"Sasildi Ziemassvētkos": Ar divām adāmadatām un gribu

JĀSTRĀDĀ. Šiem Ināras Klipsones tamborēti adītajiem ežukiem ziemas miegs nav ne prātā – būs jāsilda plaukstas /Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
  • JĀSTRĀDĀ. Šiem Ināras Klipsones tamborēti adītajiem ežukiem ziemas miegs nav ne prātā – būs jāsilda plaukstas /Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
1 / 1

«Ada taču ar divām adatām, tās pārējās tur tikai mētājas,» atsmaida pensionētā sākumklašu skolotāja Ināra Klipsone (83), kad, pārcilājot viņas radītos cimdus un zeķes, kārtējo reizi pārvaicāju, vai arī šis cimds vai zeķe adīta nevis ar piecām, bet divām adatām. Iepriecināt tuviniekus, atbalstīt rokdarbniekus un iegādāties arī Ināras kundzes darinājumus var senioru Ziemassvētku tirdziņā Ogres kultūras centrā no 11. līdz 16. decembrim.

Tik uz divām

«Es nekad neadu citādi, viss tik uz divām. Adu ar apaļajām adatām un mūsu rokdarbu pulciņā Kamolītis tā daru vienīgā. Ērti un vienkārši,» uzsver rokdarbniece. Un jāpiebilst - ar izdomu: dūrainis, kas adīts vienā gabalā pēc piegrieztnes un pēc tam sašūts; cimds, kas sākts no purna; cimds - ezis - vienlaikus adīts un tamborēts; cimds, kurā pīnes iezīmē pūces siluetu. «Tikai ausis palielākas tai pūcei sanāk, bet bērniem dikti patīk. Vecākiem atkal - ežu cimdi. Reiz pat visai ģimenei tādus noadīju.» Neparastajā tehnikā darinātie dūraiņi skatās savām kustīgajām ačtelēm - vienubrīd kāds šķiet mazliet priecīgāks, cits domīgāks. Pūces un eži var būt īsti rotaļu biedri bērniem.

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Trīs bērni un vīrs zinātnieks

Ināras kundze māk adīt kopš bērnu dienām, jo visas tantes un citi radi bijuši lieli rokdarbnieki. Dažādu veidu rokdarbi viņai - pēc profesijas sākumklašu skolotājai - bijusi nozīmīga ikdienas sastāvdaļa visu dzīvi. 1975. gadā Ināra ieguvusi Tautas daiļamata meistares nosaukumu - bijusi prasmīga audēja. Uz jautājumu, kas bija jāizdara, lai iegūtu šādu kvalifikāciju, kundze atbild: «Tur vajadzēja lielu gribu, lielu laiku un prasmi atrast laiku. Jo man bija trīs bērni un vīrs zinātnieks, kam ikdienas dzīve neinteresēja nemaz.» Vajadzēja prast izgrozīties un atrast laiku. Pamatā tad austas svītrainās segas, kas tikušas realizētas uzņēmumā Daiļrade. Paralēli bijusi aizraušanās ar mezglošanu. Patiesībā - laikam nav rokdarbu tehnikas, ko prasmīgā sieviete nepārzinātu, jo viņu vienmēr interesējis viss aktuālais. Tomēr aušanai svītru pārvilka trauma, kuras dēļ Ināra vairs nevarēja sēdēt stellēs, un uz rokdarbu skatuves uznāca mazās formas - adījumi, tamborējumi, dažādu dekoru veidošana, pērlīšu vēršana, krellīšu tamborēšana un daudz kas cits. Tūkstošiem lielu un arī pavisam sīciņu lietu.

Logo

Dzīvesveids, ne peļņa

Viss, kas rokdarbos jauns, tas meistarei jāizmēģina. «Man vajag, lai rokas kustētos,» virpinot pirkstus, Ināras kundze raksturo dzīves moto. Rokdarbi nav nekāds bizness, lielāko daļu izstrādājumu pašizmaksas veido dzija - par darbu samaksa sanāk niecīga, bet ne jau tās dēļ viņa un latviešu sievietes ada, tamborē vai auž, vai šuj. Tas ir gēnos.

Astoņdesmit trīs gadi nav maz, un cits Ināras vietā jau būtu padevies vaimanām par veselību, bet kundze vien garāmejot piemin ligu un stāsta par savu jaunāko plānu - zeķi, kas nebūtu jālāpa. Tā sastāvēs no divām daļām: stulma un augšpuses un maināmās pēdas daļas, kas būs pietamborēta un, mūžu nokalpojusi, tiks noārdīta ar vieglu rāvienu.

KUR UN KAD? Ogres pensionāru rokdarbu Ziemassvētku tirdziņā Ogres kultūras centrā no 11. līdz 16. decembrim no pulksten 10 līdz 18

Komentāri [1]

 
sandris grasis
Prieks par ''Sasildi Ziemassvētkos'' akciju... Gunta Bojāra grāmatu ''Zīda Čūska'' jau saņemšu...
14.decembris 2017, 16:35 Atbildēt

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!