Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 86% uzskata, ka dzīvo digitāli attīstītā vidē un modernajām tehnoloģijām ir būtiska loma katra cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tomēr līdzās pozitīvajai attieksmei pret tehnoloģiju attīstību un iespējām, ko tās sniedz sadzīvē, iedzīvotāji arī uzsver, ka, viņuprāt, Latvijā daudzās nozarēs tehnoloģiju priekšrocības netiek izmantotas prasmīgi, liecina Latvijas Mobilā Telefona (LMT) un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā aptauja.
Vērtējot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, Latvijas iedzīvotāji visatzinīgāk izteikušies par ieguvumiem, kas viņus skāruši personīgi, mazāku vērību veltot tehnoloģiju ietekmei uz ekonomiku vai infrastruktūru. Tikai katrs otrais atzīmējis, ka tehnoloģiju attīstība ir būtiska pilsētu dzīves organizēšanā, biznesa attīstībā vai efektīvā valsts pakalpojumu nodrošināšanā.
“Lai gan Latvijas iedzīvotāji ir teju vienisprātis, ka dzīvojam digitāli attīstītā vidē un modernās tehnoloģijas ir nozīmīgs palīgs gan ikdienas darbos, gan savstarpējā saziņā, daudzi joprojām vēl īsti neapzinās, ka tās sniedz neskaitāmus veidus konkurētspējas celšanai un viedvalsts attīstībai. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šobrīd vieglāk nekā jebkad var apgūt jaunas zināšanas, prasmes, izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī dibināt ilgtspējīgas biznesa attiecības,” skaidro Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde.
Tiesa, līdzās plašajām iespējām dzīves kvalitātes uzlabošanai dažādos līmeņos, Latvijas iedzīvotāji norādījuši arī uz virkni risku, kas aktualizējušies, modernajām tehnoloģijām ieņemot arvien nozīmīgāku lomu ikdienā. Gandrīz pusi aptaujāto jeb 40% uztrauc privātuma apdraudējums un cilvēcisko kontaktu samazināšanās, bet katru trešo - tehnoloģiju atkarības veidošanās.
“Nenoliedzami, līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību un tās klātbūtni teju jebkurā cilvēka dzīves jomā, sabiedrībai tiek mesti arī jauni izaicinājumi, kas vistiešāk skar personisko datu drošību un privātumu. Tādēļ, lietojot tehnoloģijas, būtiski ievērot ne tikai cilvēcisku piesardzību un uzmanīgi attiekties datu drošības jautājumiem, bet arī izmantot dažādus risinājumus, kas paredzēti ļaunum-programmatūras bloķēšanai un dažādu digitālās drošības risku novēršanai,” norāda Juris Binde.
