Nacionālais veselības dienests piedāvā ģimenes ārstiem parakstīt līgumu, kurā trūkst būtiskas līguma sastāvdaļas, proti, par pakalpojumiem paredzētās samaksas apmērs. «Nacionālais veselības dienests prognozējamo samaksas apmēru ir nosūtījis kā informatīvu materiālu un sola, ka to vienpusēji paziņos tad, kad ministrija būs sadalījusi piešķirtos budžeta līdzekļus,» norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Neraugoties uz joprojām pastāvošajām domstarpībām ar Veselības ministriju un tās dienestiem, ģimenes ārsti oficiāli vienojušies pārtraukt streiku, kas sākās vasarā.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulcē aizvadītājā nedēļā ģimenes ārsti izskatīja Ministru kabineta un Veselības ministrijas prasības ārstu darbam 2018. gadā un apsprieda e-veselības sistēmas darbības aktualitātes, kā arī lēma par tālāku rīcību, kas nepieciešama ģimenes ārstu darba labākai nodrošināšanai. S. Veide stāsta, ka ģimenes ārsti ir saņēmuši no Nacionālā veselības dienesta «rīkojumu» parakstīt līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2018.-2020. gadā un līgumu par e-veselības lietošanu. Dienests «lūdz» tā atsūtītos līgumus parakstīt dažu dienu laikā. «Līgumus vienpusēji ir sagatavojis Nacionālais veselības dienests, ģimenes ārsta tiesības un tiesiskās intereses šajos līgumos nav ietvertas,» apgalvo S. Veide. «Prasības parakstīt vienas puses sastādītu līgumu, kurā tiek nodrošinātas tikai vienas līgumslēdzējpuses intereses, ir pretrunā līgumu brīvības principam, kura ievērošanas obligātumu paredz Valsts pārvaldes iekārtas likums un citi saistošie tiesību akti.» Ģimenes ārstu asociāciju neapmierina tas, ka dienests piedāvā ārstiem parakstīt līgumu, kurā trūkst par pakalpojumiem paredzētās samaksas apmēra. Prognozējamais samaksas apmērs ir nosūtīts kā informatīvs materiāls un Nacionālais veselības dienests sola, ka to paziņos tad, kad Veselības ministrija būs sadalījusi piešķirtos budžeta līdzekļus.
«Biedru sapulce nolēma pieprasīt Nacionālajam veselības dienestam nekavējoties saskaņot ar asociāciju primārās veselības aprūpes pakalpojumu 2018. gadam līguma nosacījumus, lai garantētu ģimenes ārstu līgumisko tiesību un interešu aizsardzību,» skaidro S. Veide. Biedru sapulcē ģimenes ārsti, apkopojot kolēģu sniegto informāciju, arī nonākuši pie secinājuma, ka ārsta iespējas lietot e-veselības sistēmu ir būtiski ierobežotas sistēmas darbības trūkumu dēļ. Tieši par e-veselības lietošanu arī ir galvenās prasības, kas pieņemtas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulcē, proti, ģimenes ārsti nolēma pieprasīt Nacionālajam veselības dienestam saskaņot e-veselības līguma nosacījumus, sākt e-veselības sistēmas lietošanu ar daļu e-darbnespējas lapa, bet daļu e-recepte lietot tad, ja katras receptes izrakstīšana neaizņem ilgāk kā 60 sekundes janvārī, ilgāk kā 30 sekundes februārī, pārējās e-receptes izrakstīt tad, ja tas netraucē pacientu ārstēšanas darbu. «Lai pacienti neciestu e-veselības trūkumu dēļ, kad e-veselības sistēma neļauj ātri sagatavot dokumentu, izsniegt pacientam nepieciešamo dokumentu papīra formā un par to izdarīt ierakstu kartītē,» arī šādu prasību izteikuši ģimenes ārsti. Tāpat mediķi plāno reģistrēt e-veselības sistēmas tehniskās darbības trūkumus, apkopot un nosūtīt gan asociācijai, gan Nacionālajam veselības dienestam, kas ir atbildīgs par e-veselības ieviešanu. Ģimenes ārsti arī nobalsoja par streika pārtraukšanu un plāno, ka streiks tiks atsākts 2018. gadā, ja valdība nepildīs streika prasības.
Jāatgādina, ka Ģimenes ārstu asociācija sāka streiku šāgada 3. jūlijā, ģimenes ārsti nepieņēma pacientus, nesniedza valsts apmaksātu medicīnisku palīdzību. Ģimenes ārsti bija pieprasījuši Veselības ministrijai izveidot Izlīguma komisiju, taču Veselības ministrija atteicās to darīt, jo neuzskatīja, ka ģimenes ārsti ir tiesīgi streikot (proti, viņi ir pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem valsts slēdz līgumus, nevis - darba ņēmēji). Jūlija vidū ģimenes ārsti turpināja streiku citā formā - atsākot pieņemt pacientus, bet ierobežotā skaitā. Ģimenes ārstu prasības bija saistītas ar finansējuma palielināšanu ģimenes ārsta praksēm, kvalitātes kritērijiem un e-veselību.
Nacionālais veselības dienests apstiprina, ka ir sācis līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātu veselības pakalpojumu sniegšanu 2018. gadā. Jaunie līgumi ir nosūtīti visām ģimenes ārstu praksēm, un tie atšķirībā no iepriekšējiem gadiem paredzēti uz trim gadiem. Dienests skaidro, ka jaunā līgumu slēgšanas kārtība ir saistīta ar administratīvā sloga mazināšanu, bet arī nodrošināšot stabilitāti ilgākā laika posmā. «Līguma perioda pagarināšana līdz trim gadiem neietekmē valsts finansējuma plānošanas procesu - tāpat kā līdz šim finansējums tiks plānots gadam, tas norādīts katras ārstniecības iestādes individuālajā prognozētajā finanšu paziņojumā, kas nosūtīts kā līguma pielikums,» skaidro Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga. Turpmāk katru gadu pēc likuma par valsts budžetu izsludināšanas tas tiks nosūtīts no jauna. Līgums paredz iespēju to pārtraukt jebkurā brīdī.
