Ātrie kredīti zem dārgas lupas

Ekrānšāviņš no avīzes
  • Ekrānšāviņš no avīzes
1 / 1

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informatīvi izglītojošā kampaņa par atbildīgu aizņemšanos Sauc lietas īstajos vārdos valstij izmaksā aptuveni 80 tūkstošus eiro. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), paužot bažas par nodokļu maksātāju naudas lietderīgu izmantošanu, uz to vērš Valsts kontroles uzmanību.

2017. gada 1. pusgadā bankas kopumā visu veidu kredītos mājsaimniecībām piešķīrušas aizdevumus 301 miljona eiro apmērā. Savukārt alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji identiskā laika periodā - 281 miljonu eiro. Patēriņa kredītos nebanku pakalpojumu sniedzēji izsnieguši pat krietni vairāk nekā bankas - attiecīgi 192 miljonus eiro un 105 miljonus eiro.

Aizņemas gan zālēm, gan ceļojumiem

2017. gada 1. pusgadā no jauna izsniegtajos nebanku kredītos dominē distances jeb ātrie kredīti ar vairāk nekā 114 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegtu nebanku kredītu kopsummas. Šī un citu iemeslu dēļ PTAC kā patērētāju nebanku kreditētāju uzraudzības iestāde vēlējās noskaidrot, kas mudina izmantot tieši šādu kredīta veidu, patērētāju spēju atmaksāt, vienlaikus spēju uzkrāt, kā arī sabalansēt savas mājsaimniecības budžetu. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti (LU BVEF) tika veikts pētījums Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā.

«Eiropas Savienībā un arī Latvijā ilgstoši īstenotā patēriņa veicināšanas politika ir radījusi pretrunīgus rezultātus. No vienas puses, bizness attīstās un valsts ekonomika aug, bet, no otras puses - nepamatot aug arī daudzu cilvēku tēriņi un optimisms par saviem nākotnes ienākumiem. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai ir minimāli (mēnesis) uzkrājumi. Motivāciju krāt būtiski mazinājušas zemās depozītu procentu likmes un, kā apliecina pētījums - arī viegli pieejamie ātrie kredīti. Cilvēki nekrāj, jo ir viegli aizņemties,» skaidro viens no pētījuma autoriem, LU BVEF asociētais profesors Jānis Priede.

Saskaņā ar LU BVEF veiktā pētījuma rezultātiem, visbiežāk ātrie kredīti ņemti rēķinu vai parādu segšanai, pārtikas un sadzīves preču, transporta līdzekļu, elektronikas preču un sakaru līdzekļu, zāļu iegādei, kā arī medicīnas pakalpojumiem, mājokļa remontam, kā arī ceļojumiem.

Pagaidām PTAC nav plānojis veikt pētījumu par aizņēmumiem banku nozarē. «Pašlaik nevaram prognozēt, vai kaut ko līdzīgu veiksim saistībā ar banku nozari. Ja novērotu, ka arī banku nozarē noteiktos kredītu veidos patērētājiem ir būtiskas atmaksas problēmas vai kādas citas grūtības, apsvērtu arī šīs nozares padziļinātāku pētīšanu,» Neatkarīgajai uzsvēra PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas speciāliste Sanita Gertmane.

Finanšu pratība par 85 tūkstošiem eiro

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks norāda, ka Latvijā būtiska ir sabiedrības izglītošana par finanšu pratību. «Jāuzsver, ka kreditēšana ekonomiskās attīstības ciklā ir veicināma un nevar pēc būtības apgalvot, ka kredīts - tas ir labi vai slikti. Kredīts ir atbildības uzņemšanās par savu rīcību - tā ir patērētāja apzināta izvēle; tādēļ uzskatu, ka gan valsts pārvaldes, šajā gadījumā PTAC, gan arī pašas kreditēšanas nozares uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai šo izvēli izdarīt apzināti - ar zināšanām un izpratni par katra paša indivīda pieņemtajiem lēmumiem,» teic J. Upenieks.

Konkursa kārtībā piesaistot reklāmas aģentūru, PTAC izveidoja informatīvi izglītojošu kampaņu Sauc lietas īstajos vārdos, kuras ietvaros radīta vietne parads.lv. Informatīvi izglītojošās kampaņas Atbildīga aizņemšanās koncepta izstrādi un īstenošanu PTAC uzticēja AS RCL, vienojoties par līguma summu - 69 700 eiro bez PVN. Kopā ar PVN šī kampaņa izmaksā 84 337 eiro. Starp pieciem pretendentiem AS RCL piedāvājums droši vien bija labākais, bet arī dārgākais. Komisija, kas lēma par labu RCL, tajā pašā laikā uzsvēra šī piedāvājuma atbilstību izvirzītajām prasībām un tā saimniecisko izdevīgumu.

Iesaistīs Valsts kontroli

Arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbalsta nepieciešamību sekmēt atbildīgu aizņemšanos un finanšu pratību Latvijas iedzīvotāju vidū. Tomēr nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi iebilst pret pašreizējo veidu, kā tas tiek darīts. «Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, ir svarīgi, lai katrs eiro cents tiktu izlietots maksimāli efektīvi. Fokusējoties tikai uz vienu nozari, ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu var būt mazāk efektīva. Turklāt šāda pieeja ir pretrunā ar finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam, ar kuru tika deleģēts uzdevums PTAC sadarbībā ar finanšu nozares asociācijām izglītot patērētājus kreditēšanas jomā,» uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Viņš uzskata, ka efektīvākai izvirzīto mērķu sasniegšanai izglītojošiem pasākumiem jāaptver visi finanšu tirgus pakalpojumi, kā arī tie būtu īstenojami sadarbībā ar nozari. «Aizvadītā gada oktobrī asociācija gan klātienē, gan rakstiski lūdza iespēju iesaistīties sabiedrības izglītošanas kampaņā, diemžēl PTAC neuzskatīja, ka papildu resursi būtu nepieciešami. Laikā, kad valsts budžeta līdzekļu pietrūkst medicīnai, izglītībai un citām jomām, ir svarīgi strādāt kopā, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus,» piebilst G. Āboltiņš.

Tāpat LAFPA uzskata, ka PTAC kā uzraugošā iestāde nedrīkst iejaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to nozares uzņēmumi lūgs Valsts kontroli izvērtēt PTAC realizētās kampaņas Sauc lietas īstajos vārdos atbilstību izvirzītajiem mērķiem, kā arī valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi norāda, ka PTAC ar kampaņu, kas finansēta par nodokļu maksātāju naudu, šobrīd iejaucas un kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū.

***

Viedokļi

Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs

- Patiesi žēl, ka PTAC vadība pēc vairākiem nozares lūgumiem tā arī nevēlējās sadarboties, lai izstrādātu sabiedrības izglītošanas kampaņu, kas veicinātu patērētāju spēju kritiski izvērtēt savu kredītspēju un veicinātu atbildīgu aizņemšanos. Tā vietā patērētājs tiek iebiedēts, radot sajūtu, ka nebanku kredīti ir slikti un to izmantošana klientam ir pazemojoša. Ja regulators mudina patērētājus izmantot banku pakalpojumus, analizējot faktorus, kāpēc priekšroka tiek dota nebanku sektoram, nevis banku pakalpojumiem, ir grūti saskatīt PTAC spēju īstenot objektīvu un profesionālu nozares pārraudzību. Lai gan Latvijas Universitāte ir parakstījusies zem šī pētījuma, tā kvalitāte ir apšaubāma, tāpēc lūgsim Valsts kontroli šajā gadījumā izvērtēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore

- Tas, ka ar katru gadu pieaug aizdevumu apjoms dažādās nozarēs, ir būtisks signāls tam, ka arvien lielāka uzmanība jāpievērš sabiedrības finanšu pratībai, kas šobrīd praktiskajā rīcībā un attieksmē ir salīdzinoši zema. Dažādu aizdevēju komunikācija ir tik piesātināta, ka patērētājam šobrīd ir sarežģīti pieņemt racionālu lēmumu, jo vilinājumu un iespēju ir ļoti daudz. Pētījuma rezultāti liecina, ka no tiem aizņēmējiem, kuriem bija problēmas ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā, 50% pagarināja atmaksas grafiku, savukārt 30% aizņēmās atkārtoti pie citiem kredītdevējiem vai no draugiem, lai atmaksātu parādu. Tas norāda uz to, ka ir īpaši svarīgi veicināt iedzīvotāju zināšanas un spēju salīdzināt dažādus aizdevumu veidus, izvērtējot nepieciešamību aizņemties. Sauc lietas īstajos vārdos, jebkurš aizņēmums ir parāds, kas uzliek papildu finanšu slogu aizņēmējam. Līdz ar to ir vitāli svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā patērētājs spētu izvērtēt, salīdzināt un izvēlēties piemērotāko finansējuma avotu.



Komentāri [4]

 
Daila
Ko vini dod parada?iedod500 ar lielem procentiem un papras vel
dubulta,jo zemaki ienakumi ,jo
lielaki procenti.
14.februāris, 10:38 Atbildēt
Daila
Paniemu 500 un tagat parads 1300
14.februāris, 10:33 Atbildēt
lapa
ne viens vien valdibas parstavis no si rupala gust pelnu . visiem labi .
13.februāris, 13:45 Atbildēt
Bet
augļotāji ir jāsauc par augļotājiem, laimētavas būtībā ir zaudētavas, un geji ir tikai pederasti
13.februāris, 14:03 Atbildēt

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!