Finanšu ministre: Valsts neriskēs ne ar vienu eiro, lai glābtu "ABLV Bank"
 
©F64

Valsts neriskēs ar savu naudu, lai glābtu "ABLV Bank", pirmdien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka Latvijas Bankas piešķirtais aizdevums "ABLV Bank" pret vērtspapīru ķīlu būtiski atšķiras no iepriekšējo valdību veiktajiem pasākumiem banku glābšanai.

"Kopš 2008.gada vairs neeksistē nabassaite starp valsti un bankām, kad valsts mēdza glābt bankas, ieguldot savus līdzekļus. Valsts neriskēs ne ar vienu eiro, lai glābtu "ABLV Bank"," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Vērtējot Latvijas Bankas lēmumu piešķirt aizdevumu "ABLV Bank" pret ķīlu, ministre sacīja, ka šis ir komerciāli pārdomāts un izdevīgs darījums. Pēc viņas teiktā, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atzinušas, ka šis darījums ir lietderīgs.

"Latvijas Banka nekad neveiks pasākumus, kas kaut nelielā mērā būs riskanti nodokļu maksātājiem. Šis ir normāls biznesa darījums, kādu Latvijas Banka veiktu jebkādos citos komercdarbības apstākļos," atzina finanšu ministre.

Lai arī Latvijas Banka ir veiksi valstij un sabiedrībai izdevīgu darījumu pret vērtīgu "ABLV Bank" vērstpapīru ķīlu, Reizniece-Ozola pauda uzskatu, ka 97,5 miljoni eiro nav pietiekama summa, lai banka nodrošinātu pat īstermiņa likviditāti.

"FKTK jau ir noteikusi, ka bankai jāpierāda, kā tā var tuvāko dienu laikā nodrošināt finansējumu aptuveni pusmiljarda eiro apmērā, lai apliecinātu, ka banka dažu dienu laikā varēs nodrošināt regulāras naudas izmaksas klientiem. Pretējā gadījumā ECB neatcels "ABLV Bank" darbības ierobežojumus," informēja finanšu ministre, piebilstot, ka minētais darbības plāns bankai jāizstrādā līdz trešdienai, 21.februārim.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Banka pirmdien piešķīrusi "ABLV Bank" aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā pret vērtspapīru ķīlu.

"Ņemot vērā bankas "ABLV Bank" lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu "ABLV Bank" 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Īpaši jāuzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apmēru," uzsvēra Latvijas Bankā.

Tāpat ziņots, ka "ABLV Bank", lai stabilizētu situāciju, nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot ECB instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. "Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību," viņš teica.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi "ABLV Bank" ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam

Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā ECB uzraudzībā.