Intervijā Neatkarīgajai starptautiski atzīts eksperts, ekonomikas maģistrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Zinātnes fonda (ZF) padomes loceklis Igors Zlotņikovs pūlas pievērst mūsu uzmanību nākotnei un atgādina, ka pasaule mainās. Lai kā mēs uztvertu šīs pārmaiņas, vēlams, lai esam tām gatavi. Un pirmām kārtām tām jābūt gatavai mūsu izglītības sistēmai.
- Pērnā gada nogalē satiku vairākus nopietnus cilvēkus, kuri pauda gluži vai apokaliptisku nākotnes vīziju. Tādēļ jautāšu - kādi faktori patlaban nosaka mūsu stāvokli? Gan plašā, gan lokālā kontekstā.
- Iespējams, atbildēšu uz šo jautājumu negaidīti. Mēs tiešām esam lūzuma situācijā. Mēs ar jums jau 2011. vai 2012. gadā runājām par to, ka notiek transformācija, bet mums nav tai adekvātas jēdzienu sistēmas… Situācija ir sarežģīta. Šajā ziņā es neesmu starojošs optimists. Es saprotu, ka notiek karš… Tas mums katram ir jāapzinās. Arī tas, ka šis nav parasts karš. Tajā neiznīcina mājas, teritorijas, infrastruktūras… Tas ir karš par prātiem, par cilvēku apziņu. Lielā mērā tas ir karš par nākotni. Tāpēc, ka mēs dzīvosim šajā nākotnē un - ir ļoti svarīgi, kā tā būs iekārtota.
- Taču šādam karam piemīt arī zināms attīstošs aspekts…
- Jā, šajā dramatiskajā situācijā ir pozitīvs moments, kuru es fiksētu šādi: turpmāk tā dzīvot nedrīkst! Pastāvošā, kredītprocentā balstītā ekonomiskā sistēma ir nonākusi līdz kliņķim. Gan tas pats pilnīgi neiedomājamais parāda apmērs daudzās valstīs, gan sociālā nevienlīdzība, gan darba dalīšanas sistēma, kura piedāvā ļoti stingru cilvēku funkcionalizāciju, taču neparedz viņu attīstību, ir jau nonākuši savā vēsturiskajā galapunktā.
Savukārt transformācija pamatā pastāv jaunu tehnoloģisku risinājumu jomā. To ir apjēguši daudzās valstīs un, saprotot, ka jaunām tehnoloģijām vajadzēs jaunus cilvēkus, sākuši transformēt izglītības sistēmu. To lieliski paveikuši amerikāņi. Faktiski visas tehnoloģiskās novitātes ir amerikāņu novitātes.
- Taču nesen dzirdēju vienu gudrinieku citējam Vivekanandu: ja tiks pilnveidotas vien tehnoloģijas un mašīnas, ne pie kā laba tas nevedīs…
- Jā. Jā! Tāpēc ir ļoti svarīgi transformēt cilvēku apziņu. Kā to izdarīt? Ar izglītības sistēmu!
- Vai patiesi!? Ar mūsu izglītības sistēmu, kurai pirmajā vietā (tas mans personiskais uzskats) acumirklīgas, politizētas ambīcijas, nevis nākotnes sabiedrības kvalitāte?
- Latvijā vidējā izglītība ir politizēta, bet augstākā pamatā tiek uztverta kā bizness. Kā bizness, kurš ļauj pelnīt tiem, kas ir šo mācību iestāžu īpašnieki. Ar izglītību tam nav nekāda sakara.
- Tostarp Latvijā ir cilvēki, kuri, lai izslēgtu šī biznesa aspekta prevalēšanu, piedāvā pārslēgties tikai uz valsts augstāko izglītību.
- Arī tas neatrisina problēmu. Valstij nav tik daudz naudas. Tā ir ilūzija. Amerika gāja citu ceļu. Viņi radīja tā sauktos endowment fondus. Šie fondi ļauj veidot saprotamus gada budžetus un nodrošina vairāk vai mazāk saprotamu universitāšu pastāvēšanas sistēmu. Un tas ļauj universitātēm īstenot dažādas ar izrāvienu saistītas idejas.
Piemēram, Krievijas Federācijā par tādu izrāvienu kļuva 2005. gadā aizsāktais projekts Skolkovo. Tā ietvaros pastāv Vadības skola Skolkovo, par kuru es runāju un kura noteikusi pilnīgi jaunu pārvaldes speciālistu izglītošanas sistēmu. Es piedalos dažās Vadības skolas programmās. Skola gatavo rektorus Krievijas augstākajām mācību iestādēm. Tas ir viens no nedaudziem lielas sistēmas transformācijas ceļiem, kurš sākas ar augstākā līmeņa pārvaldes kadru sagatavošanu.
Un es priecājos par to, ka esmu atradis Latvijā domubiedrus LZA prezidenta Ojāra Spārīša un ZF priekšsēdētāja Valentīna Jeremejeva personās. Taču pie mums, Latvijā - no vienas puses, diemžēl ir notikusi jēdzienu aizvietošana, no otras - politiskās dzīves formas, par kurām tiek runāts kā par nacionālas valsts formām, ir nonākušas līdz savai vēsturiskajai robežai.
- Proti?
- Proti - valsts ir kļuvusi ērts līdzeklis noteiktam ļaužu lokam, kurš nodarbojas ar politiku. Šī loka pamatproblēma ir - budžets, dalība budžeta sadalē. Mēs esam sarežģītā stāvoklī. Es te atsaukšos uz nelaiķa, Latvijas ekonomista Pētera Guļāna darbu, kurā viņš apgalvo, ka vairāk nekā 90% Latvijas ekonomikas veido ārvalstu kapitāls. Proti - Latvija ir citu valstu ekonomiska kolonija. Tādēļ pastāv virkne jautājumu, kuri ir jāuztver ļoti nopietni, un, neba meklējot - kurš vainīgs, jāsāk strādāt nākotnei. Un tieši šī ievirze - darīt - man ļoti imponē LZA Zinātnes fonda nostājā.
ZA tiešām spēj sakoncentrēt visveselīgākos (ne politiskos, bet intelektuālos) spēkus un atklāti piesaistīt cilvēkus no ārzemēm. Zinātne allaž bijusi internacionāla. Proti - intelektuālajai darbībai nav par varītēm jābūt tikai nacionālai. Un tieši ZF manā uztverē spēj izvēlēties tos virzienus, kuri Latvijā ir interesanti, un organizēt to visu pasaules līmenī.
- Taču pašas ZA projekti gaida it kā piešķirtu naudu gadiem. Kamēr IZM vīžos izstrādāt attiecīgas instrukcijas… Kā vērtēt šādu procesu?
- Bet mūsdienu zinātne taču nepastāv kā valsts institūts. Tā pastāv kā sarežģīti veidots pasaules institūts ar ļoti sarežģītu finansējumu. Jā, valstij ir savas zinātnes programmas, taču zinātnes pasūtītājs pamatā ir transnacionālās korporācijas un starptautiskās komandas.
Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka notiks visas ekonomiskās sistēmas nomaiņa. Šis process saucas - ciparošana. Šo virzienu līderi rada jaunu platformu, tā saukto Blockchain (arī Block chain: block - block, chain - ķēdīte), kas savas darbības ātruma un Big Data izmantošanas dēļ ļauj atsacīties no milzīga daudzuma starpnieku, tostarp - ierēdņu, un pārlikt viņu funkcijas datorsistēmā.
- Tātad - daudzi cilvēki kļūs lieki. Tas ir sāpīgi…
- Protams… Tā ir ļoti nopietna problēma, kuru, manuprāt, apzinās arī ierēdņi. Proti - kādēļ mums atbalstīt virzienu, kurš liegs mums darbu?
Taču esmu gandrīz vai pārliecināts, ka, pateicoties šādām izrāviena tehnoloģijām, jau tuvākajā laikā prāvs starpnieku slānis tiks aizvākts.
- Atvainojiet, Igor, taču pagaidām tie ir vien labi nodomi. Piemēram, Latvijas izglītības bildi patlaban raksturo visai liela muļķības klātbūtne (mans subjektīvs uzskats). Kaut vai lietās, kas saistās ar krievu skolu transformāciju…
- Es savu nostāju esmu paudis jau sen - problēma nav mācību valoda! Problēma ir mācību saturs. Ko mācīt! Tas nozīmē - kādas darbības, kādas formas, metodes, līdzekļus, kādas organizatoriskas, pārvaldes struktūras mēs iesaistām šajā izglītībā. Mūsu izglītības sistēma pastāv vēl kopš Jana Amosa Kamenska laikiem, kad vajadzēja ļoti ātri sagatavot darbaspēku.
- Starp citu, Jans Kamenskis bija viens no tiem, kuri apgalvoja, ka vismaz līdz 12 gadu vecumam izglītošanai jānotiek dzimtajā valodā.
- Bet tas taču ir acīmredzami. Viss atkarīgs no tā, ko mēs mācām. Ja mēs mācām domāšanu, tad tā ir saistīta ar valodu. Tā ir saistīta ar valodas jēdzienisko uzbūvi. Ja latviešu valodai būtu sava zinātne, filozofija, jēdzieni, kas atbilst pasaules tendencēm, tad to mācītos visā pasaulē.
- Te mēs varētu arī pastrīdēties. Latviešiem ir savi filozofi, zinātnieki… Kādēļ gan lai mūsu nacionālie apsvērumi par savu patību būtu mazsvarīgāki par «pasaules tendencēm»?
-Tiktāl, cik runājam par nacionālajām īpatnībām - man patīk Jaunzēlandes pieredze. Jaunzēlande ir interesanta valsts, kurā arvien pastāv maori cilts, kas, pretodamās angļu kolonizatoriem, saglabājusi tiesības uz savu dzīvi. Jaunzēlandē arvien ir maori karalis. Jaunzēlandieši ir radījuši savu valsti, kurā nacionālā problēma ir atrisināta. Visi bērnudārzi ir maori bērnudārzi, viņi runā maori valodā, dzied tradicionālās maori dziesmas un dejo dejas. Viņi visi ir viena putna - kivi, vienas valsts bērni. Taču - no pirmās klases sākas strikta apmācība lieliskajā angļu valodā.
- No tā izriet, ka Latvijas krievu skolās jābūt ļoti kvalitatīvai latviešu valodas mācīšanai un latviešu valodas skolotājiem mazākumtautību skolās vēlams būt cienījamiem, pašlepniem savas tautas pārstāvjiem.
- Tas būtu ideāls variants, ja vien būs laba skolotāju sagatavošana. Tas ir primārais. Taču tas nozīmē, ka jāpārskata daudzas skolotāju sagatavošanas programmas. Manā izpratnē Latvijas problēma šobrīd ir - katastrofāli zema izglītošanas kvalitāte. Tāpēc, ka skolotāji pamatā ir vecās formācijas ļaudis.
- Tātad jūs uzskatāt, ka izglītības sistēmā nav notikusi savlaicīga, kvalitatīva skolotāju paaudžu nomaiņa?
- Es te nedomāju par paaudžu maiņu, bet par to, ka ir jābūt citām izglītošanas tehnoloģijām.
- Taču jūs sakāt, ka pat Latvijas augstskolu rektori nepieslēdzas jūsu tēmai. Pieslēdzas Zinātņu akadēmija. Te rodas jautājums - vai Latvijas pārvaldes forma atbilst tautas ekonomiskās apziņas līmenim? Tas taču ir svarīgi, lai fonda idejas gūtu adekvātu praksi?
- Nē - neatbilst. Lai tās atbilstu, tiem, kuri rada likumus, jābūt pilnīgi citai kompetencei. Un - te nepavisam nav runa par juristiem. Juristi ir noteiktu ideju noformētāji. Šajā ziņā likumdošana un likumu piemērošana ir divas dažādas jomas.
Turklāt likumi nav mūžīgi. Ir jānotiek transformācijai. Likumi tāpat kā cilvēki dzīvo savu dzīvi. Tiem ir sava vēsturiskā loma. Līdzko pagājis kāds vēsturiskās dzīves posms - likumiem jāmainās.
Jā, patiesi, tas viss jādara nopietni, pārdomāti. Taču tieši šīs iemaņas - domāšanu, saprašanu - izglītības sistēma neveido. Izglītības sistēma nemāca analizēt situāciju, atklāt problēmas, risināt šīs problēmas… Bet tas var kļūt par jauno izglītības saturu.
Un tā jau vairs nav tik vien kā fizika, ķīmija, vēsture. Jaunās izglītības saturs ir - jaunas kompetences, jaunas spējas, jaunas zināšanas, jaunas prasmes un jaunas formas, kādās tas viss notiek. Un - problēma, protams, nav valodā…
- Taču patlaban, cik saprotu, ārpus ZA ietvariem par to netiek domāts. Patlaban mēs joprojām cītīgi vairojam ierēdņu skaitu…
- Es domāju, ka tā savā ziņā ir nopietna mūsu valsts slimība.
- Vai tad mēs nemākam pārvaldīt savu valsti?
- Nemākam. Un tā ir viena no nopietnākajām problēmām. Tādēļ, ka valsts pārvaldīšana - tā nav to politisko personāžu nomaiņa, kuri dala budžetu, tā nav līdzekļu tērēšana politisko partiju finansēšanai… Taču šo cilvēku politiskie mērķi parasti ir lokāli. Es negribu nevienu apvainot, taču būtībā tā ir iezemiešu pārvaldes un varas sistēma. Jo vairāk - tā ir aprobežota sakarā ar to, ka pastāv strikts dalījums saistībā ar valodu. Bet, no otras puses, pastāv arī ļoti nopietnas klanu intereses. Mazā valstī tā allaž ir sāpīga tēma. Tostarp dzīves kvalitāte - tā ir pilnīgi citā pusē.
To visu saprazdams, es ceru, ka ZF mēs spēsim kaut ko izdarīt. Es satiku Ojāru Spārīti un Valentīnu Jeremejevu, kuriem arī rūp šīs lietas. Viņi saprot, ka caur politiskajām sistēmām ar to neizrauties, bet caur ZA - var mēģināt.
- Jūs piesaucat izrāviena nepieciešamību. Bet kur fonds, kur Latvijas zinātne ņems tam līdzekļus?
- Jā, zinātnes finansējums ir ne tik vien kā nepietiekams. Tie ir nabagu graši. Tādēļ, ka Latvijas budžeta sistēma nav domāta zinātnei. Diemžēl līdzekļus zinātnei neprot piesaistīt valsts oficiālās, par ekonomiku atbildīgās struktūras. Tās nespēj nodrošināt pat zinātnes izdzīvošanas, kur nu vēl attīstības budžetu.
Ko darīt? Viens no variantiem - paraudzīties, kas notiek pasaulē. Tur notiek ļoti daudz kas interesants. Zināšanas šobrīd patiešām kļūst par jaunās ekonomiskās sistēmas pamatu. Taču zināšanas nerimti mainās. Tātad ir vajadzīgas arī tādas sistēmas, kuras veido jaunas zināšanas, nepieciešama spēja nepārtraukti atrasties situācijas spicē, redzēt problēmu un spēt to risināt.
Visi šie jautājumi ir saistīti arī ar to, ka pasaulē patlaban rit ļoti nopietna finanšu sistēmas transformācija. Dažādu kriptovalūtu tapšana. Pilnīgi citu tehnoloģiju rašanās (piemēram, blockchain tehnoloģija). Paraugieties, kas notiek ar Bitcoin. Bitcoin ir maksāšanas līdzeklis izvērstā pasaules internetkomunikāciju sistēmā. Tas nav piesaistīts valstij. Tādēļ, ka pasaule, kura tika uztverta kā atsevišķu valstu pasaule, ir beigusies.
- Taču - atgādināšu, ka visas tehnoloģiskās revolūcijas ir radījušas šādus vai tādus politiskus satricinājumus.
- Mēs fondā ļoti labi saprotam galvenos pasaules izaicinājumus. Ar ciparošanu saistītā rūpnieciskā revolūcija ir jau notikusi. Cipari vispirmāk spēj risināt daudzus jautājumus, kurus šobrīd risina cilvēki. Turklāt - dzīves ilguma palielināšanās. Vācijā 80 gadi jau ir norma. Un, beidzot, pats galvenais - izglītības sistēma. Tieši tai ir jāpievēršas. Nevis jāstrīdas par to, kādā valodā mācīt. Vai mēs savus bērnus gatavojam nākotnei? Varbūt par nākotni jau jārunā ķīniešu valodā? Saprotat? Vai mums ir ķīniešu valodas stundas? Proti - mums ir jārod visiem šiem izaicinājumiem sava atbilde.
Mēs fondā šo to darām. Sākam apspriest iespējamos LZA projektus. Pirmkārt, ir jāveic revīzija un jānoskaidro mūsu iespējas pasaules līmenī. Izrādās - tādas ir. Piemēram - visprecīzākie Latvijā tapušie kosmiskie pulksteņi. Par tiem tagad interesējas Šveicē. Plus - skaistā Pasaules problēmu institūta ideja. Lai mēs saprastu, kas notiek pasaulē. Latvijā to vēl nesaprot. Un šo sapratni nedos partijas. Bet to var dot Zinātņu akadēmija.
Un vēl - ideja, kuru savulaik definēja filozofs Arnis Rītups - Apsteidzošās attīstības institūts. Projekts Latvija. Kas ir Latvija šajā jaunajā situācijā? Tā vairs nav nacionāla valsts, kura brieda latviešu prātos XVIII, XIX, XX gadsimtā… Valsts ideja attīstās.
- Es saprotu un pieņemu jūsu sacīto, ciktāl runa ir par LZA. Bet ārpus tās ietvariem es teiktu, ka jūs stāstāt pasakas. Piemēram, vai esat mēģinājuši savu ideju praktiskas īstenošanas dēļ saistīties ar kādiem varas līmeņiem, uzņēmējiem… Kas no tā iznācis?
- Mums ir ļoti nopietns smart city projekts. Gājām ar to uz Rīgas domi. Pagaidām atbildi neesam saņēmuši. Taču - atsaucās Ventspils. Kur jēga?
LZA prezidents bija noorganizējis vairāku Latvijas zinātnieku braucienu uz Ķīnu. Grupā bija arī Valentīns, kuram ir sešu gadu biznesa pieredze šajā Āzijas valstī. Viņi tur parakstīja vienošanos ar ļoti lielu Ķīnas fondu, kurš ir ieinteresēts šādā smart city projektā. Ventspils atsaucās. Viņi ir gatavi dot šim projektam teritoriju. Tātad - darbosimies caur Ventspili. Jo Ventspils izrādās dinamiska, uzņēmējdarbību saprotoša un ātri reaģēt spējīga pilsēta. Tātad - ZF ir izveidojis partneru ķēdi: Šveice-Ķīna-Latvija. Šajā projektā iesaistās arī citi starptautiski partneri.
Turklāt mēs rīkojamies, lai uz Latvijas simtgadi izlaistu kriptovalūtu Bitlats. Patlaban kriptovalūtu tirgus apgrozījums pārsniedz lielvalstu iekšzemes kopprodukta apjomu. Latvija ar saviem 24 miljardiem eiro tur nav saskatāma. Tā ir cita pasaule, tā ir cita tehnoloģiska platforma, tā ir cita ekonomika. ZF mēs patlaban esam aizsākuši projektu AETERNUM, kuram tiks piesaistīti arī Latvijas resursi.
- Labi - resursi… Bet - kurš vāks smadzenes?
- Tālab mēs centīsimies īstenot projektu, kurā ietilpst arī universitātes radīšana LZA paspārnē. Tā ir ideja, ar kuru es atnācu uz fondu. Tā būs īpaša mācību iestāde. Ne skolniekiem, bet tiem, kuri grib saprast, kas notiek pasaulē.
- Taču, raugi, RTU profesors Jānis Vanags saistībā ar cilvēkresursiem zīmē visai bēdīgu mūsu nacionālās nākotnes ainu. Viņš pieļauj, ka emigrācija turpināsies, ka latvieši var kļūt minoritāte savā zemē…
- Kļūsim reiz viena Latvijas tauta! Ar latviešu cilmes, krievu cilmes, ebreju cilmes… ļaudīm. Valodu problēma nepastāv. Bet - visām nacionālajām kultūrām ir jāieņem sava cienījama, godājama vieta. Taču - nacionālas valstis - tas ir XX gadsimtā atstrādāts projekts.
Tādēļ, ja vēlamies būt pasaules meinstrīmā, mums jāorientējas uz reālu nākotni. Patlaban mums ir ZA fonds. Mēs vēlamies veikt virkni darbību, kuras būtu saprotamas, kuras būtu publiskas un no kurām cilvēki saprastu, ka pasaule mainās. Šobrīd nav konkurences, šobrīd ir sadarbības pasaule.
Un pats galvenais - ļoti svarīga lieta - jauns valsts tips. Tā nav nacionāla valsts. Jo vairāk tāpēc, ka visa Eiropa turpmāk attīstīsies nevis kā nacionālu valstu kopums, bet kā pilsētu un reģionu Eiropa.
