņš no avīzes
Zāļu valsts aģentūras eksperti skaidro, ka ģenēriskajās zālēs ir tāda pati aktīvā viela kā oriģinālajās zālēs un tās lieto tādu pašu slimību ārstēšanai kā oriģinālās zāles. Atšķirīgs ir ģenērisko un oriģinālo zāļu nosaukums, kā arī var atšķirties šo zāļu palīgvielas (krāsvielas, smaržvielas) un iepakojums. Jaunradītas zāles aizsargā patents (ne mazāk kā desmit gadu). Pēc datu aizsardzības perioda beigām konkrētajām zālēm, izmantojot tādas pašas aktīvās vielas tādā pašā devā un zāļu formā, kādas ir oriģinālajiem medikamentiem, tās drīkst ražot arī citi zāļu ražotāji, un tās ir ģenēriskās zāles.
Zāļu valsts aģentūras speciāliste Egita Diure norāda: lai gan ģenērisko zāļu iedarbība ir tāda pati kā oriģinālajām zālēm, ne vienmēr veselības aprūpes profesionāļi šo nostādni atbalsta un atzīst, ka pacientiem nelabprāt izraksta ģenēriskās zāles. Statistikas dati rāda, ka trīs no četriem pārdotajiem zāļu iepakojumiem Latvijā ir bijušas tieši ģenēriskās zāles. Dati arī liecina, ka Latvijā ģenēriskās zāles visvairāk lieto sirds-asinsvadu sistēmas slimību ārstēšanai, nervu sistēmas slimību ārstēšanai, kā arī sistēmiski lietojamos pretinfekcijas līdzekļus. «Ģenēriskās zāles satur to pašu aktīvo vielu tādā pašā koncentrācijā kā oriģinālās zāles. Palīgvielu kvalitatīvais un kvantitatīvais saturs var atšķirties, taču ar nosacījumu, ka atšķirības neietekmē aktīvās vielas iedarbību,» saka E. Diure. Latvijā Zāļu valsts aģentūra uzrauga gan oriģinālo, gan ģenērisko zāļu nekaitīgumu un analizē ziņojumus par blakusparādībām. E. Diure uzsver, ka līdz šim nav konstatētas būtiskas atšķirības blakņu ziņojumu skaitā oriģinālajām un ģenēriskajām zālēm. Ja pacients konstatē zāļu blaknes, par to ir jāziņo savam ārstam, farmaceitam vai Zāļu valsts aģentūrai.
