Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbild Latvijas Radio valdes priekšsēdētaja Una Klapkalne.
- 2017. g. vidū Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Ivars Āboliņš izteica kritiku par Latvijas Radio: «LR ir kā smagnējs kuģis, kurš jau gadiem dreifē pēc nejauši uzņemta kursa, bet tā administratīvais aparāts ir uzblīdis tiktāl, ka struktūrvienību funkcijas ir sajukušas vienā putrā, kamēr vienota satura veidošana ir atstāta otrajā plānā.» Kādas pārmaiņas ir notikušas Latvijas Radio, lai šādai kritikai vairs nebūtu pamata?
- Man amatā apritēja simt dienas, tad izvērtēju, ko ir izdevies paveikt. Būtiskākais, kas ir jāuzsver: janvārī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir apstiprināts sabiedriskais pasūtījums 2018. gadam. Tas bija rudens sezonas nopietnākais darbs, kas prasīja ļoti nopietni iedziļināties gan saturā, gan finansēs. Ar šo darbu mēs esam apmierināti, un arī NEPLP bija diezgan gandarīta par to formu un veidu, kā mēs sabiedrisko pasūtījumu sagatavojām. Otra joma, kas bija NEPLP uzstādījumā, tajā dienā, kad mūs apstiprināja amatos, bija pārskatīt normatīvo bāzi un visus principus, pēc kuriem Latvijas Radio strādā ar sadarbības partneriem. To mēs arī esam izdarījuši. Esam izveidojuši daudzus jaunus iekšējos regulējumus. Tie visi ir apstiprināti. Jau darbojas komisija sadarbībai ar partneriem. Mēs esam noteikuši jaunas cenas reklāmas pakalpojumiem. Esam izstrādājuši principus, kā aprēķināt sponsorēšanas raidījuma izmaksas, kuras pirms tam tika kritizētas. Mēs esam veikuši strukturālas izmaiņas. Ir izveidota Personāla daļa. Šogad ir iecerēts veikt pārmaiņas Pārdošanas un mārketinga daļā, nodalot šīs funkcijas. Reklāmas pārdošana un sponsoru piesaiste būtu viena daļa, bet otra daļa būtu sabiedriskās attiecības un mārketings, kas iekļausies Komunikācijas nodaļā. Vēl viena lielā nopietnā tēma, pie kuras mēs strādājam un kurai termiņš ir šis gads, ir atalgojuma reforma.
- Pagājušajā gadā tieši par atalgojumu bija vērojamas radio darbinieku neapmierinātības izpausmes. Problēmas tika iezīmētas divas - atalgojuma līmenis un atalgojuma nevienmērīgais sadalījums starp darbiniekiem.
- Vairākos piegājienos mēs esam skatījuši visu darbinieku atalgojumu, mēģinot to salīmeņot, lai atalgojums būtu puslīdz godīgs. Latvijas Radio atalgojuma sistēmā vēsturiski ir izveidojusies disproporcija starp tiem, kas strādā pie satura, un tehnisko personālu. Līdz šim tehniskā atbalsta funkciju veicēji bija mazāk novērtēti. Tomēr kaut ko mainīt varam tikai savu finanšu iespēju robežās.
- Latvijas Radio priekšrocība, salīdzinot ar komerciālajiem radio, bija tā, ka, lai gan atalgojums bija zemāks, LR pilnībā veica sociālos maksājumus. Autoratlīdzības daļa nebija liela. Vai tas tiek vērtēts kā arguments sarunās ar darbiniekiem?
- LR atšķirībā no citiem medijiem ar štata darbiniekiem autoratlīdzības līgumi tiek slēgti tikai ļoti īpašos gadījumos. Tā nav vispārējā prakse. Piemēram, ja raidījuma vadītājs ir arī komponists, tad viņam autoratlīdzību var piemērot par muzikālu kompozīciju. Ja kāds kaut ko komponē, tad pie mums tas nav jādara par algu, no kuras tiek ieturēti nodokļi. Autoru līgumi tiek slēgti ļoti retās reizēs.
Lielāka daļa no darbiniekiem LR strādā ilgstoši. Viņi nav strādājuši citos medijos, un viņam šī situācija LR liekas pašsaprotama. Viņi jau ir pieraduši pie apstākļiem, kādi ir šeit. Viņiem arguments, ka citur ir lielākas algas ar mazākiem nodokļiem, nedarbojas. Darbiniekiem šķiet, ka tas ir normāli un tā būtu jābūt visur. Lai gan LR sistēma dod pilnas sociālas garantijas un tā patiesībā ir liela priekšrocība, salīdzinot ar citiem medijiem.
Es ļoti labi saprotu, ka Latvijas mediju tirgus ir tāds, kāds tas ir, un citi mediji daudz ko nevar atļauties.
- Vai jau ir pieņemtas vadlīnijas par trešās puses finansējumu, un vai to rezultātā Muzikālās bankas 2018 noslēguma pasākums būs?
- 2017. gadā Muzikālās bankas noslēguma pasākums bija, bet citā formātā. 2018. gadā mēs gribētu to veidot kā lielāku projektu. Pašlaik mēs esam sarunu procesā ar Latvijas Televīziju par to, cik lielā mērā viņi būtu ieinteresēti piedalīties šajā projektā. Protams, projekts būs iespējams, tikai piesaistot ārēju finansējumu.
Kas ir mainījies vadlīnijām trešās puses finansējuma piesaistē? Jaunajās vadlīnijās ir noteikta skaidrāka definīcija, kas ir sponsors, ko nozīmē līdzekļu piesaiste, kas ir sadarbības partneris, ir definēti veidi, kā mēs sadarbojamies, ar kādiem nosacījumiem, kā tas korelē ar saturu.
- Pagājušā gada 28. decembrī LR valde apstiprināja Rīcības un ētikas kodeksu. Kas ir principiāli mainīts jaunajā kodeksā?
- Rīcības un ētikas kodekss apvieno līdz šim esošos divus dokumentus - Rīcības kodeksu un Ētikas kodeksu - un tiek attiecināts uz visiem radio darbiniekiem, tostarp valdi, kā arī ārštata autoriem. Dokumentā ir aprakstīta rīcība sociālās tīklošanas vietnēs, noteikti savstarpējo attiecību principi, tas ir papildināts ar atsevišķām sadaļām par darbinieku pilnveidošanos un izaugsmi, ārējo komunikāciju.
Ir apstiprinātas arī vadlīnijas sadarbībai ar partneriem, kurās ir noteikti sponsoru atlases kritēriji, paredzēts izveidot sponsorēšanai iespējamo raidījumu sarakstu, kā arī noteikts, ka sponsorējuma piedāvājumu un maiņas darījumus vērtē komisija sadarbībai ar partneriem, bet par komisijas lēmuma turpmāko virzību lemj valde.
- Rīcības un ētikas kodeksā ir teikts, ka žurnālists atturas no cilvēka etniskās izcelsmes, rases, tautības, profesijas, politiskās pārliecības pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā vai arī tās nav būtiska ziņas vai informācijas sastāvdaļa. Taču, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apstiprināja LR trešo valdes locekli, tad jautājums par Sanitas Dikas Bokmelderes politisko pārliecību tika īpaši izcelts. Tas radīja neizpratni, jo Rīcības un ētikas kodekss neaizliedz radio darbiniekam būt politiskas partijas biedram. Kodekss aizliedz radio darbiniekam būt vadošos amatos politiskajās partijās. Vai Latvijas Radio žurnālistiem, sniedzot intervijas citiem medijiem, piemēram, LTV, ir jāievēro Rīcības un ētikas kodekss?
- Protams, ka viņiem tas ir jāievēro. Tomēr ir atšķirība. Valdes locekļiem ir pienākums ievērot Rīcības un ētikas kodeksu, bet uz valdi attiecas arī citas likumdošanas prasības. Valdes locekļi ir valsts amatpersonas, un uz valdes locekļiem attiecas normatīvā bāze gan par interešu konfliktiem, gan par citiem jautājumiem.
Tāpēc ir pamatoti uzdot valdes locekļiem jautājumus par politisko piederību, par ienākumiem, par iespējamiem interešu konfliktiem un citiem jautājumiem.
Manuprāt, uzsākot savu darbību sabiedriskā medija vadībā, darbība politiskajā partijā bija nedaudz agrāk jāaptur.
- Man ir pieredze darbā vairāku valstu medijos, tostarp Zviedrijas izdevniecībai piederošā laikrakstā. Lai žurnālisti nenonāktu tiešā interešu konfliktā, rakstot par vadības maiņu savā medijā, bija stingrs žurnālistu arodbiedrību ieteikums žurnālistiem atturēties komentēt izmaiņas sava uzņēmuma pārvaldē. Ja notika izmaiņas, kas varēja skart žurnālistu darbu, kad žurnālisti vai darbinieki bija ļoti ieinteresēti vienas personas pieņemšanā vai nepieņemšanā vadošā amatā, tad tika uzskatīts, ka ir neētiski veidot par to sižetus pašiem. Tika ieteikts šādos gadījumos informēt lasītājus vai klausītājus, publicējot objektīvu ziņu aģentu informāciju.
Savukārt pagājušā gada jūlijā LR žurnālisti pat izmantoja LR reklāmas laiku, lai daudzkārt atskaņotu paziņojumu par neuzticību Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājas vietniekam Ivaram Āboliņam, kas ir Latvijas Radio pārraugs. Tika solīts noskaidrot, kas maksāja par reklāmas rullīša veidošanu un vai par šo politisko reklāmu tika maksāts pēc reklāmas cenām. Ar ko noslēdzās pārbaude?
- Tajā laikā es nebiju radio vadībā. Mums atliek ticēt tam, ko mums apgalvo darbinieki. Mēs secinājām, ka šajā situācijā radio darbinieki vadījās nevis no normatīvās bāzes, kas regulē reklāmu izvietošanu, bet viņi uzskatīja, ka tiek izplatīts sociāls paziņojums. Tā kā Latvijas Radio ir tiesības sociālos paziņojumus sniegt, tad ar to pārbaude noslēdzās.
Toreizējais radio klips neatbilda reklāmas pazīmēm - tas netika izplatīts par maksu, par to nebija slēgti līgumi un vienošanās, tas nebija saistīts ar tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, preču vai pakalpojumu apriti. Jāpiebilst, ka sociālā paziņojuma izvietošana bija toreizējās radio valdes un arodbiedrības kopējs lēmums, cenšoties aizstāvēt sabiedriskā medija neatkarību un reputāciju.
- Pagājušā gada nogales redzamākais Latvijas Radio pasākums bija ziedošanas labdarības maratons Dod pieci! (kopā ar Labklājības ministriju, LTV, organizāciju ziedot.lv un SEB banku), atbalstot projektu Plecs. LR Rīcības un ētikas kodeksa 3.6. punkts Uzraudzība pār politisko un ekonomisko varu nosaka, ka radio žurnālists attiecībā pret varu ir īpaši analītisks un kritisks. Pasākums izskatījās kā Vienotības ministra Jāņa Reira politiska reklāma, kuras laikā tika solīts, ka līdz 2018. gada novembrim 1200 ģimeņu izlems uzņemt bērnus. Plecs.lv solījums būs pārbaudāms mēnesi pēc vēlēšanām. Kāpēc šajā gadījumā attiecībās ar varu Latvijas Radio nebija īpaši analītisks un kritisks?
- Projekts tika aizsākts pagājušā gada februārī, un šī akcija notiek jau ceturto gadu. Nenoliedzami, ka šī ir sociāli nozīmīga tēma, ko būtu jāsāk risināt. Tā tika risināta ne tikai caur akciju Dod pieci!, bet arī ar rubriku Sistēmas bērni. Idejas nāca no Latvijas Radio cilvēkiem, bet visi pārējie pamazām pievienojās, tajā skaitā Labklājības ministrs, kuras tiešā atbildībā ir šī tēma. Varbūt būtu bijis labāk, ja Labklājības ministrija šo tematu būtu pati iniciējusi jau pirms ļoti daudziem gadiem. Bet man to ir grūti komentēt. Šinī gadījumā nav tā, ka ministrs būtu iniciējis pasākumu, process noritēja otrādi, iniciatīva nāca no radio, piesaistot ziedot.lv un tālāk apaugot ar citiem sadarbības partneriem. Un, godīgi sakot, būtu dīvaini, ja ministrs nebūtu iesaistījies un reaģējis.
- Ja radio nāk ar iniciatīvu, tad šāda veida politiskie paziņojumi vairs nav jāizvērtē kritiski un analītiski?
- Es gan gribētu šaubīties par to, vai Reirs to ir apsolījis, ka tie visi 1200 bērni tiks atdoti uzreiz.
- Atveriet mājaslapu plecs.lv!
- Tas, ka pie tā tiks strādāts, ir saprotams. Šī akcija jau ir noslēgusies. Man liekas, ka pēdējais ziedojums ienāca janvārī. Protams, Latvijas Radio tagad sekos līdzi tam, kā tas tiks īstenots.
- Valsts finansējums plecs.lv nākamajiem diviem gadiem ir 250 000 eiro. Kāpēc Latvijas Radio attiecībā ar varu ir nevis analītisks un kritisks par to, ka tik ārkārtīgi svarīgai sociālai problēmai no valsts puses ir piešķirts nepietiekams finansējums, bet labo Labklājības ministrijas politiķu neizdarību, aicinot sabiedrību ziedot? Kāpēc Latvijas Radio attiecībā ar varu nebija analītisks un kritisks, kad tika pieņemts valsts budžets, paredzot audžuvecāku atbalstam nepietiekamu finansējumu?
- Tas jau ir drīzāk jautājums par Dod pieci! vēsturi. Ja es nekļūdos, tad pagājušā gada akcija bija palīdzēt onkoloģisko slimību pacientiem, jo valsts šiem pacientiem pilnā apmērā nespēj sniegt palīdzību un rehabilitāciju. Tikai tad, kad šī gada ideja par Latviju bez bērnu namiem bija iedzīvināta, tad arī Labklājības ministrija atrada par iespējamu valsts budžetā šai tēmai turpmāk piešķirt kaut kādus līdzekļus. Iepriekš tādu nebija vispār. Tikai pateicoties šai akcijai, ir izdevies panākt, ka iegulda valsts, nevis jautājums tiek risināts tikai privātās iniciatīvas kārtā.
- Cik izmaksāja stikla būrītis jeb īpašās studija Doma laukumā? No kādiem līdzekļiem to apmaksāja - valsts budžeta, ziedotas naudas u.c.?
- Daļu finansējuma nodrošināja vēl viens ziedojumu akcijas sponsors - Ziemassvētku tirdziņš. Latvijas Radio no saviem līdzekļiem saistībā ar tehnisko nodrošinājumu novirzīja 25 000 eiro.
- Saeimā tiek risināti divi svarīgi jautājumi. Par sabiedrisko mediju pārvaldi un par radio iziešanu no reklāmas tirgus.
- Pašlaik apspriešanā ir likumprojekts par sabiedrisko mediju pārvaldību. Sabiedrisko mediju pārvaldība ir sarežģīta tāpēc, ka mūsu kapitāldaļu turētājs vienlaikus ir arī mūsu pārraugs un līdz ar to svarīgākās funkcijas ir sajauktas. No vienas puses, kapitāldaļu turētājam būtu jārūpējas par to, lai mums viss būtu vairāk, labāk un viņam nevajadzētu publiski izteikt paziņojumus, kas nenāk par labu mūsu reputācijai, bet, no otras puses - viņiem ir uzraudzības funkcija, kas brīžiem Latvijas Radio darbiniekos rada spriedzi un neizpratni, kā tas notika gadījumā ar Ivaru Āboliņu. Citās sfērās funkcijas ir nodalītas. Latvijas finanšu regulators nav kapitāldaļu turētājs bankās, arī sabiedrisko pakalpojumu regulators nav turētājs Latvenergo vai Sadales tīklos. Līdz ar to funkcijas būtu jānodala. Tāpēc likumprojekts ir svarīgs, bet pagaidām tajā ir paredzēta vēl lielāka un smagnējāka pārvalde - sabiedriskajam medijam izveidot vēl vienu padomi ar deviņiem cilvēkiem. Finansiāli tas nu nekādi nebūtu saprātīgi.
- Kad, jūsuprāt, Latvijas Radio pilnībā aizies no reklāmas tirgus?
- Mēs iesniedzām savus aprēķinus, cik tas izmaksātu, jo bez kompensācijas tas nav iespējams. Lai LR aizietu no reklāmas tirgus ar 2020. gadu, šajā gadā papildus būtu nepieciešami trīs miljoni eiro. Aprēķini ir vienkārši - LR satura veidotāju atalgojums ir ap pieciem miljoniem eiro gadā. Apraides izmaksas, ko maksājam LVRTC, ir divi miljoni eiro gadā. Pusmiljons gadā ir autortiesību atlīdzība. Šī daļa kopā veido septiņus ar pusi miljonus eiro gadā. Tad vēl ir jāpieskaita administrācijas izdevumi, ēkas izmaksas, tehniskie izdevumi un viss pārējais. Ja valsts budžeta dotācija paliks tikai astoņi miljoni eiro gadā, tad, bez papildu budžeta finansējuma, aizejot no reklāmas tirgus, normālu LR funkciju uzturēšana nebūs iespējama.
- Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus nav ļoti dārga, tā ir pat relatīvi viegla, bet LTV gadījumā tās jau ir daudz lielākas izmaksas. Varbūt vajadzētu nošķirt, lai no reklāmas tirgus vispirms iziet LR, atliekot LTV iziešanu?
- Par šo jautājumu tiek izteikti ļoti dažādi viedokļi. Sliktākais ir tas, ka šobrīd, kopumā ņemot, visi mediji, viss mediju tirgus darbojas pavisam citā situācijā nekā pirms kaut vai pieciem gadiem. Pašlaik ir pamats domāt, ka, LR izejot no reklāmas tirgus, citi radio no tā neko neiegūs, jo reklāmas pāries uz sociālajiem tīkliem.
- Ir arī cita problēma. Sabiedriskajiem medijiem iziešana no reklāmas tirgus būtiski sašaurinās vārda brīvību. Tie, kas lemj par saturu, iegūs daudz lielāku varu, jo pašlaik, ja man neļauj izteikties kādā raidījumā, es varu kaut vai nopirkt reklāmas laiku, bet tad mans viedoklis var būt pilnīgi bloķēts no sabiedriskā medija auditorijas.
- Es piekrītu. Manuprāt, reklāmas aizliegumi, ja būs politiska izšķiršanās par šo jautājumu, būtu jānoformulē ļoti uzmanīgi, jo tos var formulēt pat tā, ka LR nedrīkstēs informēt pat par kultūras pasākumiem.
