Puse sieviešu vēža profilaksei neatsaucas

Ekrānšāviņš no avīzes
  • Ekrānšāviņš no avīzes
1 / 1

Iedzīvotāju atsaucība profilaktiskajām vēža pārbaudēm ir palielinājusies, īpaši pieaugusi sieviešu interese veikt dzemdes kakla vēža skrīningu – ja 2016. gadā tikai ceturtā daļa no uzaicinātajām sievietēm veica pārbaudes, tad pērn šo sieviešu īpatsvars sasniedza jau 39 procentus, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Speciālisti uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes vairāk veikušas pārbaudes, ir ģimenes ārstu iesaiste. Ģimenes ārsti no dienesta saņem ziņas par sievietēm, kuras nav veikušas izmeklējumus, un var viņām atgādināt par vēža profilaksi, aicinot tomēr pārbaudi veikt. Tomēr eksperti, ņemot vērā pasaules pieredzi, norāda, ka skrīnigs sasniedz savu mērķi, ja profilaktiskajām pārbaudēm atsaucas vismaz 70 procentu uzaicināto sieviešu.

Atsaucība lielāka

Pagājušajā gadā palielinājusies atsaucība valsts apmaksātu vēža profilaktisko pārbaužu veikšanai. Sieviešu skaits, kuras pērn veikušas profilaktisko krūšu vai dzemdes kakla pārbaudi, ir lielākais kopš profilaktiskās programmas ieviešanas 2009. gadā, rāda Nacionālā veselības dienesta dati. Jāatgādina, ka 2016. gadā atsaucība vēža skrīningam bija kritiski zema - profilaktisko krūšu pārbaudi veica tikai 27 procenti, bet dzemdes kakla pārbaudi - tikai 25 procenti.

Savukārt 2017. gadā valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi veica 44 procenti uzaicināto sieviešu, bet savukārt profilaktisko dzemdes kakla pārbaudi - 39 procenti sieviešu.

Nacionālā veselības dienesta speciālisti saredz vairākus iemeslus, kāpēc atsaucība valsts apmaksātu pārbaužu veikšanai ir palielinājusies. Viens no tiem ir saistīts ar ģimenes ārstu praksēm. «Ģimenes ārstu praksēm nosūtīti saraksti ar praksē reģistrētajām pacientēm, kuras nav izmantojušas uzaicinājuma vēstules, lai vērstu ģimenes ārstu uzmanību un aicinātu uzrunāt šīs pacientes,» stāsta dienesta speciāliste Evija Štālberga.

Vēstule arī elektroniski

Otrkārt, visās ārstniecības iestādēs, kurās veic dzemdes kakla, krūšu un zarnu vēža skrīninga pārbaudes, ir nodrošināta pieeja dienesta elektroniskajai informācijas sistēmai, kurā var apskatīt pacientes skrīninga uzaicinājuma vēstules numuru un datumu, kas ir jāzina ārstniecības iestādes darbiniekam, lai nodrošinātu šo pārbaudi par valsts budžeta līdzekļiem. Piemēram, gadījumā, ja sieviete nav paņēmusi līdzi uzaicinājuma vēstuli vai tā nav saņemta, bet tika nosūtīta. «Arī vēstules uzaicinājuma teksts padarīts vieglāk uztverams, pārskatāmāks, labāk strukturēts,» saka E. Štālberga, «vēstuļu otrajā pusē tagad ir izvietota informācija par vēža saslimšanu, tostarp tas, ka, veicot profilaktiskās pārbaudes, to iespējams atklāt savlaicīgi.»

Lai uzlabotu vēža profilaktisko pārbaužu pieejamību, no šā gada krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes ārstniecības iestādē var veikt arī gadījumā, ja līdzi nav paņemta uzaicinājuma vēstule. «Tas būtiski atvieglo pārbaudes veikšanu gadījumos, kad uzaicinājuma vēstule ir nozaudēta vai bija nosūtīta, bet nav saņemta, piemēram, ja sieviete nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā,» stāsta E. Štālberga. Turpmāk šāda vēstule vairs nav jāatjauno - informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski.

Krūšu pārbaudei uzaicinājumu nosūta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem - reizi divos gados. Pārbaudes laikā tiek veikta krūšu rentgenoloģiska izmeklēšana (mamogrāfija). Savukārt uzaicinājumu veikt profilaktisko dzemdes kakla pārbaudi nosūta sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem - reizi trijos gados. Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, ja sieviete vēršas ārstniecības iestādē, kura ir noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par šādu pakalpojumu sniegšanu. Dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi iespējams veikt arī pie ginekologa, kurš sniedz tikai maksas pakalpojumus, bet tādā gadījumā no valsts līdzekļiem tiks apmaksāta laboratoriskā izmeklēšana, taču par vizīti pacientei būs jāmaksā iestādes cenrādim.

Audzēs atsaucību

Lai arī nedaudz palielinājusies atsaucība arī kolorektālā (zarnu) vēža pārbaudēm, tomēr tā saglabājas salīdzinoši zemā līmenī. «Pagājušajā gadā sasniegts labākais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, - profilaktisko pārbaudi veica 13,4 procenti no skrīninga mērķa grupas, tas ir, sievietes un vīrieši no 50 līdz 74 gadiem. Salīdzinājumam - 2016. gadā to veica 11,8 procenti iedzīvotāju,» norāda NVD. Jāatgādina, ka uz šīm pārbaudēm iedzīvotājiem nesūta īpašas vēstules.

Nacionālais veselības dienests plāno vēl paaugstināt iedzīvotāju atsaucību. «Vēlamais ir sasniegt vismaz desmit procentu pieaugumu gada laikā,» Neatkarīgajai saka E. Štālberga.

Komentāri [8]

 
hm
Cik reizes var atkārtot , nevajag sūtīt vēstules uz pieraksta adresi. Lielākais vairums nedzīvo tur, kur ir pierakstīti. Tā ir izmesta nauda. Ģimenes ārsti zina visu , kuri dzīvo savā pagastā. Kultūras vai vietējā veikalā izliekiet plakātus, ka tajā un tajā gadā dzimušie, šogad var saņemt to un to par brīvu. Lētāk , efektīgāk.
13.februāris, 15:01 Atbildēt
tad kad izbeigs neshkjisto dzives veidu cilveki
tad ari nebus veezha problemu. Vai tad sievietes to nesaprot,ka izlaidigs dzives veids ir greeks un veezis ir greeka maksimaala cena. Ta ka beeidziet te "raudat" par saviem veezhiem. Katrs sanemam pec nopelnitaa.
13.februāris, 11:13 Atbildēt
???
Mana mamma bija kaartiiga, nedzeera, nesmeekeeja, aatri palika atraitnees un apkaart nemaukojaas. Gala diagnoze veezis.
13.februāris, 11:34 Atbildēt
Antiņš
Un ko tas man dos, ja vēzi atradīs? Izārstēt ta nemāk! Labāk ilgāk to nezināt! Mazāk stresā būs jādzīvo.
13.februāris, 8:16 Atbildēt
inita
Bet varbut labak atklat to laikus,kad vel var glabt un dzivot pec tam vel ilgi un laimigi?
13.februāris, 10:43 Atbildēt
>>Antiņam
Piekrītu,labāk nezināt,jāmirst reiz tik un tā! Es ignorēju tās vēstules.
13.februāris, 12:41 Atbildēt
Skatīt visus 8 komentārus >

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!