Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Par plīsušu cauruli no apdrošinātāja saņem 48 000 eiro

© F64

Īpašumu apdrošināšanā visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par postījumiem ūdens noplūžu dēļ. Pērn ne tikai mājokļiem, bet arī birojiem un tirdzniecības platībām no kopējā negadījumu skaita to bijis pat vairāk nekā puse – 51%. Savukārt atlīdzībās kopumā izmaksāts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU) grupa dati.

“Pērn visvairāk jeb 77% gadījumu zaudējumi notikuši cauruļvadu bojājumu dēļ. Lielākā atlīdzība izmaksāta 56 tūkstošu eiro apmērā juridiskai personai, kuras īpašumā plīsušas ūdens caurules dēļ bojātas preces noliktavā. Savukārt fiziskai personai lielākā izmaksātā summa sasniedz 48,5 tūkstošus eiro - plīsušas caurules dēļ postījumi nodarīti mājokļa pirmajam un otrajam stāvam,” stāsta Uģis Uškāns, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs, norādot, ka vidējā atlīdzība par ūdens vai tvaika noplūžu postījumiem ir teju tūkstotis eiro.

BALTA pieredze rāda, ka, lai arī nedaudz vairāk šādu negadījumu notiek gada pirmajos mēnešos, ar cauruļvadu bojājumiem klienti saskaras visa gada garumā - gan ar plīsušiem veļas un trauku mazgājamo mašīnu pievadiem, gan ēkas stāvvadu bojājumiem un aizdambējumiem. Sarežģītāki ir gadījumi, kad avārija notikusi ar komunikācijām, kas iebūvējot paslēptas. Tādējādi neapdomīgi tiek apgrūtināta tām piekļūšana kritiskās situācijās. Ir pat nācies demontēt visu grīdas segumu, līdz tiek atklāta bojājuma vieta un apturēta ūdens noplūde. Tāpat neapskaužamā situācijā var nonākt dzīvokļos mītošie, ja noplūde ir radusies blakus mājoklī, kura īpašnieki ir devušies ceļojumā ārpus Latvijas. Šādos gadījumos apsaimniekotājs var noslēgt ūdens padevi centrālajā stāvvadā, un atliek vien gaidīt, kad viss ūdens no sistēmām iztecēs laukā.

“Ja 77% saistīti ar cauruļvadu bojājumiem, tad atlikušos 23% ūdens noplūdes gadījumu veido visdažādākās situācijas. Piemēram, apkures sistēmas automātiskās atgaisošanas vārsta bojājumi, plīsuši radiatori vai boileri, laikus neaizgriezti ūdens krāni paša vai kaimiņa īpašumā. Retāk ir arī tādi negadījumi kā freona noplūde no ledusskapjiem vai plīsuši akvāriji,” norāda U. Uškāns, atgādinot, ka par savu īpašumu ir jārūpējas atbildīgi. Pilnīgai drošībai jāatceras ne tikai par īpašuma apdrošināšanu, bet arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi, lai nejauši plīsuša pievada rezultātā pēcāk spētu atlīdzināt kaimiņam radītos zaudējumus.