Pēdējo gadu tendences rāda, ka darbs Latvijas armijā tiek arvien vairāk novērtēts – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Šogad bruņoto spēku rindas papildinās 710 jaunu karavīru.
Pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos dien aptuveni 5000 karavīru, un aizsardzības nozares plānos ir turpmākajos divos gados audzēt viņu skaitu līdz 6500. Tas nozīmē, ka jāpanāk, lai dienestam piesakās vairāk cilvēku nekā tiek atvaļināti, un pēdējos gados tas tā patiešām notiek. Piemēram, 2016. gadā rekrutēti 607 karavīri, atvaļināti 223, tādējādi kopumā armijas rindas pieauga par 384 personām.
Lielākais karavīru atvaļināšanas bums bija vērojams 2009. un 2010. gadā, kad krīzes dēļ visai valsts pārvaldei nācās savilkt jostas un aizsardzība bija pirmā pozīcija, ko valdības grāmatveži apcirpa. Armija saruka par teju tūkstoš karavīriem, bet nu jau šis aizsardzības spēju iztrūkums daudzmaz aizlāpīts.
Cik sekmīgs būs turpmākais rekrutēšanas process, cieši saistīts gan ar demogrāfisko situāciju un nepieciešamajā vecumā esošo cilvēku skaitu valstī, gan armijas piedāvāto atalgojumu un sociālajām garantijām. Jo armija cīņā par darbaspēku konkurē ar visām pārējām tautsaimniecības jomām. Statistika liecina, ka diezgan veiksmīgi. Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins atzīst: «Konkurence būs vienmēr, un vienmēr arī būs jomas, kur maksā vairāk. Taču karavīra starta paka ir pietiekami pievilcīga.» Astoņpadsmit gadus vecs puisis tikko no skolas sola saņem atalgojumu, sākot no 850 eiro uz papīra, plus ir pabarots, medicīniski aprūpēts, ar apmaksātu atvaļinājumu un citām garantijām. Protams, pēc nodokļu nomaksas uz rokas paliek mazāk, un dažam ar to nepietiek. Īpaši saskaroties ar kādām neparedzētām ķibelēm. Kāds jauns karavīrs Neatkarīgajai sūdzējās, ka pēc mēnesi ilgas slimošanas nolēmis atvaļināties, jo saņemtā alga bijusi pārāk maza. Tomēr armija no savas puses solīto pilda. Kareivja mēnešalga - 520 eiro pirmajā gadā (pēc nodokļiem - ap 372 eiro) - ir garantēta summa, kas tiek maksāta arī tad, ja nācies ņemt slimības lapu. Starpība tiek piemaksāta, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina mazāku slimības pabalstu. Darbnespējas laikā armija saglabā karavīram piemaksas, un tās ar nodokļiem netiek apliktas - kompensācija dzīvojamās telpas īres izdevumiem un komunālo maksājumu segšanai ir 142,29 eiro. Arī ēdināšanas nauda tiek saglabāta - pamata uzturdevas kompensācija ir 9,96 eiro.
«Tādējādi karavīrs, slimojot nepārtraukti līdz 26 nedēļām, naudas izteiksmē zaudē mēnešalgu par pirmo darba nespējas dienu, par pārējām darba nespējas dienām karavīrs saņem tādu pašu atlīdzību, kādu saņemtu, ja atrastos dienestā,» norāda Aizsardzības ministrija.
Pēdējais algas pielikums armijā notika pērnā gada oktobrī - visiem karavīriem un virsniekiem pie algas pielikti 50 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Šogad algas vēl nedaudz pieaug saistībā ar nodokļu reformu.
Personāla izmaksas aizsardzības budžetā šogad veidos 33% no visiem tēriņiem. Agrāk algās tika iztērēta pat vairāk nekā puse aizsardzības līdzekļu. Tagad proporcionāli vairāk naudas tiek ieguldīts investīcijās un uzturēšanā. Tomēr, strauji pieaugot nozarei atvēlētajam finansējumam, arī personāla tēriņi ar katru gadu palielināsies. Šogad tie būs 189,75 miljoni eiro (no tiem NBS vienību atlīdzībās 140,73 miljoni). Nākamgad - 198,80 miljoni, bet 2020. gadā izdevumi par personālu sasniegs 215,14 miljonus. Vakanču armijā pietiek. Vienīgi jāatgādina, ka darbam bruņotajos spēkos ir daži būtiski ierobežojumi. Kandidātam vai kandidātei jābūt likumpaklausīgam pilsonim vai pilsonei ar labu veselību un fiziskām spējām vecumā līdz 40 gadiem.
